Valsts mērķdotācijas pašvaldības lielākoties investēs izglītības un transporta infrastruktūrā

Apstiprināti 54 pašvaldību investīciju projekti mērķdotāciju saņemšanai 37 miljonu eiro apmērā. Projektos dominē izglītības un transporta infrastruktūras jomas, kam rezultātā paredzētas divas trešdaļas no kopējās valsts atbalsta summas. Ir vietvaras, kurās atbalstīti vairāki projekti. Vienlaikus ir tādas, kurās nav atbalstīts neviens. Pašvaldību ministrija galvenokārt izvērtējusi, vai projekti attīsta pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē arī teritoriālo reformu.

Valsts mērķdotācijas pašvaldības lielākoties investēs izglītības un transporta infrastruktūrā
00:00 / 05:10
Lejuplādēt

Atbalstīto projektu sarakstā visvairāk ir Ogres novada projekti – kopumā 5. Pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs pastāstīja, ka divi projekti plānoti novada centrā Ogrē. Paredzēti papildu darbi Jauniešu mājas pārbūvē un piebraucamā ceļa izbūve klinšu kāpšanas sienai, kas atrodas pilsētā. Tāpat plānota kādas ēkas Ķeipenē pārbūve par daudzfunkcionālu centru, kā arī elektroapgādes izveidošana Taurupes muižas klēts rekonstrukcijai. 

Sapožņikovs pastāstīja arī, ka finansiāli lielākais projekts būs Ikšķilē. Tur par vairāk nekā trim miljoniem eiro taps daudzfunkcionāls pakalpojumu centrs. Tur būs telpas gan ģimenes ārstiem, gan bibliotēkai, kā arī citiem pakalpojumiem.

Ogres pašvaldība neizslēdz, ka šo projektu izmaksas ietekmēs arī būvniecības cenu kāpums.

Talsu novada domes Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece norādīja, ka valsts mērķdotāciju konkursā atbalstīti trīs pašvaldības projekti.

"Viens projekts, samērā ilgi lolots. Tas ir Valdemārpils sporta laukums. Otrs projekts ir stāvlaukuma jeb transporta infrastruktūras uzlabošanu pie Talsu galvenās bibliotēkas. Trešo projektu plānots izveidot Talsu Valsts ģimnāzijas parka teritorijā. Tur ir tāds kompleksāks pasākums, kur kopā varētu apvienoties gan labiekārtošana kā tāda, gan arī tiktu izveidota piemiņas vieta mūsu Lāčplēša ordeņa kavalieriem. Gan arī nākotnē plānots izmantot šo infrastruktūru mācību procesā," stāstīja pašvaldības pārstāve.

Runājot par iespējamu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu šiem projektiem Skujeniece norādīja, ka diviem no tiem līgumi tiks slēgti par ieplānoto summu, bet vienam vēl norit sarunas ar būvnieku.

Gan Ogres, gan Talsu novadu iesniegtos visus projektus konkursā arī apstiprināja, savukārt, piemēram, Saulkrastu domes vadītājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība) norādīja, ka neviens no vietvaras iesniegtajiem projektiem nav atbalstīts.

"Redzam kuras pašvaldības atbalstītas, ar kādiem projektiem ir atbalstītas, vai reģionālās attīstības ministrija šo naudu novirzīs tiešām tādiem projektiem, kas domā par vienmērīgu valsts attīstību... Saulkrastu pašvaldība katrā ziņā nav guvusi atbalstu šajos te projektos. Tātad šeit, vai mēs gribam attīstīt tikai bijušajos rajonu centros, vai mēs spējam arī saskatīt jaunākos biedrus vai topošās attīstības teritorijas, kas ir cilvēkiem interesantas. To pierāda gan demogrāfiskie dati, gan būvniecības dati. Ja mēs runājam tieši par Vidzemes piekrasti un Saulkrastiem, tad pēc pašreizējā plāna visā Vidzemes piekrastē gar jūru nav neviena attīstības centra," stāstīja Līcis.

Pašvaldību iesniegtajos mērķdotāciju konkursa projektos dominē izglītības un transporta infrastruktūras jomas, kam rezultātā paredzētas divas trešdaļas no kopējās valsts atbalsta summas – 37 miljoniem eiro. Tāpat konkursā varēja pieteikt projektus papilddarbiem jau pērn atbalstītajiem projektiem. Tādi gan atbalstīti tikai 6, aptuveni miljona eiro apmērā.

Vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Raivis Bremšmits sacīja, ka ministrija galvenokārt izvērtējusi, vai projekti attīsta pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē arī teritoriālo reformu.

"Zināmu līdzsvaru tika mēģināts veidot, arī skatoties, jo katrā no šīm jomām arī tika sarindoti vēl projekti pēc budžeta ieņēmumiem un demogrāfiskajiem rādītājiem. Priekšroka tika dota tiem, kam ir augošs iedzīvotāju jeb bērnu līdz sešu gadu vecumam skaits. Prioritāte tika dota tieši reformu skartajām pašvaldībām ar attīstības centriem," skaidroja Bremšmits.

Ministrijā norādīja, ka konkurence par mērķdotācijām bijusi liela. Kopumā pašvaldības iesniegušas investīciju projektu pieteikumus 65 miljonu eiro apmērā, un aptuveni puse no iesniegtajiem projektiem netika atbalstīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt