Pērn īsi pirms vēlēšanām Latvijas radio Saulkrastos un Sējā sarunājās arī ar iedzīvotājiem – dažādu jomu pārstāvjiem, kas citstarp izteica bažas, ka jaunais novads attīstīs centru, bet aizmirsīs par nomalēm.
Apritot gadam kopš pašvaldību vēlēšanām, Sējas pamatskolas vadītāja Inese Ozolniece atzina, ka, lai arī iepriekš bažījās par Sējas aizmiršanu jaunajā Saulkrastu novadā, tomēr šobrīd tā nav. Par to liecinot tas, ka Sējā notiek arī visa novada kultūras pasākumi. Pašas skolas ikdienu lielāks novads pagaidām nekādi neietekmē, un izglītības jomā kādas īpašas sadarbības vēl neveidojas. Direktore gan minēja, ka novadā trūkst izglītības pārvaldes, kas to veicinātu.
"Tādas grandiozas izmaiņas šobrīd vēl nav jūtamas. Pašlaik ir tas, ka vēl nav īsti tāda virziena novadā. Es saprotu, ka mēs ejam uz kvalitatīvu izglītību un taupām līdzekļus. Un viss tas, kas ir arī valstiski un jebkurā pašvaldībā. Bet šobrīd īsti neesam atraduši laikam to pareizo ceļu. Varbūt mums pašlaik trūkst Izglītības pārvaldes. Pierīgas pārvaldes, kas pārvaldīja vairākus Pierīgas novadus, šobrīd vairs nav. Bija viens cilvēks, kas tā kā kūrēja šos jautājumus. Bet nav šobrīd. Līdz ar to tās funkcijas, kas bija pārvaldei, mazlietiņ tagad ir tādas neskaidras gan par interešu izglītību, gan par tālākizglītību kvalifikāciju. Bet tas ir risināšanas stadijā.
Es ļoti ceru, ka tas atrisināsies, jo šobrīd arī ir vajadzīgs tas novada saliedēšanas variants.
Mēs jau kā latvieši esam diezgan tādi ieturēti cilvēki. Mēs atbalstīsim, mēs iesim, mēs darīsim, bet tā, ka nu tagad es un uz priekšu, – tādi mēs neesam laikam. Līdz ar to prasās šī savienošana," stāstīja direktore.
Sējā Latvijas Radio sastapa arī uzņēmēju Dinu Ekmani, kam jau pāris gadus pie Pabažu ezera ir tenisa korti. Viņš tuvumā plāno atvērt arī kafejnīcu. Ekmanis pastāstīja, ka izmaiņas ir uz labo pusi – notiek daudz vairāk pasākumu nekā iepriekš. Uzņēmējs izjūt novadu reformu arī savā ikdienā, jo jāmaksā lielāks zemes nodoklis, bet ir lietas, kas lielākā novadā šķiet sakārtotākas. Tūrisma jomā Sēju aizvadītā gada laikā apmeklēja vairāk arī Saulkrastu iedzīvotāji.
Savukārt tieši Saulkrastos pirms gada Latvijas Radio tikās arī ar tūrisma jomas uzņēmēju – peintbola parka ‘’Bušas’’ īpašnieku Andri Burbergu. Viņš pirms jaunā novada izveides bija pārliecināts, ka jāapvienojas piejūras pašvaldībām.
Andris pastāstīja, ka novada robežas izmaiņas pagaidām pats nav nekādi izjutis. Viņš gan joprojām secina, ka Saulkrastos pietrūkst vienotas tūrisma koncepcijas. Turklāt tagad uzņēmēju pulks, ar ko veidot sadarbību, ir kuplāks. Tādēļ domei vajadzētu arī vairāk uzklausīt uzņēmēju viedokli.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) secinājusi, ka reformas rezultātā pirmajā gadā uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību finansiālā un administratīvā kapacitāte, kā arī augot pakalpojumu pieejamība jaunajos novados. Saulkrastu domes vadītājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība) apstiprināja, ka daudz darba jāiegulda jaunu pakalpojumu ieviešanā plašākā teritorijā, kā pašvaldības policijas darbs, kas līdz šim nebija Sējas novadā. Līcis gan kopumā kritizē teritoriālo reformu, jo tā nekādus būtiskus ieguvumus nav nesusi.
"Pirmais secinājums – finansiālu ieguvumu reformas rezultātā nav. Tie paši sociālie pakalpojumi, būvvaldes pakalpojumi, bāriņtiesa, jebkuri citi pakalpojumi paliek tā, kā ir. Mēs esam spiesti vēl vairāk stiprināt šo kapacitāti, jo cilvēki dzīvo novadā arvien vairāk, būvē vairāk. Tā kā faktiski mums ir vajadzīgi papildu darbinieki, un tie arī tiek pieņemti. Katrā ziņā ietaupījumu uz cilvēkresursu noteikti nav," sacīja Līcis.
Arī citās jomās ieguvumu neesot.
"Tas ir pilnīgi absurdi šeit runāt par kādu miljonu ieņēmumu.
Arī tie cilvēki, kas uzsāk jaunajā novadā darbu kā jaunie deputāti, bija dzirdējuši šo ministrijas aplamo vēstījumu, ka būs miljonu ietaupījumi. Viņi prasīja, kur tad ir tie miljoni, kurus mēs tagad varēsim tērēt. Tādas naudas nav. Tā kā darbs tāpat ir jāpadara, arvien top jauna infrastruktūra, jaunas ietves, veloceliņi, apgaismojums. Tas viss ir jāuztur, jātīra. Cilvēkiem sociālā palīdzība jāsniedz. Attiecīgi par kaut kādu samazinājumu šeit nevar būt pilnīgi nekāda runa. Vai paliek bez tā visa vēl pāri nauda, pieņemsim, jaunu projektu realizācijai par savu naudu? Es varu apgalvot, ka faktiski nevienai pašvaldībai tādiem attīstības projektiem pāri nauda nepaliks. Šeit ir tikai vai nu kredītu jautājums, vai Eiropas Savienības fondu jautājums, vai projekti tiek realizēti ar valsts grantu palīdzību," stāstīja Līcis.
Pašvaldību ministrija arī izcēlusi, ka skolēnu skaits, par kuriem novadiem jāveic savstarpējie norēķini, sarucis par 36%. Savukārt izmaksas šajā jomā sarukušas par 44% jeb vairāk nekā 8 miljoniem eiro, kas ļaujot šos līdzekļus apvienotajām pašvaldībām plānot attīstībai. Arī tam Saulkrastu vadītājs nepiekrīt. Viņš aicina ietaupījumus meklēt normatīvisma mazināšanā valsts pārvaldē un pašvaldībās, īpaši uzņēmējdarbības jomā.
"Kas attiecas uz izglītības iestādēm, mūsu starpā ar Sēju bija salīdzinoši mazi norēķini. Galvenie norēķini ir ar Limbažu pašvaldību, jo bērni pamatā mācās Zvejniekciema skolā, vai ar Rīgu. Bet katrā ziņā šeit ietaupījums nav absolūti nekāds. Reizi ceturksnī šie norēķini arī tiek veikti. Protams, ka gribētos sajust tādu no valdības puses redzējumu par Latvijas attīstību. Ir tikai kompromisa meklējumi starp dažādām partijām. Nav bijusi no ministrijas puses [vēlme] pašiem samazināt kopumā valstī šo normatīvismu absolūti nevajadzīgo, lielo.
Šeit ir kardinālas izmaiņas vajadzīgas valsts pārvaldē, lai gan pašvaldības, gan uzņēmēji varētu efektīvāk strādāt," komentēja Saulkrastu domes vadītājs.
Mainoties novadu robežām šajā reģionā kopumā, iedzīvotāji pirms gada Latvijas Radio arī izteica bažas par to, kādu virzību iegūs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības projekts Skultes ostas akvatorijā. Normunds Līcis iezīmēja, ka līdzās esošā pašvaldība projektu neatbalsta, līdz netiks veikts ietekmes uz vidi izvērtējums.
KONTEKSTS:
2021. gada 5. jūnijā pašvaldību vēlēšanas notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.
