Arī kaimiņvalstīs atbalsta programmas darbojas ar līdzīgiem nosacījumiem, tiesa, šobrīd vidējais atbalsta apmērs projektos kaimiņvalstīs ir zemāks nekā Latvijā. Latvijas Radio devās uz Šauļiem, lai saprastu – ar kādām problēmām saskaras šīs pilsētas iedzīvotāji un vai tās ir atšķirīgas no mūsu valstī esošajām.
ĪSUMĀ
- Šauļos grūtības sagādā cilvēku nespēja vienoties.
- Pašvaldība aktīvi iesaistās dzīvojamo namu siltināšanā; visilgāko laiku prasa iedzīvotāju lēmums un sagatavošanās.
- Lietuvā lēš, ka renovētu māju skaits pieaugs, taču procesu kavē iedzīvotāju bailes no kredīta.
- Lielākie siltināšanas darbi vēl priekšā; līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā vairāk māju renovēts reģionos, nevis galvaspilsētā, bet Igaunijā aktīvāki lielāko pilsētu iedzīvotāji.
Šauļos grūtības sagādā cilvēku nespēja vienoties
Šauļos līdz šim renovēts salīdzinoši neliels skaits daudzdzīvokļu namu – tikai 5%, liecina Lietuvas Vides ministrijas dati. Šauļos, Kelmes ielā, pie viena no padomju laikā celtajiem namiem satieku iedzīvotāju Steponu Rauhu.
“Tātad silts kažoks uzvilkts visai mājai apkārt, “vaļinki” ir siltinātais pagrabs 1,6 metru dziļumā, bet galvā siltā cepure ir nomainītais jumts,” mājas siltināšanu Stepons Rauhs salīdzināja ar paša cilvēka gatavošanos ziemai.
Nosiltinātajā trīs stāvu ēkā ir 20 dzīvokļi. Pagalma lielajās priedēs ieskautais bēšām un brūnām plāksnēm apšūtais nams izceļas, jo šajā rajonā nav citu renovētu māju. Stepons līdzi paņemtajos attēlos parādīja, ka iepriekš no 70. gados celtās mājas bija sākuši drupt baltie ķieģeļi, un pastāsta, ka sānu dzīvokļos ziemās bijis auksti. Māju ar Eiropas fondu atbalstu nosiltināja pirms sešiem gadiem.
“Ar programmas atbalstu mums tas izmaksāja par 40% mazāk, bet visi papildu izdevumi jāizdala uz 20 ģimenēm šajā mājā. Kopumā mājas siltināšanas investīcijas bija 350 tūkstoši eiro. Pirms mājas siltināšanas mums bija daudzas sapulces, jo piecas ģimenes negribēja šo projektu. Tāpat te ir daudz vecu cilvēku, nu… dažādas problēmas. Tagad mēs bankai maksājam katrs pa 50 eiro mēnesī par renovāciju, bet dzīvojam daudz siltāk un maksājam trīs reizes mazāk nekā iepriekš,” pastāstīja Stepons Rauhs.
Vaicāts, kāpēc kaimiņu mājas joprojām nav siltinātas, Stepons atbildēja, ka
cilvēki vienkārši nespēj vienoties, jo tas arī viņam prasījis lielu pacietību.
“Ir daudz jāiegulda un jāskaidro, bija dažādi notikumi, es pat negribu rādīt, kādus žestus man kaimiņi ir rādījuši un teikuši, ka nekas te nesanāks. Bet tagad dzīvo virs manis un priecājas. Process sarežģīts, cits varbūt nospļautos un nedarītu,” viņš atzina.
Nosiltinātās mājas aktīvais iedzīvotājs Stepons vēl parādīja apkures rēķinus šīs sezonas mēnešos. Viņš par siltumu, piemēram, novembrī samaksājis ap 10 eiro.
Pašvaldība aktīvi iesaistās dzīvojamo namu siltināšanā; visilgāko laiku prasa iedzīvotāju lēmums un sagatavošanās
Šauļu pašvaldības akciju sabiedrība “Šauļu enerģija” ir viena no tām, kas novadā administrē māju siltināšanas projektus. Pārdošanas direktors Arvids Murza pastāstīja, ka līdz šim tieši ''Šauļu enerģijas'' pārraudzībā siltināta 31 māja un vēl ap 20 māju ir renovācijas procesā.
Viņš lēsa, ka siltināšanas projekti Šauļos parasti rit aptuveni divus gadus – gadu sagatavošanās darbi un pat 12 mēnešus kopā prasa būvnieka atlase un būvdarbi. Līdzīgi kā Latvijā, vispirms jāvienojas mājas iedzīvotāju vairākumam jeb 51%.
“Vispirms valdība izsludina pieteikšanos atbalstam māju renovācijai. Tad mēs ar piedāvājumu ejam pie iedzīvotājiem. Mājas vairākumam ir jāpieņem lēmums, mēs pat gribam, lai būtu vismaz 57%. Tad pasūtām investīciju projektu konkrētajai mājai, ko apmaksā pilsētas pašvaldība, kas jau ir bonuss, jo iedzīvotājiem nekas nav jāiegulda,” skaidroja Arvids Murza.
Kad plāns ir saņemts, tiek rīkota iedzīvotāju sapulce, lai izrunātu, cik tas varētu izmaksāt.
“Otrais etaps jau ir tehniskais projekts, un pēc tā atkal taisām sapulci, kurā jau stāstām, kas tiks darīts, kad un cik ilgi. Tam seko būvnieka izvēle konkursā, un tad jau, kad sākas celtniecība, mēs iesaistām pašus iedzīvotājus, lai viņi arī paseko tam procesam līdzi,” situāciju Šauļos skaidroja Murza.
Proti, sistēma, kā īsteno daudzdzīvokļu namu projektus, kaimiņvalstī ir līdzīga kā pie mums Latvijā.
Arvids Murza secinājis, ka arī Šauļos ilgākais laiks aiziet, kamēr iedzīvotāji pieņem lēmumu un sagatavojas, bet, jo vairāk namu kādā kvartālā ir siltināti, jo ātrāk tādu pašu lēmumu pieņem kaimiņmājās. Līdz ar energoresursu sadārdzinājumu patlaban Šauļu iedzīvotāji aktīvāk sākuši interesēties par atbalstu māju siltināšanā. Lietuvā jaunu projektu pieņemšanas kārtu sāks vasarā.
“Māju renovācijai iedzīvotāji ņem arī kredītus, un Eiropas fondu atbalsts ir ap 30 % no izmaksām, bet tas neietver to atbalstu, ko sniedz arī pašvaldība, sagatavojot projektu un tehniskajā uzraudzībā, kas nosedz vēl kādus 7% no visām izmaksām. Plus pašvaldība cenšas iedzīvotājus motivēt ar to, ka līdz ar renovācijas projektu mēs sakārtojam arī infrastruktūru apkārt mājai – auto stāvvietas, bērnu laukumus un citu. Tas iedzīvotājiem palīdz ātrāk pieņemt šo lēmumu,” norādīja Murza.
Lietuvā lēš, ka renovētu māju skaits pieaugs, taču procesu kavē iedzīvotāju bailes no kredīta
“Šauļu enerģijas” pārstāvis Arvids Murza secinājis, ka, neskatoties uz būvniecības izmaksu kāpumu, pašvaldībā un Lietuvā kopumā tuvākajos gados būs vairāk siltinātu māju. Uzzinot par Latvijas atbalstu, viņš izdarīja savus secinājumus: “Jūs teicāt, ka Latvijā šis atbalsts ir ap 50%. Mums tagad ir 30%, bet agrāk arī bija tie 50%, un tāpat māju renovācija kopumā ritēja lēni. Tas nozīmē, ka cilvēkiem pašiem ir jāsaprot, ka neviens viņu vietā to neizdarīs. Viņiem pašiem tas ir jāgrib.”
“Mūsu mājas Šauļos lielākoties ir novecojušas un ar daudzām problēmām, un bieži cilvēki domā, ka viņiem pieder tikai viņu dzīvoklis, nevis pati ēka, kas bieži viņu ieskatā jāsakārto kādam citam.
Taču tas tā nedarbojas. Lielākais izaicinājums mums pašiem ir runāt ar iedzīvotājiem par to, kāpēc ir būtiski renovēt mājas un pierādīt to ar labiem māju siltināšanas piemēriem,” viņu papildināja kolēģe Judita Kiviļute.
Šauļu pilsētā ir arī kāds siltinātu māju rajons Draugistes prospektā, kur nosiltinātas dažādas mājas kvartāla garumā. Māju ielokā sastaptā iedzīvotāja Marina apliecināja, ka renovācija krietni uzlabojusi ikdienu un finansiālo situāciju.
“Varu teikt, ka man bija silts dzīvoklis arī pirms renovācijas, jo es dzīvoju vidējā kāpņutelpā un balkons arī bija noslēgts. Tagad dzīvoklis ir vēl siltāks, bet izmaksas ir vēl zemākas, es maksāju ļoti maz par apkuri. Taču māju nosiltinājām tikai pērn novembrī un pagaidām vēl kredītu nemaksājam. Kopumā tas ir izdevīgi. Mēs gan arī nevarējām ilgi vienoties, bet tagad renovācija krietni sadārdzinātos, ja mēs no tās tad būtu atteikušies,” uzskata Marina.
Turpat Latvijas Radio sastapa pastnieku Vladimiru, kas savukārt dzīvo vēl nenosiltinātā milzīgā 200 dzīvokļu padomju laika mājā.
“Lai tagad maksātu līdz dzīves galam kredītu 40 vai 50 eiro mēnesī… nu, vienkārši ir mājas, kas nevar savākt iedzīvotāju parakstus par renovāciju. Mums arī ir liela māja un daudz cilvēku, man pašam ir vienistabas dzīvoklis, un es jau tagad nemaksāju daudz par siltumu, tāpēc man arī īpaši nevajag renovēt,” skeptisks bija Vladimirs.
Tiesa, viņš arī piebilda, ka
nosiltinātā mājā tomēr rēķini esot mazāki un arī ēka izskatoties labāk.
“Nu, vispār jau varētu… ja cilvēki vienotos, es piekristu, bet es neredzu, kad cilvēki to varētu gribēt darīt,” bilda sastaptais pastnieks.
Lielākie siltināšanas darbi vēl priekšā; līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā vairāk māju renovēts reģionos, nevis galvaspilsētā, bet Igaunijā aktīvāki lielāko pilsētu iedzīvotāji
Kopš 2013. gada Lietuvā daudzdzīvokļu namu renovācijā kopumā ieguldīts aptuveni miljards eiro un nosiltinātas 3173 mājas. Latvijā šajā laikā ieguldīti 530 miljoni un nosiltinātas 1600 mājas, tikmēr Igaunijā 10 gados nosiltināti 1100 daudzdzīvokļu nami.
Lietuvas Vides ministrijas apkopotie dati liecina, ka ik gadu renovēts ļoti atšķirīgs māju skaits. Piemēram, 2016. gadā tur siltinātas vairāk nekā 700 ēku, bet pēdējos divus gadus ap 300 namu. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā vairāk māju renovēts tieši reģionos, nevis galvaspilsētā – visvairāk Brištonas un Paņevežas pašvaldībās, savukārt saraksta apakšā Viļņa, Kauņa un Šauļi.
Arī Igaunijā daudzdzīvokļu māju siltināšanas atbalsta programma darbojas pēc līdzīgiem principiem kā Latvijā un Lietuvā. Savukārt atbalsts māju siltināšanas projektiem vidēji ir 40% apmērā, bet tas var būt gan augstāks, gan zemāks atkarībā no energoefektivitātes rezultātiem, kurus mājā plānots sasniegt.
Patlaban Igaunijā gadā atjauno 150 līdz 250 mājas. Taču Igaunijas Ekonomikas ministrija norāda, ka, iekļaujot mājas, kuras iedzīvotāji atjauno bez atbalsta, šis cipars ir ap 400 māju gadā.
Atšķirībā no Lietuvas un Latvijas, Igaunijā visaktīvākie māju siltināšanā ir tieši valsts lielāko pilsētu Tallinas un Tartu iedzīvotāji.
