7. augusta negaiss Augšdaugavas novadu plosīja pamatīgi. Tas bija lielākais pēdējo 5 gadu laikā, daudzām mājām ar vēju noraujot un ar krusu vai lūstošajiem kokiem bojājot jumtus un fasādes. Lēmums par kompensāciju izmaksu līdz 3000 eiro apmērā par zaudējumiem jau pirmajās pieteikumu dienās radīja iedzīvotāju rindas novada domē.
Kopumā tika saņemti vairāk nekā 600 iesniegumi gandrīz par 1 miljonu eiro.
Daļa jau izmaksāta, stāstīja Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe: "Ir izmaksāti apmēram 60% kompensāciju iedzīvotājiem par vētras seku likvidāciju. Vēl turpinām pieņemt iedzīvotāju iesniegumus. Iedzīvotāji ar tiem vēl nāk. Vēl 800 000 eiro mēs gaidām izdevumus, kas varētu nākt klāt, kas otrajā kārtā būs kompensējami."
Augšdaugavas novadam šajā gadā nav klājies viegli, atzina Dzalbe: "Augšdaugavas novadam šogad ir bijušas trīs dabas stihijas – pavasara plūdi, tad 7. augustā pirmā vētra, un 30. augustā bija otrā vētra. Tātad tie ir trīs atsevišķi gadījumi, kas ir nodarījuši būtisku kaitējumu pašvaldības infrastruktūrai."
Kopumā Augšdaugavas novadam tikai vētras postījumi vien nesuši zaudējumus vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā.
Zaudējumu summa ir pārāk liela, un bez kompensācijas pašvaldība var tuvoties bankrota robežai, tā atzina Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija).
"Tie ir apmēram 2,5% no mūsu budžeta. Problēmas būtu, ja valdība neatrisinātu to procentuālo sadalījumu, tad nu gan būs problēmas. Var būt kā Rēzeknē," pauda Kucins.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis norādīja, ka Augšdaugavas novadam nebūtu jāsatraucas par atbalstu: "Augšdaugavas novadam tie postījumi jau tik lieli, ka jau šodien var maksāt 90% un 10% paliek pašvaldībai. Cietušie, kuriem zaudējumi ir vairāk par 2% no koppbudžeta, uzreiz uz 90% slēdzas iekšā."
To paredz Ministru kabineta veiktie grozījumi, kas stājās spēkā 17. augustā, norādīja Finanšu ministrija. Proti, ka valsts nodrošinās lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus. 7. augusta vētra visvairāk skāra Dobeles, Jelgavas, Tukuma, Madonas un Augšdaugavas novadus.
Augšdaugavas novads piesakās saņemt kompensāciju par bojāto infrastruktūru, kompensāciju konteineru izvietošanu būvgružu utilizācijai un kompensāciju izmaksām par cietušo iedzīvotāju dzīvojamajām mājām, piešķirot atbalstu līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Kompensācija konstatētās starpības apmērā pienāksies arī par apdrošinātajām mājām.
Dzalbe uzsvēra – svarīgākais, lai atbalsta līdzekļi no valsts nāk pēc iespējas ātrāk.
"Augšdaugavas novads no valdības gaida, lai tā pēc iespējas ātrāk izskata šo kompensāciju. Lai tie iedzīvotāji, kuru īpašumi ir cietuši vētrā, varētu saņemt atbalstu gan no pašvaldības, gan valsts. Lai mēs palīdzētu cilvēkiem sakārtot jumtus, jo nāk rudens ar lietiem. Ja šobrīd mēs nebūtu tik proaktīvi palīdzējuši iedzīvotājiem, tad daudziem iestātos vēl citi zaudējumi. Tie būtu iekšējie zaudējumi no bojātajiem jumtiem, tās ir grīdas, mēbeles, cita iedzīve," atzīmēja Dzalbe.
Pieteikumus iedzīvotāji Augšdaugavas novadā kompensācijas saņemšanai vēl var iesniegt, un tas ir jāizdara līdz 6. oktobrim.
KONTEKSTS:
7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
Pēc lielgraudu krusas postījumiem tika slēgta arī Jaunpils pils. Dabas stihijā pamatīgi cietis valsts nozīmes kultūras pieminekļa jumts.
Vētras nodarītie postījumi pašlaik aplēsti 11 miljonu eiro apmērā. Valsts varētu uzņemties līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās. Individuālām dzīvojamām mājām varētu būt pieejams vienreizējais atbalsts līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.
