Augstskolas Latgales reģionā šādas specialitātes negatavo. Cerības, ka kāds svešvalodas pedagogs no galvaspilsētas brauks uz reģioniem, ir niecīgas, saka skolu vadītāji.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieceres paredz jau pēc trim gadiem – no 2026./2027. mācību gada – skolās pamatizglītības pakāpē kā otro svešvalodu skolēniem nodrošināt vienu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām. Krievu valodas starp šādām valodām nav.
Vairākās Daugavpils skolās jau atsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodās
Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām – 4. klasi – sāk apgūt otro svešvalodu.
"Mums ir spāņu valoda no 4. klases un no 7. klases pasniedzam vācu valodu, bet angļu valoda ir kā pirmā svešvaloda," stāstīja Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktore Kristīna Ivancova.
Vēl nesagaidot ministrijas rīkojumu, Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola, kas atrodas Jaunās Forštates apkaimē, pamatizglītības pakāpē no krievu valodas kā otras svešvalodas jau ir pilnībā atteikusies.
Tas notiek lielākajā daļā pilsētas skolu, atzina Daugavpils Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.
"Daugavpils pilsētā kā otro svešvalodu ceturtajās klasēs lielākoties piedāvā vācu, spāņu, franču valodu. Ir dažas skolas, kuras piedāvā krievu valodu, ja vecāki tā ir izvēlējušies. No 13 Daugavpils vispārizglītojošajām skolām 4. klasē krievu valodu var apgūt trijās skolās un 7. klasēs tās ir apmēram piecas," klāstīja Ināra Sprindžuka.
Daugavpils Vienības pamatskolā vecāki dod priekšroku citām svešvalodām
Daugavpils Vienības pamatskola ir viena no tām dažām pilsētas skolām, kur krievu valoda kā otrā svešvaloda vēl tiek mācīta, taču jau tiek meklēti risinājumi, kā pāriet uz citas valodas apguvi, stāstīja skolas direktore Edīte Zdanovska. Turklāt uz to norāda arī vecāku pieprasījums.
"4. klase sāka mācīties divas otrās svešvalodas, tā ir vācu un spāņu valoda, krievu valodu ļausim pabeigt skolēniem. Mēs aptaujājām ceturto klašu skolēnu vecākus, kādus priekšmetus varētu izvēlēties – vācu, spāņu un krievu, un krievu valoda palika mazākumā," atklāja Zdanovska.
Otrajā lielākajā valsts pilsētā problēmām ar otrās svešvalodas mācīšanu nevajadzētu būt, pauda Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
"Mums ir pietiekoši daudz skolotāju, kuri var piedāvāt mācīties gan vācu, gan spāņu, gan zviedru valodu," sacīja Isupova.
Laukos gan ir grūtības atrast skolotājus
Pilsētās vēl ir iespēja izvēlei, bet pavisam cita aina ir laukos.
Rēzeknes novada skolās kā otro svešvalodu pārsvarā apgūst krievu valodu, jo ir pieejami pedagogi.
Tikai trīs novada skolās pagājušajā mācību gadā tika mācīta vācu valoda. Pedagogu trūkums tam ir galvenais iemesls.
Līdzīga situācija arī Augšdaugavas novadā. Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska atzina, ka "ir skolas, kurās būs diezgan grūti pāriet uz citu otro svešvalodu, jo nav gan pedagoģiskā kadra, kas būtu sagatavots, gan tie skolotāji, kas ir, nav gatavi pārkvalifikācijai".
"Bet ir skolas, kur ir ienākuši jaunie pedagoģiskie kadri angļu valodā, viņiem ir arī otra svešvaloda. Apmēram 70 procenti skolu ir gatavi šai otrajai svešvalodai – vācu vai franču valodai, un apmēram 30 procentiem vēl ir jāpiestrādā, lai dabūtu skolotāju," situāciju raksturoja Zarakovska.
Pamats, kādu otro svešvalodu mācīties, ir vecāku iesniegums, stāstīja Špoģu vidusskolas direktore Ināra Ondzule. Šobrīd krievu valodu te mācās trīs klases un ir piecas dalītās klašu grupas.
"Kā otrā svešvaloda tiek mācīta gan krievu, gan arī vācu valoda, un šeit ir izvēle pašu skolēnu un viņu vecāku rokās," skaidroja Ondzule.
Skolotāja Irīna Grebeža skolā māca krievu valodu, visdrīzāk, viņai pēc trim gadiem darbs skolā būs jāzaudē.
"18 stundas man ir slodze, mācu no 4. līdz vidusskolas 11. klasei. Daži bērni ir no krievvalodīgajām ģimenēm, ir arī bērni no latviešu ģimenēm," stāstīja skolotāja.
Protams, ir ļoti svarīga kadru esamība un pieejamība. Vēl grūtāk būs pašai skolai nodrošināt svešvalodas skolotājus, jo jau šobrīd, pēc mēneša skolas laika, tai nav izdevies atrast nepieciešamo pat pirmās svešvalodas – angļu valodas – pedagogu, apliecināja Ināra Ondzule. Kadru problēmas būs ne vienai vien skolai valstī, uzskata skolas direktore.
"Svešvalodu pedagogus vispār nedz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, nedz Daugavpils Universitātē negatavo," piebilda direktore.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošiem datiem, šobrīd krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni varētu apgūt vācu, franču un citas valodas, bet praksē daļā izglītības iestāžu vispār netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei. Un visam pamatā ir tieši svešvalodas pedagogu nepietiekamība.
