Šīs nedēļas nogalē Daugavpilī Kultūras pilī pirmo reizi notika "Profesiju gadatirgus"- skolu jauniešu, potenciālo darba ņēmēju un iestāžu un uzņēmēju, kā darba devēju, neformāla tikšanās. Pasākumā piedalījās 17 uzņēmumi, kuru stendus apmeklēja ap pustūkstotis Daugavpils skolu jaunieši.
Līdz 15. janvārim tie iedzīvotāji ar trūcīgas vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusu, kas nonākuši sarežģītā materiālā situācijā, Daugavpils sociālajā dienestā var iesniegt aktuālos rēķinus, lai saņemtu mājokļa pabalstu. Pašvaldība trūcīgajiem sedz pilnu vai daļēju īres maksu, siltumapgādes, ūdensapgādes un elektroenerģijas izdevumus, maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un telekomunikāciju pakalpojumiem. Latvijas Radio noskaidroja, ka vidēji gadā šo pabalstu saņem ap 5000 mājsaimniecību, un šogad nelabvēlīgu ekonomisko apstākļu dēļ to varētu būt vēl vairāk.
Migrantu draudu dēļ Baltkrievijas pierobežā Augšdaugavas un Krāslavas novados pierobežas joslā – divu kilometru attālumā no valsts robežas – ir ierobežotas visa veida medības. Savukārt pierobežā, kas ir 30 kilometru platumā, medniekiem un medību kolektīviem medības ir jāsaskaņo ar Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldi.
Daugavpils reģionālā slimnīca joprojām ir reanimācijas procesā, bet jau ar plāniem par attīstību un Eiropas Savienības (ES) fondu piesaisti. Jauno gadu slimnīca sāk ar vismaz 5 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Tā ir provizoriskā pērnā gada bilance, ko slimnīca pārmantos šogad.
Jauns aprīkojums centra kokapstrādes un aušanas darbnīcai šogad ļaus paplašināt novada amatnieku produkcijas un pakalpojumu pieejamību, bet pērn uzbūvētais podnieku ceplis būs stimuls keramiķiem biežāk pulcēties Krāslavā un apmeklētājiem ļaus izbaudīt Latgales keramikas tapšanas procesu. Kā attīstās pirms divarpus gadiem Krāslavas pils kompleksa bijušajos zirgu staļļos izveidotais Amatnieku centrs?
Pērnā gada decembrī Patentu valde, Daugavpils Universitāte un Daugavpils valstspilsēta parakstīja memorandu par sadarbību Autentiskuma pilsētu tīklā. Tas nozīmē, ka Daugavpils kļuvusi par vienu no vairāk nekā 10 pilsētām Eiropā, kas ir gatavas veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un uzlabot cīņu pret viltošanu un pirātismu vietējā līmenī.
Bites ir kā lakmusa papīrs urbānas pilsētvides pētīšanai. Zinātnieki atklājuši, ka tieši šis kukainis pasaulē ir viens no efektīvākajiem monitoringa rīkiem. Bites savāc bioloģisko materiālu - nektāru, ziedputekšņus. Tās saskaras ar ūdeni, augsni - visu apkārtējo vidi. Tāpēc bites un to ienesums ļauj precīzi noteikt pilsētvides stāvokli.
Stikla vitrāžu eņģeļi, latvju zīmes, svečturi, dažādi dekori un stikla mozaīkas šogad Ziemassvētku laikā kuplā skaitā top ar krāslavietes Elvīras Škutānes rokām. Meistare ar stikla vitrāžu veidošanu nodarbojas tikai trešo gadu, bet jau šī gada nogalē atzīta par gada amatnieku Latgalē.
Tuvāko gadu laikā 22 miljonus eiro ieguldīs Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) jeb "Austrumlatvija top!" industriālā parka izveidei. Tā darbības vieta būs bijusī Lociku lidlauka teritorija Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, kur zemi 200 hektāru platībā ir iegādājusies Daugavpils pašvaldība. Pirmajā posmā plānots savest kārtībā nolaisto lidlauka teritoriju, tomēr ir bažas, vai to paspēs izdarīt noteiktajos termiņos.
Jau ceturto gadu Latvijas Biškopju biedrības Daugavpils nodaļa iesaistās kampaņā, lai dāvātu medu sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem vai tiem, kam medus palīdzētu sociāli nozīmīgā darbā. Cauri gadiem šajā akcijā gan dāvinātāju, gan medus kilogramu skaits tikai aug. Medus raža šogad bijusi laba, lai arī kopumā šis gads dravniekiem nav bijis viegls. Tomēr dāvināšanas prieks ir pāri visam.
Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšana Lietuvā pirms 15 gadiem neatrisināja jautājumu par savulaik tajā radušos radioaktīvo atkritumu glabāšanu. Bīstamo atkritumu ir daudz, tie ir dažādu frakciju un apjoma ziņā atšķirīgi. Šobrīd notiek sabiedriskā apspriešana par Ignalinas AES bituminizētu radioaktīvo atkritumu glabāšanas vietas rekonstrukciju un pārveidi par apglabāšanas vietu. Projekta norises vieta atrodas tikai 8 kilometru attālumā no Latvijas–Lietuvas robežas, vistiešākajā tuvumā Augšdaugavas novadam un Daugavpilij, kur iedzīvotāji bažīgi par kaimiņvalsts vēlmi radioaktīvos atkritumus glabāt tik tuvu Latvijas robežai.
Saruna par aktuāliem jautājumiem ar visu pasauli – tā jauno ziemas izstāžu sezonu dēvē Rotko muzejā Daugavpilī. Divas krāsās un idejās spilgtas izstādes ar desmit autoru darbiem skatītājiem durvis vērs no 8. decembra.
Namīpašniekiem pašvaldības visā Latvijā atgādina par nepieciešamību notīrīt jumtus no sniega un lāstekām. Arī iedzīvotājiem biežāk jāskatās zem kājām un uz augšu, lai neiekultos nepatikšanās, paslīdot vai nonākot zem krītošām sniega kupenām vai lāsteku biruma. Kā cīņa ar sniegu un ledu notiek Latgalē, un ko par māju var liecināt lielu lāsteku veidošanās pie jumta malas?
Vairākās Latvijas skolās rīko Eiropas medus brokastis – sociāli izglītojošu pasākumu, kuru 2007.gadā aizsāka Slovēnijas biškopji ar mērķi izglītot jauno paaudzi par bitēm, medu, bišu nozīmi, kā arī organizēt medus un pārējo biškopības produktu degustācijas. Šogad kampaņa izvērtusies īpaši plaša – uz vairāk nekā 100 izglītības iestādēm dodas ap pussimta biškopju, lai izglītotu un organizētu medus degustācijas 15 000 skolēniem.
Jau nākamgad no 70 centiem līdz vienam eiro varētu pieaugt braukšanas maksa Daugavpils valstspilsētas tramvajos un autobusos. Uzņēmums" Daugavpils satiksme" nepieciešamību paaugstināt biļešu cenu sabiedriskajā transportā pamato ar minimālās algas celšanu nākamgad, tikmēr pašvaldība uz šādu risinājumu raugās skeptiski.
Vetārsta darbam laukos ir jāsakrīt ar dzīves uztveri, uzskata Višķu pagasta veterinārārsts Aivars Skrinda, kura zemnieku saimniecība "Banderi" nule kā saņēma galveno balvu Augšdaugavas novada pašvaldības konkursa "Saimnieks" nominācijā "Gada pakalpojumu sniedzējs".
Iestājoties aukstam laikam un pārklājoties ūdenstilpēm ar ledus kārtu, dažviet Latvijas austrumu daļā makšķernieki jau paspējuši iemēģināt ziemas copi. Par to liecina vairākas publikācijas makšķernieku forumos un pastiprinātā šo ziemas prieku baudītāju iegriešanās makšķernieku veikalos, iepērkot tieši ziemas copei nepieciešamās lietas.
Vai ļaunums ir ārpus mums vai tomēr daļa no mums pašiem? Uz šo jautājumu atbildi meklē Daugavpils teātrī nupat pirmizrādi piedzīvojušais angļu dramaturga Viljama Šekspīra traģēdijas "Makbets" iestudējums oriģinālvalodā. Tā režisors ir Oļegs Šapošņikovs, sakot, ka tas ir pasaules klasikas iestudējums ārpus klasiskā teātra rāmjiem.
Līdz šī mēneša beigām – 30. novembrim – Daugavpils dome ir izsludinājusi iepirkumu konkursu divu labiekārtotu publisko tualešu izveidei – pilsētas Centrālajā parkā un Andreja Pumpura skvērā. Kā to paredz iepirkums, tualetēm jābūt mūsdienīgām, ar vides pieejamību un tām jāsāk darboties no nākamā gada vasaras sākuma. Labierīcību izveidei nepieciešamo summu paredzēts iestrādāt nākamā gada pašvaldības budžetā.
Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei. Tas nozīmē, ka pašvaldības rīcībā nonāks valsts meža zemes gabals 256 hektāru apmērā, kurā iecerēts izveidot industriālo parku ar rūpniecības, transporta, loģistikas, kā arī energoapgādes un citu nozaru uzņēmumiem.
Aktieris Miroslavs Blakunovs "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris" izvirzīts par Busigina lomu režisora Edgara Māliņa izrādē "Vecākais dēls" Daugavpils teātrī. "Mēs ļoti precīzi izrunājām, izpētījām katru vārdu un atradām motivāciju katrā burtā. Ar tādu pieeju bija ļoti viegli saprast personāžu un satuvināties ar viņu," par darbu pie lomas stāsta aktieris.
Nākamā gada pavasarī starp lielākajām pilsētām – Liepāju, Rīgu un Daugavpili – plāno atklāt Latvijā garāko autobusu maršrutu. Jāatgādina, ka starp galvaspilsētu un Daugavpili ikdienas autobusu reisu nav jau kopš pavasara. Maršruts Liepāja–Daugavpils būtu komercreiss, cenu noteiks pārvadātājs, kas segs arī visas izmaksas. Tā plāno uzņēmums "Lux Express", kas Baltijā ir viens no lielākajiem autobusu pārvadātājiem. Uzņēmums gatavs veikt arī regulāros reisus starp Rīgu un Liepāju. Kā uz to raugās tiešie konkurenti – "Liepājas autobusu parks" –, un vai komercreisi Latvijā sāk atdzimt?
Darba devēji arvien biežāk arī Latgalē kā attīstību kavējošu apstākli min tieši iespēju piesaistīt nepieciešamos darbiniekus. Taču, lai piesaistītu viesstrādniekus, ir jāmazina birokrātija un jāmaina darba algas nosacījumi, pielāgojot to apmēru vidējam nozarē strādājošo atalgojumam, uzsvēruši uzņēmēji. Tāpat jāizvērtē, no kurām valstīm piesaistīt trūkstošās darbarokas, lai tas nekaitētu drošības faktoriem, un jāizanalizē Latvijas izglītības iestāžu spējas pārorientēt programmas, tās piemērojot uzņēmēju vajadzībām, uz to uzmanību vērsuši politiķi.
Latvijā kopumā mājokļu pielāgošanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma paredzēti 4,7 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem atbalstu var saņemt 259 personas, tostarp arī Latgalē, kur projektā iesaistījušās vairākas pašvaldības.
Valsts valodas centrs (VVC) pēc Daugavpils Sporta skolā sāktās pedagogu pārbaudes par valsts valodas nelietošanu nepieciešamajā apjomā administratīvi sodījis deviņus pedagogus, Latvijas Radio pastāstīja VVC direktora vietniece un Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.
Metālapstrāde tradicionāli ir viens no Latgales reģiona biznesa stūrakmeņiem, un šajā biznesā reģionā ienāk arvien jauni spēlētāji. Savu nišu veiksmīgi atradis pērn Augšdaugavas novada Līksnā dibināts uzņēmums "Weld Pro", kas pašvaldības rīkotajā konkursā "Saimnieks" atzīts par gada jauno uzņēmumu.
Pēc Valsts valodas centra uzsāktajām pārbaudēm Daugavpils sporta skolā jau trīs treneri paši ir uzrakstījuši atlūgumu, bet vairāki ir atstādināti no pienākumu pildīšanas. Cik kopumā sporta pedagogu, kuri uz trim mēnešiem, līdz atkārtotai valsts valodas zināšanu pārbaudei, būs atstādināti no darba, kļūs zināms nākamās nedēļas sākumā. Bet bērnu vecākus uztrauc, vai būs, kas trenē bērnus.
Latgalē šobrīd tiek izstrādāti dabas aizsardzības plāni diviem "Natura 2000" objektiem – Stompaku purvam Balvu novadā un Cirīša ezeram Preiļu novadā. Katrā ir unikālās dabas vērtības un arī saimnieciskās vajadzības, ko vēlas šajās teritorijās īstenot apkaimes uzņēmēji. Visvairāk šīs iedzīvotāju vēlmes izpaužas tūrisma nozares jomā. Un te ir svarīgi saglabāt kompromisu starp dabas aizsardzību un saimniecisko darbību, uzsvēra šo dabas aizsardzības plānu izstrādātāji.
Rudens senlatviešiem izsenis ir bijis veļu laiks, kad godināti viņsaulē aizgājušie tuvinieki. Arī mūslaikos šajā laikā notiek Mirušo piemiņas dienas un daudzās Latvijas kapsētās tiek rīkoti svecīšu vakari. Senču tradīcijās ielūkoties šobrīd var Augšdaugavas novada Silenes katoļu dievnamā, kurā atklāta unikāla apbedīšanas rituālu ekspozīcija.
Svētdien, 29.oktobrī, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notiks "Ģimenes diena", kurā bērnus un vecākus aicina pievērsties laika tēmai. Muzejā varēs iepazīt izstādi "Laiks" ar dažādiem 19. un 20. gadsimta pulksteņiem un kalendāriem.
Daugavpils teātrī sestdien, 28. oktobrī, pulksten 18.00 Lienas Šmukstes režijā pirmizrādi piedzīvos latviešu psiholoģiskās prozas meistares Regīnas Ezeras stāsti Agneses Rutkēvičas dramatizējumā. Tas ir iestudējums par mīlestību un par to, kas klusībā mutuļo sieviešu dvēseļu dzīlēs.
