Kā norādīja Zelenskis, Ukrainas armijai ir konkrētas pilsētas un konkrēti virzieni, kur armija virzās uz priekšu. Taču detaļas nav iespējams atklāt.

"Mums ir daži lēni soļi uz priekšu mūsu valsts dienvidos, ir daži soļi arī austrumos. Ir daži labi soļi Hersonas reģionā. Esmu drošs, ka mums būs panākumi. Ir grūti.

Mēs centīsimies parādīt rezultātu šogad. Mums tas ir ļoti svarīgi, jo katru dienu zaudējam cilvēkus," teica Zelenskis.

Viņš arī piebilda, ka šobrīd Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Uzrunas laikā viņš arī atkārtoti apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.

Zelenskis arī atgādināja, ka viens no iemesliem, kāpēc pretuzbrukums bijis lēns, ir zaudētais laiks, gaidot Rietumu palīdzību, kamēr Krievija mīnēja teritorijas.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir pateicīgs par sniegto palīdzību, kaut to būtu vajadzējis ātrāk un vairāk.

Zelenska izteikumi par kara gaitu ir pozitīvāki nekā Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija drūmie izteikumi par kara iestrēgšanu un pāriešanu pozicionālā karā. 

Nav gan īsti skaidrs, kādēļ Zalužnijs publiski iezīmējis drūmu ainu, vai tas tiešām nav bijis saskaņots ar prezidentu.

Iespējams, izteikumi tikuši pausti ar mērķi sapurināt Rietumu sabiedrotos, īpaši, Amerikas Savienotās Valstis, kur šobrīd turpinās diskusijas par palīdzības sniegšanu Ukrainai. 

"Tas ir, pirmkārt, vēstījums ASV un citiem Ukrainas sabiedrotajiem, lai viņi apsvērtu daudz nopietnāku palīdzību.

Zalužnijs intervijā runā un skaidro, ka nav iespējams ar pašreizējo ieroču piegādi, ar kārtību kādā tie tiek piegādāti un laika termiņiem, plānot ilgtermiņa karadarbību un reālas operācijas ir grūti, jo viņi simtprocentīgi nezina, kad un ko atvedīs. Šis ir galvenais vēstījums ASV," Zalužnija izteikumus Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja politologs Andis Kudors.

Zalužnija izteikumi pa kara nonākšanu strupceļā nav palikuši bez rezonanses. ASV medijā NBC izskanējis, ka Rietumu amatpersonas ar Ukrainas valdības pārstāvjiem sākušas pārrunāt iespējas uzsākt miera sarunas kara izbeigšanai.

Kā medijam paudušas anonīmas ASV amatpersonas, pastāv bažas, ka, tuvojoties ziemai, progress kaujas laukā var kļūt vēl grūtāk panākams.

Tāpat Vašingtonai ir bažas par Ukrainas spēku izsīkumu, jo valstij tik labi nesokas ar mobilizāciju, kā arī par to, ka, uzmanībai vairāk pievērstai Izraēlai, var būt grūtāk nodrošināt turpmāku atbalstu Kijivai.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uz šīm ziņām reaģējis skarbi, sakot, ka tiem, kas tagad aicina uz pamieru, ir īsa atmiņa.

"Starp 2014. un 2022. gadu Ukraina aizvadīja aptuveni 200 sarunu kārtas ar Krieviju. Neviena no tām neatturēja Putinu no iebrukuma Ukrainā," norāda Kuleba.

"Tie, kas apgalvo, ka Ukrainai tagad būtu jāiesaistās sarunās ar Krieviju, ir vai nu neinformēti, vai arī maldināti. Vai arī viņi nostājas Krievijas pusē un vēlas, lai Putins paņem pauzi pirms vēl lielākas agresijas. Mēs šajā slazdā neiekritīsim."

Publiski gan Baltais nams uzsver, ka jebkāds miera risinājums ir tikai pašas Ukrainas ziņā. Pēc šīm ziņām arī Zelenskis apstiprināja, ka šobrīd neizjūt nekādu spiedienu no Rietumu puses un ka miera sarunām tagad nav īstais laiks.

Krievijas armija turpina spēcīgus uzbrukumus Avdijivkai

Krievijas armija turpina spēcīgus uzbrukumus Ukrainas pilsētai Avdijivkai. Tās aizstāvjiem pagaidām izdodas noturēt pozīcijas, taču situācija ir sarežģīta. Tikmēr Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs nācis klajā ar vēsti, ka Ukrainas armijai ir panākumi Krimas virzienā.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informējis, ka pēdējā diennaktī frontē notikušas 57 bruņotas sadursmes, bet Avdijivkai ienaidnieks uzbrucis 11 reizes un izmantojis aviāciju.  

Tikmēr 110. atsevišķās mehanizētās brigādes pārstāvji intervijā ziņu aģentūrai "Unian" norādīja, ka Krievijas vienības pilsētai pietuvojušās no trim pusēm, un triecieniem izmanto visus pieejamos ieročus.

Pēc pirmā masīvā uzbrukuma izgāšanās notiek pārgrupēšanās un spēku koncentrācija. Pie pilsētas dislocēti apmēram 40 tūkstoši karavīru un tiek uzkrāta visa veida munīcija.

Okupanti nav atteikušies no plāniem ielenkt Avdijivku, bet pēdējā laikā uzbrukumos izmanto nelielas 10 līdz 20 karavīru vienības. Ukrainas karaspēks tās iznīcina ar artilēriju, taču ienaidnieks šādā veidā mēģina fiksēt Ukrainas ieroču pozīcijas.

Ukraiņiem panākumi Krimas virzienā

Tikmēr pēc Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija iezīmētās drūmās ainas frontē Ukrainā, proti, ka karš šobrīd ir pārgājis pozīciju karā, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs nācis klajā ar optimistiski noskaņotu izteikumu, ka Ukrainas armijai ir neticami panākumi Krimas virzienā.

Kā norādījis Daņilovs, attiecībā uz Krievijas objektu graušanu Krimas teritorijā un Melnās jūras flotes iznīcināšanu Ukrainai ir milzīgi panākumi. Daņilovs arī atgādināja, ka

nekad nav bijis tā, ka valsts, kurai nav jūras spēku tādā formā, kādā to patiešām vēlētos, iznīcina zemūdeni, un tas ir pirmais šāds gadījums vēsturē.

Viņš arī norādīja, ka moderna Krievija kuģa iznīcināšana Krimā ir milzīgs panākums Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Viņš pieļāva, ka šīs nebūt nav pēdējās labās ziņas saistībā ar objektu un citu Krievijas resursu iznīcināšanu Krimā, un ļoti gribētos, lai karš beigtos jau šogad. Lai to panāktu, Ukraina darīs visu nepieciešamo, taču te esot jābūt atklātiem un jāsaka, ka ne viss ir atkarīgs no pašas Ukrainas un daudz kas ir atkarīgs no partneriem, skaidroja Daņilovs.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas.