Nesaskaņas nākušas gaismā Ukrainai izšķirīgā brīdī, kad pretuzbrukums pagaidām nespēj nest gaidītos rezultātus un Rietumos spriež par palīdzības turpināšanu Kijivai.

Smaga nedēļa Zelenskim

Iespējams, smagākā nedēļa Zelenskim – tā par Ukrainas prezidenta pēdējā laika peripetijām spriež Ukrainas mediji.

Vispirms armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs intervijā žurnālam "The Economist" atzina, ka karš nonācis strupceļā, vēl cita Rietumu medija publikācijā Zelenskis attēlots kā arvien izolētāks līderis.

Vienlaikus prezidenta vēlēšanu kampaņā iesaistījies bijušais prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs, netaupot kritiskus vārdus Zelenska stratēģijai kara laukā un ārpus tā.

Ukrainas prezidenta vēlēšanām būtu jānotiek nākamā gada pavasarī, taču Zelenskis saka – tam nav īstais laiks.

"Šiem politiskās šķelšanās viļņiem ir jābeidzas. Mums jāsaprot, ka tagad ir laiks valsts aizstāvībai, nevis vēlēšanām.

Ja mums nebūs uzvaras kaujas laikā, mums nebūs valsts. Mums ir jāsanāk kopā un jāizvairās no šādas atslābināšanās un šķelšanās," teica Zelenskis.

Bažas par politisku iejaukšanos armijas lietās

Cīnīties ne tikai frontē, bet arī paša varas ešelonos Zelenskim nākas laikā, kad Rietumi aizņemti ar karu Tuvajos Austrumos, bet ASV Kongresā lemj par turpmāko Kijivai sniegto palīdzību.

Spekulācijas par saspīlējumu starp prezidentu un ģenerāli par kara stratēģiju Ukrainā mutuļo jau labu laiku, bet līdz šim nesaskaņas nebija nākušas publiskā gaismā.

Zelenskis pagājušonedēļ arī atlaida vienu no Zalužnija vietniekiem, nesniedzot paskaidrojumus. Šādi rīkojoties, viņš iedragāja Zalužnija autoritāti, jo viņam jābūt iesaistītam šādu lēmumu pieņemšanā.

Ukrainas opozīcijas politiķi uzskata to par politisku iejaukšanos bruņotajos spēkos un nosaukuši par kļūdu. Arī iepriekš Zelenskis veicis pārbīdes miltārajās aprindās, kas izraisījušas neizpratni.

Negatīvā publicitāte kaitē Ukrainai

Pēc intervijas, kurā Zalužnijs apgalvoja, ka ja vien nenotiek tehnoloģisks izrāviens, Ukraina ir sliktākā pozīcijā par Krieviju, jo Krievijai karā zaudētie cilvēki neko nenozīmē, Zelenska birojs aicināja militārpersonas neizplatīt sensitīvu informāciju par situāciju frontē, jo tas palīdz ienaidniekam un rada paniku Rietumu sabiedrotajos, kuri šobrīd lemj, vai turpināt palīdzību Ukrainai.

ASV Kongresā izskanējušas skeptiskas balsis – bažas par korupciju Ukrainā paudis arī jaunais Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons.

Tas, ka valsts slīgst korupcijā, armijai trūkst personāla, bet Zelenskis ir noguris līderis, kas nespēj pieņemt realitāti, pausts arī nesenā laikraksta "TIME" publikācijā, kurai informācija esot gūta no anonīmiem avotiem Ukrainas valdībā.

Eksperti spriež, ka šī negatīvā publicitāte nevarētu nākt Ukrainai sliktākā brīdī un palīdz tikai Kremlim un Zelenska politiskajiem oponentiem.

Tikmēr Zelenskis atzinis – nogurums no kara Rietumos ir pavisam reāls, tomēr neviens netic Ukrainas uzvarai tik ļoti kā viņš.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas.