Ukrainas armijas mācību bāzē Zaporižjas apgabalā ne tikai šauj, bet līdzās militārajiem instruktoriem strādā arī psihologi.

"Atcerieties svarīgāko: redze, dzirde, pieskāriens. Jums ir jāspēj pamodināt cilvēks, kura smadzenes atslēdzis šoks," pamācīja psihologs Oleksandrs.

Karavīri mācībās apgūst ne tikai militāros manevrus, bet arī spēju reaģēt psiholoģisko krīžu gadījumos. Arī tā kļūst par aizvien akūtāku nepieciešamību kaujas laukā.

"Tas tiešām palīdz. Kad cilvēks nesaprot, kas notiek, ieslēdzas pašsaglabāšanās. Ir labi, ja zini, kā sevi nomierināt. Visticamāk, būtu mazāk nāvju, ja cilvēki vairāk aprunātos ar psihologiem," vērtēja ukraiņu karavīrs Artjoms.

Katrai Ukrainas armijas spēku brigādei ir mobila psihologu komanda, kas ne tikai apmāca karavīrus, bet arī palīdz tiem, kam nepieciešama terapija. Traumatiskā frontes pieredze rada garu mentālās veselības problēmu sarakstu - karavīri cieš no šoka, agresijas, trauksmes, depresijas, bezmiega.

"Iedomājieties, ka jums ir ierocis. Ja jūs to netīrat, kas notiek? Tas nestrādā. Mēs to pašu sakām par psihi. Ja tu pie tās nestrādā, tu sevi ieslēdz un kļūsti par psihiatrijas pacientu," skaidroja psihologs Oleksandrs.

Trauksmes zvani par mentālās veselības krīzi ne tikai militārajā, bet arī civilajā populācijā Ukrainā skan jau labu laiku.

Pētījumi, kas veikti pusgadu pēc kara sākuma, liecināja, ka trešdaļa ukraiņu cieš no trauksmes, vairāk nekā 40% ir depresijas simptomi, bet aptuveni 70% cīnās ar stresu.

Viena no neaizsargātākajām grupām ir bērni, kuru psihe vēl tikai attīstās. Lielākā daļa no viņiem ir traumēti, daļai nācies pamest savas mājas un gandrīz visi jau mēnešiem ir šķirti no saviem tēviem, kas iesaukti armijā.

Deviņgadīgajai Nastjai bija vien četri mēneši, kad viņas pilsētā sākās karš. Pēc tam, kad 2014.gadā Krievijas spēki sāka apšaudīt Donbasa austrumus, viņa ar māti Svitlanu reģionu pameta. 

Lai palīdzētu pārvarēt meitas traumas, Svitlana katru nedēļu viņu ved uz suņu terapiju.

"Nastjas garastāvoklis izmainās. Viņu apmierina šī saskarsme. Es redzu, ka viņa gribētu pavadīt vēl vairāk laika ar šo suni. Viņas garastāvoklis pēc tam ir pilnīgi mainījies," stāstīja Nastjas mamma Svitlana. 

Un šī nebūt nav vienīgā vieta, kur meklēt atbalstu. Mentālās veselības prevencijas nolūkos radīta arī  īpaša organizācija – "Sane Ukraine" jeb "Par garīgi veselu Ukrainu". 

Psihologi un psihoterapeiti, kas stāv aiz šī projekta, ne tikai palīdz cilvēkiem tiešā veidā, bet arī regulāri palīdzībā apmāca citus.