Pēc sešiem gadiem Eiropas Savienības dalībvalsts godā Horvātijai dota zaļā gaisma pievienoties Šengenas zonai.
Autora ziņas
Turcija un Krievija ir panākušas vienošanos par turpmāku sadarbību Sīrijas ziemeļos izveidotajā drošības zonā. Abas valstis ir devušas kurdu kaujiniekiem nedēļu laika, lai atvilktu savus spēkus tālāk no Turcijas robežas. Šāda vienošanās jau tiek saukta par milzīgu triecienu Amerikas Savienotajām Valstīm. Savukārt Vācijas aizsardzības ministre izteikusies, ka par drošību Sīrijas pierobežā būtu jārūpējas arī Eiropas spēkiem.
Kanādā pirmdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvaru izcīnījusi pašreizējā premjerministra Džastina Trudo Liberālā partija. Premjera partija gan zaudējusi absolūto vairākumu, un sagaidāms, ka Kanādā tiks izveidota mazākuma valdība. Paredzams, ka sarunas par jaunās valdības izveidi Trudo sāks jau šodien.
Uzmanieties no Kremļa iejaukšanās ekonomikā un nosakiet sankcijas manam tēvam – tā teic Olga Ļitviņenko, Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības universitātes rektora Vladimira Ļitviņenko meita, kura atklāti stāsta par sava tēva un Krievijas varas iestāžu mahinācijām. Viņa apmeklēja Latviju ārpolitikas un drošības foruma “Rīgas konference” dienās, un, tiekoties ar Saeimas deputātiem, skaidroja, cik svarīgi ir Latvijā pieņemt Magņitska likumu.
Hallē notikušais uzbrukums ir kauna traips visai Vācijai. Tā Vācijas varas iestādes novērtēja galēji labēja ekstrēmista apšaudi, kurā nogalināti divi cilvēki.
Pretrunīgas ir starptautiskās reakcijas par Turcijas ofensīvu Sīrijas ziemeļos. Pēc tam, kad ANO Drošības padome attiecās nosodīt Ankaras rīcību, Francijas Eiropas lietu ministre atklāja, ka dienaskārtībā esot Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Turciju. Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc ofensīvas sākuma devās vizītē uz Turciju. Viņš atzina, ka starp NATO sabiedrotajiem par operāciju valda atšķirīgi viedokļi, taču apliecināja alianses atbalstu Turcijai.
Turcija ir sākusi militāru operāciju pret kurdu kaujiniekiem Sīrijas ziemeļos. Par to paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Mērķis ir izveidot aptuveni 30 kilometru plašu drošības zonu, kurā varētu atgriezties aptuveni 2 miljoni sīriešu bēgļu. Gan ārvalstu, gan starptautisko organizāciju līderi ir brīdinājuši, ka Turcijas rīcība var aizsākt jaunu operāciju ieilgušajā Sīrijas karā, apdraudot jau tā nestabilo situāciju visā reģionā.
Desmitiem cilvēku pirmdien, 7. oktobrī, aizturēti vairākās pasaules pilsētās, kuras pārņēmušas klimata aizstāvju protesta akcijas. Tās organizē globālā kustība „Dumpis pret izmiršanu”. Aktīvisti aicina varas iestādes pievērst lielāku uzmanību klimata pārmaiņu apkarošanai un apsūdz valdības iepriekš doto solījumu nepildīšanā.
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) nepiedalīsies un neatbalstīs Turcijas plānoto militāro operāciju Sīrijas ziemeļos. Šāds Baltā nama paziņojums izskanējis pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sarunas ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Tas nozīmē ASV nostājas maiņu, jo faktiski tiek atļauts uzbrukums kurdu kaujiniekiem, kurus amerikāņi iepriekš atbalstījuši. Trampa kritiķi savukārt vaino prezidentu izpratnes trūkumā par situāciju reģionā.
Kā jau tika prognozēts, kanclera Sebastiana Kurca vadītā konservatīvā partija Austrijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās guvusi vislielāko iedzīvotāju atbalstu. Savukārt korupcijas skandālā iesaistītie labējie radikāļi piedzīvojuši sagrāvi. Tā liecina aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem.