Abu valstu vadītāji runāja par priekšlikumiem, ko Džonsons bija izteicis Briselei. Merkele esot likusi saprast, ka uz tiem balstītā vienošanās ir maz ticama.
Savukārt Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierakstā tviterī aicinājis Lielbritāniju pateikt, ko tā vēlas panākt “Brexit” jautājumā, piebilstot, ka runa nav par uzvaru "kaut kādās stulbās sacensībās par to, kurš ir vainīgs".
Tikmēr Eiropas Komisijas preses pārstāve paziņojusi, ka Briseles nostāja nav mainījusies, bloks vēlas vienošanos un turpina pie tās strādāt.
Pašlaik lielākais klupšanas akmens “Brexit” jautājumā ir robeža starp Lielbritānijas sastāvā esošo Ziemeļīriju un Eiropas Savienības dalībvalsti Īriju.
KONTEKSTS:
Pašreiz noteiktais "Brexit" datums ir 31. oktobris, un Džonsons, kurš vasarā premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, aktīvi uzstāj, ka šajā datumā Lielbritānijas izstāsies no ES ar vai bez vienošanās. Iepriekšējo vienošanos britu parlaments noraidīja, un 2. oktobrī Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līguma – Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski.
Britu parlamenta septembrī apstiprinātais likumprojekts ļaus likt Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. Premjers paziņoja, ka pagarinājumu nelūgs.
Džonsons arī mēģināja apturēt parlamenta darbību, bet tiesa atzina, ka tas nebija pamatoti, un parlaments darbu atsāka.
Lielbritānijas valdība oktobra sākumā publiskoja jauno "Brexit" piedāvājumu, kur iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. Taču Eiropas Parlamenta "Brexit" koordinācijas grupa kategoriski noraidīja jaunākos Lielbritānijas valdības priekšlikumus. Izplatītajā paziņojumā deputāti norādīja, ka pašreizējā formā izmaiņas nevar atbalstīt.
