Karpa ir zivs, kas bieži sastopama Mareja-Dārlingas upju sistēmā Austrālijas dienvidos. Karpas tur plaukst un zeļ pēc tam, kad 19. gadsimtā tās Austrālijas ūdeņos ielaida eiropieši. Taču vietējai ekosistēmai tas nemaz nebija labi. Karpas iznīdē ūdens augus, samazinot tā kvalitāti, un nesmādē arī ūdens iemītniekus, kas kontrolē aļģu ziedēšanu. Karpa Austrālijā ir diezgan nevērtīga zivs, un makšķernieki no tās vairās. Bet Glens Hills, kurš Marejas upē makšķerē jau 30 gadus, pēdējos 10 koncentrējoties tieši uz karpām.
"Šīs zivis ir visvairāk audzētas un apēstas visā pasaulē. Eiropā tās uzskata par lielisko ķērienu. Tāpēc dažkārt man šķiet, ka mēs šeit kaut ko nesaprotam," tā Glens.
Taču vairāk par zemo pieprasījumu Glenu satricinājis varas iestāžu plāns karpas iznīdēt. Turklāt izmantojot pret šīm zivīm īpatnējo metodi – ielaist upē tām nāvējoši bīstamo herpesvīrusu. Glenam tas nozīmētu biznesa norietu, taču satraukti ir arī zinātnieki. Pirmkārt, nosprāgušas karpas var saindēt ūdenstilpnes, apdraudot pārējos iemītniekus. Otrkārt, nav izpētīts, kā tīša herpesvīrusa izplatīšana ietekmēs apkārtējo vidi.