Nobela prēmija ķīmijā – par litija jonu baterijām

Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē, kas deva ievērojamu ieguldījumu gan tehnoloģiskajā attīstībā, gan klimata izmaiņu apkarošanā. Tā paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Šī gada Nobela prēmiju ķīmijā ieguva Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas. 97 gadus vecais Gudinafs turklāt kļuvis par vecāko cilvēku, kurš jebkad ieguvis Nobela prēmiju.

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija novērtējusi zinātnieku ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē, kas devušas milzīgu labumu cilvēcei, kopš tās pirmo reizi ienāca tirgū 1991. gadā.

“Mēs ieguvām piekļuvi tehniskajai revolūcijai. Laureāti attīstījuši vieglās baterijas ar milzu potenciālu,

ko var izmantot daudzējādi – portatīvajās ierīcēs, mobilajos tālruņos, kardiostimulatoros un arī elektromobiļos,” sacīja Nobela komitejas ķīmijā locekle Sāra Snogerupe Linse.

Kā uzsvēra akadēmijas locekļi, zinātnieku paveiktais mazinājis sabiedrības atkarību no fosilā kurināmā un devis ievērojamu ieguldījumu klimata izmaiņu apkarošanā. Laureāti savā starpā sadalīs deviņus miljonus kronu jeb vairāk nekā 800 tūkstošu eiro lielo balvu.

Viņi tiks apbalvoti svinīgā ceremonijā Stokholmā 10. decembrī – godalgas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā. Dinamīta izgudrotājam Nobelam ķīmija bijusi ļoti tuva, un savā testamentā viņš to ierakstījis otrajā vietā pēc fizikas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti