Pusi balvas saņems Džeimss Pīblss, kuram ir Kanādas un ASV dubultpilsonība, bet otru pusi Šveices astronomi Mišels Majors un Didjē Kelozs.
Pīblss apbalvots par "teorētiskiem atklājumiem, kas veicināja mūsu sapratni par to, kās Visums attīstījās pēc Lielā sprādziena". Kā uzrunā prēmijas piešķiršanas ceremonijā sacīja Pībls, tumšās matērijas jēdzienu jau 1917.gadā ieviesa Alberts Einšteins, taču mums tā joprojām ir noslēpums. Zinātnieks izmantojis teorētiskas metodes un aprēķinus, lai demonstrētu, ka patlaban mums ir zināmi tikai pieci procenti no Visuma struktūras, ieskaitot zvaigznes, planētas, kokus un cilvēci.
Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas loceklis Ulfs Danielsons ceremonijā to paskaidrojis ar kafijas piemēru: “Šī ir tumšā enerģija. Tad kārtīgs piena daudzums – tā ir tumšā matērija. Un tad tikai kripatiņa cukura – tieši ar šo niecīgo daļu zinātne nodarbojusies tūkstošiem gadu.”
Savukārt Šveiciešu zinātnieki Majors un Kelozs ar Nobela prēmiju fizikā apbalvoti par to, ka 1995.gadā atklāja eksoplanētu, kas riņķo ap Saules tipa zvaigzni. Kopš tā laika Piena ceļa galaktikā atklāti vairāk nekā četri tūkstoši eksoplanētu.
Šveices zinātnieki prēmijas iegūšanu raksturoja kā "vienkārši ārkārtēju". Savukārt Pīblss pavēstīja, ka jauniem pētniekiem "mīlestībai pret zinātni", nevis vēlmei iegūt balvas, ir jākalpo par iemeslu, kāpēc pievērsties zinātnei.
"Šī gada laureāti ir devuši ieguldījumu atbildē uz fundamentāliem jautājumiem par mūsu eksistenci," paziņoja akadēmija.
Trīs zinātnieki savā starpā sadalīs deviņus miljonus kronu (832 520 eiro) lielo balvu.
Pagājušajā gadā Nobela prēmija fizikā tika piešķirta ASV zinātniekam Artūram Aškinam, franču pētniekam Žerāram Murū un kanādiešu zinātniecei Donnai Striklendai par viņu ieguldījumu lāzerfizikā.
