Par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu 10. jūlijā kļuva organizācijas ilggadējais ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, amatā nomainot četrus termiņus strādājušo Aldonu Vrubļevski. Bez konkurences LOK prezidenta amatā ievēlētais Tikmers ķēries pie vairāku reformu veikšanas, bet sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka pārmaiņu rezultātu varētu gaidīt tikai pēc diviem vai trim gadiem.
Autora ziņas
Daudz lipīgākā koronavīrusa paveida atklāšana Lielbritānijā daudzas valstis pamudinājusi slēgt satiksmi ar Britu salām. Latvija nav izņēmums, cilvēku pārvietošanos apturot līdz 1.janvārim, tiesa, Baltijas valstu pilsoņiem būs iespēja mājās atgriezties ar repatriācijas reisu pēc Ziemassvētkiem. Lielbritānijā iestrēdzis arī Latvijas labākais šautriņmetējs Madars Razma, kurš Lielbritānijā ieradās īsi pirms robežu slēgšanas un trešdien vēl aizvadīja spēli pasaules čempionātā Londonā.
Decembrī dienasgaismu ieraudzīja Kristiāna Girviča sarakstītā grāmata "Mūsu lielās spēles", kur apkopoti apraksti un fotogrāfijas par Latvijas futbola valstsvienības labākajām spēlēm pēc neatkarības atjaunošanas. Grāmatas autors Latvijas Radio pastāstīja, ka vēlējies atspoguļot katra laikaposma auru, stāstot gan par notikumiem valstsvienībā, gan iepazīstinot ar gaisotni ap to.
Viens no Latvijas labākajiem distanču slēpotājiem Raimo Vīgants mācās Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes Vides zinātņu nodaļā un "Erasmus" apmaiņas programmā pavadījis gadu mācībās Norvēģijā, kur, protams, atrada laiku arī slēpošanai. Skandināvijā viņš pārliecinājās, ka norvēģi jaunajiem sportistiem jau agrīnā vecumā māca izzināt savu ķermeni un treniņu ietekmi uz to.
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) ik gadu decembrī lemj par prēmiju piešķiršanu, novērtējot izcilus sasniegumus sportā. Šāda kārtība bijusi jau gadiem, bet 2020. gada decembrī būs pēdējā reize, kad prēmijas dalīs pēc pašreizējās sistēmas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā jaunu sportistu prēmēšanas konceptu, bet nav vēl skaidri zināms, kad tas tiks ieviests.
Trenere Anita Siliņa arī attālinātu treniņu apstākļos palīdz saviem audzēkņiem uzlabot skriešanas prasmes un nav atteikusies no nodoma atgriezties maratona trasē. Ar rūgtu piegaršu Siliņas atmiņās palicis 2016. gads, kad Riodežaneiro olimpiskās spēles risinājās bez viņas dalības, bet četrus gadus senos notikumus viņa ir atstājusi aiz muguras.
Ministru kabineta izdotie aktuālie pulcēšanās ierobežojumi faktiski apturējuši visa veida komandu sportu amatieru līmenī, jo trenēties drīkst tikai individuāli. Iepriekšējā ierobežojumu kārtā noteikumi nebija tik strikti, bet grupu treniņi telpās bija aizliegti. Amatieri gan izmantoja radošu pieeju, formāli treniņus nosaucot par privātiem pasākumiem vai ballītēm. Arī sporta zāles šādu pieeju akceptēja un radīja auglīgu augsni noteikumu apiešanai.
Lietuvietis Pauļus Jaķelis runā skaidrā latviešu valodā un ir Latvijas virslīgas komunikācijas speciālists, kurš labi pārzina futbola lietas abās kaimiņvalstīs. Jaķelis sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka Lietuvas čempionāta līmenis atšķirībā no Latvijas jau vairākus gadus ir slīdējis uz leju, savukārt valstsvienību līmenī abu valstu spēki ir gandrīz vienādi.
Māsām Jolantai un Inesei Tarvidām tāpat kā daudziem latviešu sportistiem ikdiena paiet ārpus dzimtenes, lai nodrošinātu vislabākos treniņu apstākļus un līdz ar to sasniegtu augstākos rezultātus. Vācijas pilsētā Fridrikshāfenē netālu no Šveices māsas uzturas jau pēdējos trīs gadus, trīsreiz dienā trenējoties taekvondo zālē un gaidot labas ziņas par iespēju startēt Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijā.
Ilggadējo izlases līderi Ilmāru Brici par biatlona valstsvienības galveno treneri vietējās federācijas vadība apstiprināja vien ceturtdien, kaut runas aizkulisēs par to bija jau vismaz mēnesi. Federācijas iekšienē šāds lēmums jau bija pieņemts sen, bet tikai oktobra beigās par to tika oficiāli nobalsots.
Kalnu slēpošana ir viena no Latvijā populārākajām ziemas aktivitātēm pēc iesaistīto dalībnieku skaita tautas sportā. Visaugstākajā līmenī pēc panākumiem kalnu slēpošanā tiecas Miks Zvejnieks, kurš sezonai gatavojas starptautiskā komandā treniņnometnē Itālijā un ir apņēmies cīnīties par vietām uz pjedestāla Eiropas kausa sacensībās.
Čehijas hokeja augstākajā līgā šosezon dažādos klubos spēlē kopumā pieci Latvijas hokejisti, un viens no viņiem ir aizsargs Ralfs Freibergs, kurš pārstāv Brno "Kometa". Viss sports Čehijā ar valdības lēmumu gan ir apstājies pandēmijas dēļ – pārtraukti pat profesionālo komandu treniņi, un latviešiem tagad jāsēž mājās, mēģinot sevi uzturēt formā. Valda liela neziņa, kad sezona varētu atsākties.
Latvijas Televīzijai publiskojot par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidoto potenciāli prioritāro sporta veida rangu, sporta sabiedrība jau paguvusi aizsvilties. IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs Latvijas Radio pastāstīja, ka uzreiz izskanējušās pretenzijas, bet kritēriju sistēmu pašreizējā modelī ministrija izstrādājusi, lai aprēķinātu atbalstu federācijai kā sporta organizācijai.
Latvijas Handbola federācijā (LHF) 2020. gada vasarā notika pēkšņas un savdabīgas pārmaiņas, organizācijas vadību pametot vairākiem profesionāļiem. Amatā palika federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, bet ģenerālsekretāra un izlašu direktora amatā stājās jaunas personas. Arī padomes sastāvs tika atsvaidzināts. Vasarā gan īsti nebija skaidrs, kāpēc tik pēkšņas pārmaiņas, īpaši pēc gada sākumā rokasbumbas jaunlaiku vēsturē lielākā panākuma – dalības Eiropas čempionāta finālturnīrā.
Latvijas basketbols gana plaši ir pārstāvēts Baltkrievijas klubā Minskas "Cmoki", kur galvenā trenera palīgs ir Edmunds Valeiko, bet komandā sastāvā iekļauts saspēles vadītājs Toms Leimanis un centra spēlētājs Klāvs Čavars. Valeiko jau vairākus gadus strādā Baltkrievijā, savukārt Leimanis un Čavars ar Minskas klubu vienojās vasaras sākumā un savu izvēli arvien uzskata par pareizu.
Jaunajai sezonai Latvijas bobsleja izlase spēkus krāj Siguldā, kur galvenā trenera Sanda Prūša vadībā trenējas teju 20 sportistu. Daži vēl gatavojas pēc individuāla plāna vai dziedē savainojumus, taču neskaidrību pirms sezonas starta veicina arī epidemioloģiskā situācija pasaulē. Covid-19 kontekstā treniņi mājas trasē mazina saslimšanas risku, bet tajā pašā laikā ierobežo bobslejistu iespējas pilnveidot prasmes četrinieku braucienos, jo Siguldas trase nav lielajām kamanām piemērota.
Latvijas bobsleja izlase jau kopš maija sparīgi gatavojas jaunajai sezonai, kas novembra vidū sāksies Siguldā. Pagaidām gan nav skaidrs, kāda īsti nākamā sezona būs, jo Covid-19 pandēmija to var izmainīt jebkurā brīdī. Ar Latvijas izlasi šobrīd netrenējas pašmāju titulētākais bobsleja pilots Oskars Melbārdis, kurš gatavojas pēc individuāla plāna. Par to, ka viņš ir gatavs turpināt karjeru, šaubu gan vairs nav.
Latvijas Volejbola federācija (LVF) jau iepriekš pēc labākās sirdsapziņas strādāja valstsvienības sagatavošanai veiksmīgi pārvarētajai Eiropas čempionāta kvalifikācijai, bet pirms finālturnīra izdarīs visu iespējamo, lai komanda kontinenta spēcīgāko valstu konkurencē varētu parādīt maksimāli labāko sniegumu, sarunā Latvijas Radio teica LVF prezidents Jānis Buks.
Nacionālā hokeja līga (NHL) vienmēr ir bijis piemērs citu valstu čempionātiem dažādu inovāciju ieviešanā un pielietošanā praksē. NHL bija pirmā līga, kura ieviesa papildlaika formātu ar trim laukuma spēlētājiem, ko vēlāk pārņēma lielākā daļa pasaules līgu. Tāpat NHL rādīja priekšzīmi, kad pārveidoja ierasto Zvaigžņu spēles formātu un ieviesa miniturnīra izspēli. Tagad pasaules hokeja mekā aizsākusies jauna tendence, kas nākotnē varētu pilnībā izskaust komandas vārtu vīru iedalīšanu pamatvārtsargos un otrajos numuros.
Līdz ar jaunās multifunkcionālās halles pabeigšanu Jēkabpilī uzlabosies iespējas sportot un apgūt dažādus sporta veidus. Arī hokejs Jēkabpilī būs, jo jaunā kompleksa ledus hallē ar savu komandu trenera lomā darbosies bijušais Latvijas valstsvienības aizsargs Rodrigo Laviņš, kura izveidotā sporta studija "Baltie vilki" jauniešus hokejam jau piesaistījusi Rīgā.
Dažādu nepārdomātu komentāru un tīmeklī veiktu ierakstu dēļ zaudēt darbu mūsdienās vairs nebūt nav zinātniskā fantastika. Latvijā par ietekmeļiem dēvēti satura veidotāji pat sūta oficiālas vēstules personu darba devējiem, ja publiski atbalstīts viņiem nepatīkams viedoklis. Sporta vide nav izņēmums – arī šeit pēdējā laikā arvien vairāk uzmanību pievērš profesionālo atlētu publicētajiem foto, ziņojumiem un komentāriem.
Ja daudzi futbola pārstāvji, ne tikai līdzjutēji un varbūt noniecinātāji, saka - karalis Latvijā ir kails, tad karaliene vieglatlētika pēdējos gados arī nemaz nav tik apģērbta. Ne spožākajos Latvijas vieglatlētikas laikos ir cerību stariņš 2020. gadā, kad nav tik daudz priecīgu notikumu pasaulē kopumā. Šķēpmetējs Gatis Čakšs ir parādījis apbrīnojamu stabilitāti un spēju noturēt augsta līmeņa rezultātus vairākās sacensībās pēc kārtas. Sarunā Latvijas Radio viņš atklāja, ka savulaik pēc pirmajiem panākumiem nebija pret sevi pienācīgi prasīgs, bet vēlāk pārliecinājies par citas attieksmes nepieciešamību.
Prioritāro sporta veidu noteikšana Latvijā kā sarunu temats ne tikai aizkulisēs aktuāls ir jau apmēram divus gadus. Čukstus par to „aiz priekškara” sāka runāt 2016. gada rudenī, kad nesen bija noslēgušās Rio olimpiskās spēles, Latvijas delegācijai paliekot bez medaļām, ko atrādīt valstsvīriem. Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) sagaida, ka lēmumi par prioritāšu sistēmu varētu tikt pieņemti laikposmā no oktobra līdz gada beigām.