Galvenais sporta ierēdnis: Labākie saglabās valsts atbalstu arī sporta veidos bez masveidības

Latvijas Televīzijai publiskojot par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidoto potenciāli prioritāro sporta veida rangu, sporta sabiedrība jau paguvusi aizsvilties. IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs Latvijas Radio pastāstīja, ka uzreiz izskanējušās pretenzijas, bet kritēriju sistēmu pašreizējā modelī ministrija izstrādājusi, lai aprēķinātu atbalstu federācijai kā sporta organizācijai.

Darba variantā IZM izveidotajā sporta veidu rangā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Šobrīd darbs jāpaveic neatkarīgiem pētniekiem no malas, lai novērtētu ministrijas kritēriju sistēmu un sniegtu priekšlikumus pilnveidei. Severs sacīja, ka darba procesam būtu jānoslēdzas 2021. gada martā. 

Centieni noteikt prioritāros sporta veidus raisa asas diskusijasMārtiņš Kļavenieks

IZM ir nepieciešama ekspertīze un ārējs skatījums vairākās lietās, paskaidroja Severs. IZM sākotnēji vēlējās noteikt prioritātes augstu sasniegumu sporta līmenī. Šobrīd koncepts neparedz dalīt sporta veidus tieši šādi, bet atdalīt individuālu sportistu un konkrētu sporta veidu atbalstu.

"Ja bobslejs, skeletons vai kamaniņu sports neatrodas ranga augšdaļā masveidības trūkuma dēļ, tas nenozīmē, ka valsts neplāno atbalstīt jauniešu un augsta līmeņa sportistu sagatavošanu sporta skolu sistēmā, piemēram, Murjāņu Sporta ģimnāzijā," uzsvēra Severs. "Tas nenozīmē arī to, ka valsts neplāno atbalstīt jauniešu un augsta līmeņa sportistus [šajos sporta veidos] pašreizējā formātā Latvijas Olimpiskajā vienībā."

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka 2020. gada oktobrī jau būs noslēdzies process, kurā mēģināts noteikt valstī prioritāros sporta veidus. Teorija un prakse arī šoreiz izrādījās ļoti atšķirīgas – ministrija tikai nule kā izsludinājusi iepirkumu pētījumam, kurā tiks vērtēta katra sporta veida devums un nozīme.

Severs uzsvēra, ka IZM mēģina nolikt malā emocijas, bet

pētījuma veikšanai vienu piedāvājumu ministrija ir saņēmusi. 

Ministrija jau iepriekš izveidoja darba grupu, kurā ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Paralimpiskās komitejas, Pašvaldību savienības, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pārstāvji.

Severs gan pauda, ka darba grupas iesaistīšanās līdz šim bijusi mazāka, nekā cerēts, jo pēc pēdējās sēdes jūlijā tika izsūtīta pašreizējā vīzija par prioritāšu noteikšanas kārtību, bet mēneša laikā netika saņemts neviens priekšlikums tās uzlabošanai.

Prioritāšu noteikšana plānota kā daļa valsts sporta pārvaldības un finansēšanas modeļa pilnveidē.

Vēl plānots uzlabot Latvijas Olimpiskās vienības darbu, padarot to pieejamu arī neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem.

IZM izveidotajā Latvija sporta veidu rangā pielietoti pieci no ministrijas noteiktajiem astoņiem vērtēšanas kritērijiem. Kopējā rezultātā 30% svars ir gan sasniegumiem augstākajā līmenī, gan masveidībai, jauniešu sportam – piektdaļa, 15% pieejamībai un pieci procenti vienlīdzībai.

Pēc šādiem kritērijiem pirmo piecinieku veido basketbols, volejbols, vieglatlētika, florbols un hokejs. Uzreiz pēc tam seko dambrete un sporta dejas, kas jau izsaucis lielu diskusiju vētru. Latvijā masveidīgākais sporta veids pēc trenējošos bērnu skaita sporta skolās ir futbols, bet tas šajā rangā ir vien 13. vietā.

Četrdesmitniekā nav riteņbraukšana, bet iekļuvis kamanu suņu sports.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks uzskata, ka katram lēmumam, nosakot prioritātes, jābūt balstītam dzelžainos argumentos, lai nebūtu subjektivitātes. Diskusijās ir nepieciešami argumenti, un tieši tādu ceļu esot izvēlējusies LFF saziņā ar IZM. Pukinsks saskata, ka ranga augšdaļā pilnīgi neizprotamā veidā parādās sporta veidi, kas rada šaubas par kritēriju pamatotību. Viņaprāt, ir nepieciešams noteikt ilgtermiņa prioritātes un valsts mērķi sportā vairāku gadu desmitu griezumā.

"Kā valsts redz sporta lomu tautsaimniecībā, cilvēku veselībā, ka ir skaidrāk nodefinēta sporta loma un vieta," teica Pukinsks. "Sporta sabiedrībā daudz runā, ka futbolam tāpat ir daudz naudas, tādēļ jums tur [prioritārajos sporta veidos] nevajag būt. Manuprāt, tas ir ļoti ačgārni. Ja fokuss ir uz konkrētiem mērķiem, tad pilnīgi vienalga, vai tā ir bagāta vai ne tik bagāta organizācija. Svarīgi, lai šī organizācija spēj realizēt valstiski noteiktus mērķus." 

Viens no masveidīgākajiem ziemas sporta veidiem pasaulē un arī Latvijā – kalnu slēpošana – ministrijas rangā ir tālu aiz piecdesmitnieka.

Viens no pašmāju labākajiem kalnu slēpotājiem Miks Zvejnieks gan atbalsta sporta pārvaldes sistēmas pilnveidi, jo tas varētu mainīt gadiem iesakņojušos paradumus.

"Dažiem [naudu] dod tādēļ, ka vienmēr ir devuši, un iespējams, līdz ar to viņi ir spējuši tos rezultātus sasniegt," teica Zvejnieks. "Mēs jau skaidri zinām, kuri ir prioritārie sporta veidi, tas nevienam nav noslēpums. Ne jau no plika gaisa [sasniegumi] atnākuši. Jautājums ir par efektivitāti, kā naudu ieguldām. Visticamāk, dažiem sporta veidiem ir ļoti veiksmīgs mārketings, sabiedrību ļoti uzrunā."

Izglītības un zinātnes ministrijā nenoliedz, ka atrast universālu kritēriju sistēmu vietējam sportam ir ārkārtīgi sarežģīti. Latvijā ir tādi sporta veidi, kam ir daudz augstākās raudzes panākumu, bet nav un nevar būt masveidības. Un ir pretēji piemēri, kā futbols, kas ir ļoti masveidīgs un pieejams, bet tajā nav augstu sasniegumu.

Severs vairakkārt Latvijas Radio uzsvēra, ka pārmaiņu vēji sporta jomā nozīmē arī pārvaldes sistēmas modeļa uzlabošanu. Šobrīd valsts nauda pie sportista vai komandas nonāk pat pa pieciem vai sešiem dažādiem ceļiem.

Ministres Šuplinskas iepriekš pausto, ka Latvijā varētu tikt noteikti pat 30 prioritārie sporta veidi, Severs gan apšaubīja. Viņaprāt, prioritāri būs 10 līdz 15 sporta veidi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt