LOK ir viens galvenajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunu partneriem jaunā sporta pārvaldības modeļa izstrādē. LOK Juridiskā departamenta direktors Raitis Keselis Latvijas Radio pauda, ka šobrīd sarunās panākts kompromiss, bet tas nav gluži organizācijai ideāls. Skaidrību par jaunā modeļa darbību un principiem LOK vēlas pēc iespējas ātrāk.
Keselis pastāstīja, ka vairāk vai mazāk ir panākta vienošanās censties demokrātiskā procesā pakāpties viens otram pretim un nonākt līdz divu plūsmu prioritāšu sistēmai. Šobrīd sporta pārvaldē iesaistīto institūciju pārstāvji aizvadījuši vairākas tikšanās, nonākot pie kompromisa, ka tiks atdalītas divas sporta plūsmas – augstu sasniegumu sports un jauniešu sports.
LOK vīzija iekļauj olimpiskos sporta veidus, kas grupēti pēc sasniegumiem olimpiskajās spēlēs,
pastāstīja Keselis. Viņš gan atzina, ka ideālā vīzija diez vai ir formulējama un sasniedzama. Gluži tāpat ideālu prioritāšu dokumentu diez vai ir iespējams radīt, piebilda Keselis.
Pāris gadus pēc Rio spēlēm turpinājās cīniņš, kurā IZM dažādi centās vismaz nelielās niansēs mainīt senilo pašmāju sporta pārvaldības un naudas sadales konceptu. Lai valsts piešķirtā nauda sasniegtu komandu vai konkrētu individuālā sporta veida pārstāvi, tā ceļo caur IZM, LOK, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Olimpiskās vienību, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju un konkrētā sporta veida federāciju.
Tieši pirms gada - 2019. gada augusta beigās - IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs Latvijas Radio izskaidroja iecerētās reformas būtību, kas ietver arī jauna sporta likuma izstrādi. Finanšu un iedzīvotāju resursi nav bezizmēra, tādēļ līdzekļi jāizmanto efektīvāk un procesam jābūt caurspīdīgākam, sistēmas centrā liekot sportistus un trenerus.
Šobrīd potenciāli prioritāro sporta veidu sarakstā ir no 10 līdz 30 sporta veidiem, bet gala lēmums tikšot pieņemt oktobrī, kad būs zināmi pasūtītā pētījuma dati par katra sporta veida devumu, kas noteikts pēc konkrētiem kritērijiem. To izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pastāstīja intervijā Latvijas Televīzijai.
Līdzīgi kā Latvija plāno rīkoties šobrīd, sportu jau pārvalda, piemēram, Igaunija.
Ziemeļu kaimiņu sporta nozari uzrauga Kultūras ministrija. Pēdējos divos gados pieņemti lēmumi, kas veicina tieši jauniešu sporta kvalitāti – būtiski palielinātas sporta treneru algas un piešķirts finansējums dažādu sporta haļļu plānveida būvniecībai. Igaunijā arī paralēli atbalsta augstu sasniegumu sportu – viņiem ir kas līdzīgs Latvijas Olimpiskajai vienībai ar nosaukumu „Team Estonia”. Tur apvienoti valsts labākie profesionāļi. Šogad „Team Estonia” finansējums tika palielināts no viena līdz trim miljoniem eiro.
Šuplinska Latvijas Televīzijai arī pauda, ka liela problēma ir precīzu kartogrāfisku datu trūkums par pašmāju sporta infrastruktūru, lai izveidotu ilgtermiņa stratēģiju. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūs pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad vienā novadā varētu būt pat vairāki nerentabli sporta infrastruktūras objekti, kas iepriekšējos gados uzcelti pēc maznovadu vadības iegribas, ne datos balstītas nepieciešamības.
Kā un kad tiks ieviests jaunais sporta pārvaldības un finansēšanas modelis, aktīvi sekosim līdzi arī Latvijas Radio.
