Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijā iekārtas pārsvarā ir pelēkā krāsā, tāpēc prāvais spilgti oranžais robots, kas atgādina celtni, labi izceļas. Iedarbināts tas griežas, taču īsti nodarbināts nav - robotam īstā darbavieta būtu rūpnīca.
„Robots ir tāda platforma, kurai galā iespējams piestiprināt dažāda veida instrumentus, piemēram, metināt, līmēt, kniedēt, urbt, skrūvēt, - kā cilvēka roka,” RTU pētnieks Armands Šenfelds norāda uz vienu atšķirību - robots visu dara vienādi un nenogurst. Taču šis robots nav galvenais jaunums, novitāte ir pelēkajās kastēs – tā ir energoapgādes sistēma, kas baro robotu. Taču Šenfelds vispirms iepazīstina ar robotu:
„Man fonā mēs redzam vienu no pieciem līdzstrāvas barošanas robotiem pasaulē, četri atrodas „Daimler” rūpnīcā Vācijā un viens ir atceļojis šeit uz Rīgas Tehnisko universitāti. Patiesībā tā unikālā sistēma ir šeit visā telpā riņķī apkārt. Šis ir viens fizisks robots, un tur tālāk pie sienas var redzēt šādu robotu elektroniskos analogus...” Pētnieks stāsta, ka šie analogi radīti tepat universitātē. Projekta pamatā ir mijiedarbība starp vairākiem robotiem. Taču RTU ir radošs risinājums – ir viens īsts robots, oranžais, un divi emulatori, analogi.
„Tāpat pie sienas mums ir ar maza auto salīdzināmu jaudu šāds pārveidotājs, kas mums nodrošina pieeju pie ''Latvenergo'' tīkla,un ļauj izveidot šeit lokāli mazu līdzstrāvas pasauli, kur mēs varam darboties un inteliģenti vadīt dažādus patērētājus. Nedaudz tālāk ir enerģijas uzkrājēji, viena tipa veids ir tāds, kādu Andris Dambis izmantoja savā elektroautomobilī Dakārā,” stāsta Šenfelds.
Šajā par Eiropas Savienības naudu finansētajā projektā Latvija ir viena no sešām dalībvalstīm. Te iesaistījies ne tikai Vācijas autoražotājs „Daimler AG,” bet arī, piemēram, robotu ražotājs „Kuka” un uzņēmums „Siemens”. Projektā strādāja desmit RTU speciālisti, uzdevums bija izstrādāt enerģijas apgādes infrastruktūru, proti, spēka elektronikas pārveidotāju shēmu.
„Robots veic darbu - tad, kad viņam dod komandu, viņš kaut ko dara. Pēc tam viņš, masas iekustināts, bremzējas. Šo bremzēšanas enerģiju mēs elektriski pārveidojam elektroenerģijā un uzkrājam, nevis izdalām apkārtējā vidē. Tātad šo enerģiju uzkrājam akumulatoros un superkondensatoros šai līdzstrāvas posmā, un katrs nākošais robots, - jo runa ir par robotizētu iecirkni, nevis par vienu roobotu, -izmanto šo enerģiju, lai veiktu savu darbu. Kopā šis iecirknis iegūst elektroenerģijas ekonomiju līdz 25 procentiem,” skaidro RTU rektors Leonīds Ribickis, kurš ir arī projekta zinātniskais vadītājs.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš uz šo projektu raugās ar cerībām:
„Es pateikšu tā, ka šobrīd ar elektrības cenām ir, kā ir, mums tās, godīgi runājot, ir vienas no augstākajām ziemeļu reģionā. Nav jau nekāds brīnums par to; energoefektivitātes direktīva arī lielajiem uzņēmumiem ir jāievieš līdz šā gada 5.decembrim, kas ir diezgan problemātiski visā Eiropā, ne tikai pie mums. Tāpēc es esmu ļoti priecīgs, ka mūsu Rīgas Tehniskā universitāte strādā šajā lielajā projektā, ka mēs varam sekot līdzi tam. Un es jau nesaku ne pieci, es pat ceru - jau šogad dabīgi, ka ne, - kaut ko jau varam modelēt uz mūsu mazu ražošanas iecirknīti.”
Rantiņš piebilst, ka tie varētu būt, piemēram, Latvijas uzņēmumi, kur jau tagad strādā metināšanas roboti vai roboti pie programmētiem darba galdiem.
''Daimler AG'' pārstāvis Dāvis Meike savukārt teic, ka šis ir industriālās pētniecības projekts, un galamērķis – lai ir produkts, ko izmantot ražošanā:
„Tāpēc arī ir ne tikai universitātes, bet arī tik daudz industrijas partneru projektā. Tā kā mēs esam projekta viducī, novērtējums ir labs, bet jāsagaida, kad iekārtas būs pilnībā gatavas, pilnībā testētas”.
Pēc ''Daimler AG'' pārstāvja teiktā, par projekta rezultātiem pavisam precīzi varēs runāt nākamā gada vidū, kad šis projekts noslēgsies. Tehnoloģija izstrādāta starptautiskajā Eiropas Savienības projektā „Automatizācija un robotika Eiropas ilgtspējīgai ražošanai”.
