Daļai vecāku bērnudārzs nākamgad vairs nebūs pa kabatai

Vai pašvaldības spēs visiem bērniem, kam nepieciešams, nodrošināt vietu bērnudārzā? Vai vecākiem būs jārēķinās ar lielākiem izdevumiem par privātu bērnudārzu? – par šādiem jautājumiem satraukušies nu ir daudzi vecāki.

Atbilstoši šonedēļ valdībā lemtajam, valsts līdzfinansējuma bērnam privātā dārziņā vairs nebūs, būs jāiztiek ar pašvaldības finansējumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēsta, ka šobrīd rindu jautājums aktīvi ir jārisina 14 pašvaldībās, lielākoties - Rīgā un Pierīgā.

Kā stāsta divu puišu tētis, vēl pagājušajā mācību gadā abi dēli gāja vienā - privātajā bērnudārzā. "Tas viss bija uz robežas, ka mēs varam atļauties viņus abus divus atstāt šajā bērnudārzā…" Ģimenei šāda iespēja bija radusies, jo nauda privātajam dārziņam Rīgā nāca gan no valsts, gan no Rīgas domes - kopumā 228 eiro mēnesī. Līdz šim vecāki spēja piemaksāt 80 eiro, lai dārziņā segtu mācību maksu.

"Līdz ar to, ka ar 1.janvāri plāno noņemt valsts finansējumu, tas šobrīd mums finansiāli vairs nav pa spēkam.

Vecākajam dēlam atlicis gads, tur mēs neko nevaram izmainīt, tā summa, kas, iespējams, nāk nost, ir 95 eiro. Bet attiecībā uz jaunāko dēlu, kuram atlicis iet bērnudārzā trīs gadus, mēs to vienkārši vairāk nevaram atļauties un bijām spiesti pieņemt lēmumu atteikties no šī bērnudārza, neskatoties uz to, ka tas mūs ļoti apmierināja," stāstīja bērnu tēvs.

Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") sola, ka nākamgad dome turpinās maksāt to pašu - 132 eiro pašvaldības līdzmaksājumu privātajā dārziņā mēnesī, ja nav vietas pašvaldības dārziņā. Piemēram, ģimenei, kur aug abi dēli, ļoti pietrūks 95 eiro valsts līdzmaksājuma.

"Tas arī nāk ar tādu nelielu sāpi, jo viņš tomēr bija ļoti pieradis šajā bērnudārzā, kur mēs gājām, jo mums tas adaptācijas process arī bija diezgan ilgs ar asarām, kamēr viņš pierada. Tur visas viņa auklītes, viņa draugi, viss," stāsta divu puišu tēvs.

Tagad jaunākajam dēlam atkal priekšā adaptācijas periods pašvaldības dārziņā, kur pienāca rinda. Tētis jautā – vai tas viss mazliet neapcērp spārnus sapnim par trešo bērnu?

Valsts pabalsts bija plānots uz trim gadiem. Valdības lēmums, ka no nākamā gada par bērnu uzturēšanos privātajā bērnudārzā, ja nav vietas pašvaldību dārziņā, maksās tikai no pašvaldību budžeta, saistās, piemēram, ar valsts budžeta iespējām nākamajos gados. VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze atzīst, ka valsts līdzfinansējuma nebūs.

"Bet tas nenozīmē, ka šis jautājums gulsies uz vecāku pleciem, jo atbilstoši Izglītības likuma prasībām pašvaldībām ir jānodrošina finansējums par bērniem, kas apmeklē arī privātās izglītības iestādes tajā gadījumā, ja pašvaldība nespēj šo pakalpojumu nodrošināt vecākiem un viņu bērniem," stāsta Raugze.

Iepriekš maksimālais kopējais atbalsts bija 228 eiro mēnesī Rīgā un Pierīgā, un 185 eiro - ārpus Rīgas pakalpojumam privātā bērnudārzā.

Valsts atbalstam izlietoja astoņus miljonus eiro gadā. Un 9000 bērnu varēja apmeklēt privātos dārziņus 15 pašvaldībās, kur bija rindas. Tagad tādas ir 14 pašvaldībās.

Ir arī labas ziņas - rindas gan sarukušas no 11 000 pērnā gada sākumā līdz 8000 bērnu šobrīd. Piemēram, pašvaldības būvējušas, piebūvējušas un pārveidojušas ēkas. Tomēr joprojām garākā rindas ir Rīgā, tai seko Liepāja un Pierīga.

Par to, vai valsts atbalsta pārtraukšana ietekmēs demogrāfijas rādītājus, VARAM pārstāve Raugze ļoti šaubās. Drīzāk esot jāsatraucas, vai pašvaldības spēs nodrošināt atbilstošus pakalpojumus visiem bērniem. Tas gan būšot izaicinājums.

"Tas, ko mēs no savas puses piedāvāsim pašvaldībai, ir metodika viena bērna izmaksu aprēķināšanai. Lai visas pašvaldības pēc vienotas pieejas aprēķina viena bērna izmaksas un atbilstoši šim aprēķinam dod šo finansējumu līdzi tiem bērniem un vecākiem, kuri apmeklē nevis pašvaldības, bet privāto izglītības iestādi. Visi bērni un vecāki šajā gadījumā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un visiem ir vienādas tiesības saņemt šos pakalpojumus," norāda VARAM speciāliste

Rīgas mērs skaidro, kāpēc visiem dārziņiem maksās 132 eiro mēnesī, un ar ko atšķiras privātie dārziņi no pašvaldības bērnudārziem:

"Tie nodrošina, piemēram, mazāku bērnu skaitu grupiņās, dažreiz labākus nosacījumus nekā pašvaldības bērnudārzos. Tāpēc vieta privātajā bērnudārzā maksā vairāk, nekā tā izmaksātu pašvaldībās. Tas nozīmētu, ka mēs būtu pilnīgi netaisnīgi pret tiem vecākiem, kam bērni apmeklē pašvaldības bērnudārzu, ja citiem apmaksātu vairāk,” skaidro Ušakovs.

Likums paredz, ka pašvaldībai ir jālīdzfinansē bērna atrašanās privātā izglītības iestādē tādā apmērā, kādas ir izmaksas pašvaldības bērnudārzā.

Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa norāda uz, viņasprāt, lielāko problēmu - aprēķinu sistēmas metodiku, ko praktizē pašvaldības.

"Šī metodika sevī neietver visas izmaksas, kas ir saistītas ar viena bērna uzturēšanu, līdz ar to šī metodika ir nepilnvērtīga. Skaļākās diskusijas ir par kapitālieguldījumiem, pamatlīdzekļu iegādi pirmsskolās, bez kā arī privātais šo pakalpojumu nespētu sniegt. Jo gluži vienkārši mums ir vajadzīga ēka, kur to darīt, un valsts ir izvirzījusi dažādas prasības un noteikumus, kas jāievēro. Bet, ja pašvaldība atsakās šo daļu līdzfinansēt, tad nu ir vecākam tās jāsedz," saka Kājiņa.

Viņa arī uzsver - ja valsts vairs nelīdzfinansēs atbalsta programmu, tad ministrijām vajadzētu rūpīgi sekot līdzi, lai šie normatīvi, kas būs pašvaldībām jāievēro, tiktu izstrādāti korekti, caurspīdīgi un saprotami. Atsevišķi satraukti vecāki jau vērsušies pie tiesībsarga Jura Jansona.

Tiesībsargs par valdības lēmumu arī dzirdējis kritiku no pašvaldību pārstāvju puses:

"Šobrīd notiek diezgan totāla sabiedrības maldināšana. Proti, valdība lēmusi vairs nefinansēt šo pasākumu, bet tas, ko pašvaldības nav izdarījušas – nav nodrošinājušas katram bērnam bērnudārzu.

Ja pašvaldība nevar nodrošināt autonomo funkciju, tai jāatrod veids – tas būs finanšu līdzekļu veidā droši vien, kā finansēt vai pirkt pakalpojumu no privātu pakalpojumu sniedzēju. Pašvaldības ir diezgan rupjā veidā pārkāpušas likuma normu par bērnudārziem," uzsvēra Jansons.

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis savukārt pagaidām Latvijas Radio nekomentē, kā valsts līdzfinansējuma pārtraukšana ietekmēs pašvaldības, jo šo jautājumu ar vietvaru pārstāvjiem pārrunās jaunnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti