Trešdien arī onkologi pulcējās Latvijas Onkoloģijas centrā, lai pārrunātu aktuālo situāciju Latvijā onkoloģisko saslimšanu jomā.
„Nekad vēl Latvijas publiskā telpa nav bijusi tik piesātināta ar informāciju par onkoloģiju, kā tas ir šogad…” norāda Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa.
Viņa stāsta, ka Onkoloģiskās modrības gada galvenais uzdevums bija veicināt sabiedrības izpratni, proti, informēt par vēža riskiem, pareizu dzīvesveidu, slimības atpazīšanu un ārstēšanu.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan saistībā ar Onkoloģiskās modrības gadu akcentēja “zaļos koridorus”- ātrāku ceļu uz slimības ārstēšanu. Tie attiecas uz skrīninga programmās iesaistītajiem pacientiem, kuriem ātri jāsaņem tālāki izmeklējumi, un pacientiem, kuriem izmeklējumi vai citas acīmredzamas pazīmes jau vēsta par vēzi, viņiem desmit dienu laikā jātiek pie onkologa.
„Problēma kā tāda ir sabiedrībā aktualizēta, ka onkoloģija ir ārstējama, ka jāsāk ārstēt laikus, bet attiecībā uz pieejamību nav būtiski dinamiskas izmaiņas bijušas šī gada laikā” stāsta Onkologu asociācijas vadītājs un Rīgas Austrumu slimnīcas onkologs Jānis Eglītis.
Viņš novērojis, ka joprojām bieži pacienti tiek stacionēti slimnīcas nodaļās, lai veiktu izmeklējumus pirms ārstēšanas. Tas nozīmē papildu gultas dienas un izmaksas valstij. “Zaļie koridori”, kuriem jānodrošina ātra vēža atklāšana, dzīvē ne vienmēr strādā.
„Reālā dzīvē mēs redzam, ka tas īsti nestrādā, varbūt tikai saistībā ar krūts problēmu pacientiem, pirmkārt, veiksmīgi tas, ka tikai četrās vietās Latvijā viņas ārstē, otrs ir tas, ka tikai šīs četras vietas var nodrošināt pilnīgo diagnostikas un ārstēšanas ciklu. Ja skatāmies uz citām lokalizācijām, vai tie ir ginekoloģiskie, vai gremošanas trakta audzēji, tur pastāv problēmas veikt kompjūtertomogrāfiju, magnētisko rezonansi, jo diemžēl kvotas, kas ir lielajām slimnīcām, ir nepietiekamas,” norāda Eglītis.
Ja vēzis jau ārstēts un pacientiem jāveic izmeklējumi, lai laikus pamanītu recidīvu, bieži vien uz izmeklējumiem jāgaida garās rindās. Rīgas Austrumu slimnīcas dati vēsta, ka atkārtotajiem pacientiem rindā pie onkologa urologa Latvijas Onkoloģijas centrā jāgaida 55 dienas. Pirmreizējie pacienti uz konsultāciju tiek 13 dienās. Vēl ātrāk var tikt pie onkologa vai onkologa ginekologa – septiņās dienās.
Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs profesors Vilnis Lietuvietis jau iepriekš izteicies, ka katrs otrais pacients ar uroloģiski onkoloģisku saslimšanu pie ārsta pērn vērsās par maksu, jo ir problēmas ar pakalpojumu pieejamību.
„Vai darbojas “zaļais koridors”? Vai mašīna var braukt bez benzīna? Mašīnu var pastumt un tā brauks, tikai nebrauks tik kvalitatīvi, kā mēs gribētu. Nepieciešams benzīns jeb finansējums, lai konkrēto projektu nodrošinātu. „Darbojas” vārds neatspoguļo būtību. Kā darbojas? Cik labi, cik efektīvi? Kādi ir rezultāti un ieguvumi? Jā, ikdienā ikviens ārsts, kas mīl savus pacientus un par viņiem pārdzīvo, veido pats savu, iespējams, “zaļo koridoru”, jo ir ārsts. Jo redz, ka cilvēks, iespējams, iet bojā, un ka šim pacientam būtu jābūt pa priekšu, bet pacientam ar ne tik ielaistu slimību jābūt vēlāk,” situāciju raksturo Lietuvietis.
Onkoloģe Dace Baltiņa uzskata, ka ar skrīninga izmeklējumiem problēmām nevajadzētu būt, taču tādas var būt ar izmeklējumiem pēc skrīninga.
„Ja sieviete aiziet uz skrīninga mamogrāfiju, un viņai uzraksta „R4,” proti, viņai jāvēršas pie onkologa, viņa ar šo mampogrāfijas atbildi aiziet pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts viņai uzraksta nosūtījumu. Viņa aiziet uz iestādi un ieplūst kopējā katlā, nevis šajā speciālajā, ko valsts apmaksā bez kvotām. Tagad būs jaunā veidlapa, no jaunā gada sāks darboties – respektīvi, saņemot mamogrāfijas atbildi, tas reizē būs nosūtījums uz tālākiem izmeklējumiem,” norāda Baltiņa.
Vai Onkoloģijas modrības gads nesis uzlabojumus, varēs redzēt nākamā gada vidū, kad būs statistikas dati – par vidējo dzīves ilgumu, mirstības samazināšanos vai pieaugumu un citiem rādītājiem.
