Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā iecere par mūsdienīgu un modernu dienesta viesnīcu beidzot ir īstenota. Ceļš līdz ēkas renovācijai bija garš un sarežģīts. Būvdarbus bija jāpabeidz 2020. gada martā, taču, Būvniecības valsts kontroles birojam konstatējot virkni neatbilstību un būvniecības pārkāpumu, darbus apturēja un ar būvnieku lauza līgumu, izsludinot jaunu iepirkumu. Šobrīd dienesta viesnīcās ēka ir atklāta pēc renovācijas un tajā jau dzīvo pirmie iemītnieki.
Autora ziņas
Pērn, kad Latvijā iedzīvotāji izraudzījās jauno novadu domju deputātus, vēlēšanu aktivitāte bija viszemākā pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Balsot devās vien 34% balsstiesīgo. Tik zema aktivitāte novērota tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kad 2014. gadā nobalsoja pāri par 30% balsstiesīgo, bet 2019. gadā tuvu pie 34%.
Kopumā Latvijas skolās un bērnudārzos šajā mācību gadā mācīsies vairāk nekā 3000 skolēni no Ukrainas. Skolēniem stundas notiks latviešu valodā vai arī mazākumtautību programmās ukraiņu valodā. Daugavpils Izglītības pārvaldē tāpat kā citās pašvaldībās atzina, ka tas ir izaicinājums kā skolotājiem, tā skolēniem un viņu vecākiem.
Daugavpils pašlaik ir vienīgā pašvaldība, kura nav iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) plānu par okupāciju slavinošu objektu demontāžu. Arī Rēzekne, kur varas groži tai pašai partijai – "Saskaņai", plānu par demontāžu ir iesniegusi, tomēr šobrīd meklē iespējas, kā izvairīties no demontāžas, jautājot sabiedrības viedokli aptaujā.
"Es nespēju citādāk, ir jāpalīdz, jo ir svarīgi apzināties, ka Ukraina šobrīd cīnās par visu Eiropu," – tā saka rēzekniete Diāna Selecka, kura savā brīvajā laikā sniedz atbalstu ukraiņiem. Selecka ir administratore sociālo tīklu "Facebook" lapai "Украинцы в Латгалии" jeb "Ukraiņi Latgalē". Palīdzība ir nepieciešama gan informatīva, kārtojot dažādas formalitātes, gan materiāla, palīdzot ukraiņiem iekārtot dzīvesvietu Latgalē.
2018. gadā iznāca krājums "Kārsavas stāsti", pirmo reizi grāmatā vienuviet apkopojot pētījumus par Kārsavas novada arheoloģiskajām vietām, muižu sistēmu, dzelzceļa vēsturi, reliģiskajām draudzēm un 20.gadsimta karu nestajām pārmaiņām. Strādājot pie pirmā krājuma, veidotāji apjautuši, ka materiāla ir tik daudz, ka ir nepieciešams veidot turpinājumu. Nu klajā nākusi grāmatā "Kārsavas stāsti II".
Lai varētu veikt priekšapmaksu, apkures sezonai iegādājoties dabasgāzi, "Rēzeknes siltumtīkliem" nepieciešams aizņemties 1,5 miljonus eiro. Aizņēmuma galvotājs ir Rēzeknes pilsētas pašvaldība. Taču, cik ilgam laikam par šo summu varēs iegādāties dabasgāzi, "Rēzeknes siltumtīklos" vēl nemāk teikt, jo šobrīd nosacījumi, lai iegādātos dabasgāzi, neesot izdevīgi, cerot, ka rudenī kas mainīsies.
Koncerna "Latvijas finieris" meitas uzņēmumā SIA "Verems", kas darbojas Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), tiks uzsākts vērienīgs ražošanas paplašināšanas projekts. Paredzēto investīciju apjoms pārsniegs 67 miljonus eiro, kas ir vērtējams kā pēdējo gadu lielākais privātā kapitāla ieguldījums Latgales reģionā.
Rēzeknē personām ar garīga rakstura traucējumiem ir izveidoti grupu dzīvokļi, ēkas pārbūvē ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro. Grupu dzīvokļi dos iespēju personām ar garīgiem rakstura traucējumiem dzīvot sabiedrībā, kļūt patstāvīgākiem, nevis būt izolētiem slēgtās institūcijās. Šis ir ceturtais deinstitucionalizācijas infrastruktūras objekts Rēzeknē. Šobrīd grupu dzīvokļi tiek aprīkoti, lai pavisam drīz uzņemtu pirmos iemītniekus.
Sākot no jūlija, līdz septembra vidum vairāk nekā 400 Latvijas lauku saimniecības brīvdienās pārtop par lauku kafejnīcām, piedāvājot nogaršot dažādus mājās gatavotus ēdienus. No Igaunijas aizgūtā ideja rīkot "Mājas kafejnīcu dienas" Latvijā notiek jau ceturto gadu. Šajās brīvdienās ir iespēja baudīt Dienvidlatgales piedāvājumu. Ja nezini, kā var apvienot kūkas un alu, tad tev jābrauc ciemos uz mājas kafejnīcu "Alus kungiem un kūkas dāmām vai otrādi" – šādi Olga un Artjoms Gekiši pie sevis ciemiņus aicina Zaļmuižu mājās, Dagdas pusē Andrupenes pagastā.
Preiļu novada Galēnu pagastā, veicot valsts vietējā autoceļa Viļāni–Maltas Trūpi–Lomi virsmas rekonstrukciju, bija paredzēts nozāģēt ceļa malā teju pirms simts gadiem rindā sastādītas liepas. Koku ciršanai vietējā pašvaldība bija izsniegusi atļauju, taču to nebija saskaņojusi ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Pašvaldība tagad liepas vairs neatļauj nozāģēt. Šis lēmums būtiski ietekmē "Latvijas Valsts ceļu" plānus saistībā ar ceļa virsmas rekonstrukcijas darbiem, tos krietni samazinot.
Nevarot atrast darbu tuvumā savai dzīvesvietai, iespējams saņemt daļēju kompensāciju par transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem, ja darbu ir izdevies atrast tālāk no mājām. Šāda Nodarbinātības valsts aģentūras reģionālās mobilitātes veicināšanas programma tagad ir pieejama ne vien darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem nodrošina dzīvesvietu vai nokļūšanu uz darbavietu.
Lai veicinātu latgaliskās kultūrvides saglabāšanu un attīstītu, Rēzeknes novadā tika izsludināta latgaliskās identitātes atbalsta programma. Programmā pirmais konkurss ir noslēdzies, kurā atbalstīti visi iesniegtie seši piedāvājumi vizuālās identitātes un reklāmas materiālos pielietot latgaliešu rakstu valodu un simboliku.
Preiļu novada Galēnu pagastā, veicot valsts vietējā autoceļa Viļāni–Maltas Trūpi–Lomi virsmas rekonstrukciju, ir paredzēts nozāģēt ceļa malā teju pirms simts gadiem rindā sastādītās liepas. Par koku nociršanu ir satraukti vietējie iedzīvotāji, kuri zvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), lūdzot palīdzēt. Pārvaldes pārstāvji uzsvēra, ka kokiem ir bioloģiska, ainaviska un kultūrvēsturiska nozīme, aicinot būvniekus izvērtēt citus ceļa rekonstrukcijas variantus.
Krievijai piemēroto sankciju dēļ par tās iebrukumu Ukrainā kravas automašīnu šoferiem, lai šķērsotu robežu, nākas gaidīt pat vairākas diennaktis, gan braucot no Latvijas uz Krieviju, gan no Krievijas uz Latviju. Kopš aprīļa sākuma, kad rindā Terehovas robežšķērsošanas vietā gaidīja vairāk nekā 700 automašīnu, šobrīd rindas gan ir kļuvušas nedaudz mazākas.
Mednieks un makšķernieks Jānis Maļkevičs no Krāslavas novada Andrupenes pagasta, savas meitas iedvesmots, aizrāvies ar podniecību. Ar māla izstrādājumu veidošanu nopietnāk darbojas pēdējos gadus. Kopā ar savu skolotāju, podnieku Ilmāru Veceli, regulāri kurina cepli, lai apdedzinātu māla traukus. Darbs ar mālu ir labs veids kā iegūt mieru, viņš atzina Latvijas Radio.
Ir izvērtēti Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursa pieteikumi, lai Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinātu bezmaksas latviešu valodas apmācības. Šobrīd 33 mācību vietās ir uzsākta pieteikšanās latviešu valodas kursiem, kas pieejami visā Latvijā gan klātienē, gan attālinātā, gan arī hibrīdrežīmā. Biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem" apliecināja – kopumā interese ukraiņiem apgūt latviešu valodu līdz šim ir bijusi lielāka nekā pašreizējais piedāvājums. Kā apmācības notiek Rēzeknes pusē, un cik liela ir interese?