Viena no iespējām, kur Rēzeknē ukraiņi var mācīties latviešu valodu, ir caur Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Rēzeknes filiālē reģistrējušies vairāk nekā 200 ukraiņu, no tiem apmēram 140 iekārtojušies darbā. Savukārt vien seši izmanto iespēju mācīties latviešu valodu, stāstīja Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete.
"Nav tās intereses tik lielas, lai viņi gribētu to darīt. Sākumā, kad viņi tikko atbrauc, tad viņi saka, ka, jā, viņi mācīsies valodu, bet tad, kad viņi padzīvo nedēļu, divas un redz, ka pie mums bez valsts valodas var iztikt, tad interese pāriet.
Mācās tie, kuri ar skatu nākotnē raugās Latvijas virzienā," teica Ducsaliete.
NVA kursos var piedalīties, ja ir iegūts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss. Tiem, kuri strādā, jāmeklē cita iespēja, lai mācītos. Un, ja pilsētas pašvaldība Ukrainas iedzīvotājiem kursus latviešu valodā neorganizē, tad Rēzeknes novadā tādi tiek nodrošināti. "Jau notiek no tā brīža, kad Adamovā ieradās pirmā grupa 50 cilvēki, no marta beigām."
Mācības notiek Adamovā – vietā, kur izmitināti ukraiņi. Tā ir pašvaldības iniciatīva, stāstīja novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Mācības notiek vienā vietā, un arī izglītības pārvaldes vadītājs apliecina, – sākumā interese mācīties latviešu valodu bijusi lielāka, bet vēlāk tā mazinājusies. "Mēs aicinājām tos, kas Vīteros dzīvo, kas Lendžos, jo viņi ar savām mašīnām viņi varētu aizbraukt. Sākotnēji teica, ka jā. Bet viņi nebrauca, es arī saprotu, ka kaut kur braukt, tas sarežģī tās lietas. Bet mēs uz visām vietām arī nevaram aizbraukt."
Uz Adamovu divas reizes nedēļā dodas skolotāja Anita Rudziša. Apmācības notiek jau divus mēnešus, un, tā kā ukraiņi paši lūguši, lai mācības turpinās, tās notiks arī jūnijā.
"Interesi izrāda desmit un piecpadsmit un bieži arī mainās, kāds atnāk un ir divās nodarbībās, tad atrod kādu darbiņu vai piepelnās, tad izpaliek, bet tādi, kas tiešām apzināti staigā katru reizi un neizlaiž, tie ir pieci. Tie, kuriem arī zināšanas ir tādas, ka viņš var orientēties un saprast, ko viņam pajautā par tēmām, ko viņš ir apguvis, var pastāstīt par sevi, par ģimeni," teica Rudziša.
Šobrīd ir noslēdzies SIF vairāk nekā trīs miljonu vērtais konkurss, lai pieaugušajiem no Ukrainas tiktu nodrošinātas bezmaksas latviešu valodas mācības. Un tas būtiski palielinās apmācību piedāvājumu. Kopumā Latvijā apmācības nodrošinās 33 organizācijas, no tām 9 Latgalē. SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce norādīja, ka apmācību iespējas būs visā reģionā.
"Ja mēs skatāmies tos deviņus pieteikumus, kā viņi sadalās pa pilsētām, tad ir Rēzeknē un Daugavpilī, bet ir arī Ludzā, Krāslavā, Dagdā, Balvos, Viļānos, Preiļos, respektīvi, pietiekami plaši nosegts viss Latgales reģions, lai tiešām šiem Ukrainas civiliedzīvotājiem būtu pēc iespējas ērtāk apgūt valodu sev tuvākajā apkaimē," teica Pūce.
Mācības notiks no jūnija līdz decembra beigām.
Šobrīd ir redzams, ka apmācīt varēs krietni vairāk cilvēku, nekā bija sākotnēji plānots.
"Iesākumā bija paredzēts, ka tiks apmācīti aptuveni 7 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, bet šobrīd pēc iesniegtajiem piedāvājumiem un tām cenām, ko ir valodas pasniedzēji iesnieguši, mēs redzam, ka finansējums varētu pietikt līdz 12 tūkstošiem," piebilda SIF sekretariāta direktore.
Latviešu valodas kursiem iespējams pieteikties SIF mājaslapā "www.sif.gov.lv" vai pa tālruni 27 380 380.
