Zane un Jānis Miglinieki no Rīgas aizvadītā gada sākumā ir pārvākušies uz laukiem Jēkabpils novadā. Tur šobrīd viņu virtuve ir pārtapusi par nelielu ražotni, kur tiek gatavots dzēriens kombuča jeb kādam labāk zināms kā tējas sēne. Zane un Jānis šo dzērienu iepazina, esot Kanādā.
"Mēs devāmies uz Kanādu brīvprātīgā darbā uz pusgadu, un tur mēs pirmo reizi atklājām šo dzērienu "kambuča", līdz tam mēs neko nezinājām. Uzzinājām, un mums ļoti iegaršojās, atvedām to "starteri", kas ir tā pati skobija, uz Latviju, un sākām taisīt pašiem priekš ģimenes, priekš draugiem," stāstīja Zane. (Skobija – no angļu valodas apzīmējuma "simbiotiska baktēriju un rauga kultūra" pirmajiem burtiem (angliski "symbiotic culture of bacteria and yeast") – red.)
Lai īstenotu ideju par kombučas dzēriena gatavošanu, jaunieši piedalījās konkursā "Laukiem būt". Biznesa ideju konkursā viņu ideja tika novērtēta ar otro vietu. Būtiskākais ieguvums no konkursa, pēc Zanes teiktā, bijušas iegūtās zināšanas.
"Mēs abi ar uzņēmējdarbību vispār neesam saistīti savās izglītības, mums tas bija pilnīgi kas jauns. Mēs ieguvām idejas – kā, ko darīt. Protams, mums arī paveicās, ka mēs ieguvām otro vietu, kas arī bija atspēriena punkts, ka mēs varējām iegādāties kaut kādu papildu aprīkojumu," norādīja uzņēmēja.
Ja parasti kombučas dzērienu gatavo uz melnās vai zaļās tējas bāzes, tad Zane un Jānis kombučas dzērienu gatavo citādāk. "Mēs darām tā, ka mēs jau pašā sākotnējā stadijā raudzējam no Latvijas tējām, piemēram, no piparmētru tējas, no vīgriežu tējas, un tad jau viņai rodas kaut kāda citādāka garša, un tad mēs beigās dažām garšiņām arī pievienojam sulas."
Iznākumā tas ir atspirdzinošs, viegli gāzēts dzēriens, kas bagāts ar vitamīniem, skābēm un probiotiskajām baktērijām.
Ražošanas process attīstās, un šobrīd jau nebūt nav tik vienkārši dzēriena gatavošanu apvienot ar abu pamatdarbiem.
Arvien vairāk dodas uz laukiem
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) secinājuši, ka arvien biežāk jaunieši meklē iespējas, kā no pilsētas doties uz dzīvi laukos.
"Tas, kas mainās tendencēs: ir bijis laiks, kad bija daudz mācību dalībnieki, kuri ir atgriezušies no ārzemēm ar tur iekrātu vai nopelnītu finansējumu, un tad vēlas to ieguldīt šeit, laukos. Pēdējos divos gados varēja redzēt, ka atgriežas no pilsētām tie, kuri biznesa ideju saskata kā daļēji saimniekošanu kādam savam pamatdarbam, kuru iespējams veikt attālināti, un laukos attīstīt kaut ko savu uz uzņēmējdarbību vērstu," stāstīja LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola.
Kopumā desmit gadu laikā konkursā "Laukiem būt" mācībās ir piedalījušies vairāk nekā 2000 dalībnieku un konkursā ir iesniegtas vairāk nekā 500 biznesa idejas, un ir vairāk nekā 240 reģistrētu uzņēmumu. Taču pats labākais radītājs ir tas, ka konkursa dalībnieki joprojām turpina uzņēmējdarbību laukos, uzsvēra Ozola.
"Piemēram, 2018. gadā jaunā uzņēmēja Kuldīgas pusē piedalījās konkursā ar ideju par gaļas pārstrādi, tikai uzsākot pavisam nelielu mājražošanu, tad šogad jau pirms nedēļas varējām lūkot, ka viņa atver gaļas veikaliņu Kuldīgā, un šo piemēru ir pietiekami daudz," norādīja LLKC pārstāve.
Jauniešiem ir ļoti dažādas biznesa idejas, kuras viņi ir gatavi īstenot laukos.
"Piemēram, lauksaimniecības kategorijā var izcelt nišas nozares, kas piemērotas nelielām saimniecībām – biškopība, paipalu audzēšana, augļu, dārzeņu, mikrozaļumu audzēšana. Daudzi domā arī par saražotā pārstrādi, radot dažādus konditorejas produktus, garšvielu maisījumus, tāpat ir arī dažādas inovatīvas idejas, piemēram, šogad bija sausais saldējums. Pakalpojumu jomā jaunieši domā, kā tajā konkrētajā reģionā trūkst.
Un pēdējos gados ir populāri dažādi tūrisma piedāvājumi, sākot ar atpūtas namiņiem un beidzot ar dažādām aktivitātēm, ēdināšanu," atzina Ozola.
Konkursā var pieteikties jaunieši vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Jaunās mācības sāksies oktobrī, savukārt biznesa ideju konkurss notiks nākamā gada martā.
