Zigfrīda Muktupāvela skanīgā balss Latvijas Radio klausītājus ir priecējusi vairāk nekā 15 gadu garumā. Šodien Zigfrīds piedzīvoja savu pēdējo raidījuma "Kultūras rondo" ēteru, un mēs no sirds pateicamies viņam par izciliem raidījumiem daudzu gadu garumā!
Zigfrīdam Muktupāvelam šīs dienas raidījums ir neparasts un viņš neslēpj, ka ir uztraucies ne mazāk kā tad, kad bija pirmais raidījums, ko pats atceras spilgti.
Savukārt Gustavs Terzens atklāj, ka par izteikto darba piedāvājumu ir domājis kādu brīdi. "Kad likteņa grieži man piedāvā nonākt šeit, man ir milzīga cieņa. Tas izaicinājums, man, godīgi sakot, ir tā, ka man celīši trīc," neslēpj Gustavs Terzens. "Mana mamma, redaktore "Latvijas Avīzē" ar milzīgu stāžu, kā man patīk teikt par saviem vecākiem – žurnālisti ar lielo Ž –, viņa teica: viss, puika, pietiks tev īsās biksiņās skraidīt pa dzīvi, šis ir nopietni."
"Šis ir akūts un pozitīvs stress, kurš ir labs manai imūnsistēmai, un es piedzīvoju to, ko sauc par gaidu drudzi. Nevaru sagaidīt, kad tas beidzot notiks, jo ilgāk velkas, jo vairāk manī krājas stress," turpina Gustavs Terzens.
Gustavam Terzenam ir bagātīga radio darba pieredze arī iepriekš. Pirmā bija 90. gados, kad viņa tēvs strādājis "Radio Skonto".
"Man bija piedāvājums kā darbinieka bērnam kopā ar Olgu Rajecku vadīt brīvdienās bērnu raidījumu. Es atnāku, domāju, ka nu tik būs, bet pretī sēž Grēviņš [Toms]. Mēs līdz šai dienai atceramies, ka mēs nevis vadījām raidījumu, bet kāvāmies par to, kurš cels klausuli, kad zvana klausītāji. Tad Olga bija spiesta mūs mierināt," atminas Gustavs Terzens.
