Kultūras rondo

Skaidrojumi pūļa uzvedībai sociālās saziņas vietnēs vai kultūrtelpā

Kultūras rondo

Pirmizrādi piedzīvojusi latgaliešu komēdijseriāla "Fati" otrā sezona

Latvijas kino veidotāji šogad bija plaši pārstāvēti Tallinas kinofestivālā "Melnās naktis"

Vieta, kur Latvijas industrijai obligāti jābūt klātesošai. Atziņas pēc Tallinas kinofestivāla

Latvijas kino veidotāji šogad plaši tika pārstāvēti Tallinas kinofestivālā "Melnās naktis". Tas ir būtisks kino notikums mūsu reģionā, iespēja rast kontaktus un iznest filmas plašākai auditorijai. Programmā "Works in Progress" Latvija uz kopējā fona izskatījās ļoti labi, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" norādīja producente Alise Ģelze. 

Tallinas kinofestivāls "Melnās naktis" norisinājās no 3. līdz 19. novembrim. Tas ir Ziemeļeiropā vienīgais A klases festivāls. Tallinas kinofestivāls "Melnās naktis" / "Pimedate Ööde Filmifestival" šogad notika jau 27. reizi (kopš 1997. gada). 2014. gadā tas tika akreditēts kā viens no tikai 15 A klases kinofestivāliem un ir izaudzis par vienu no Ziemeļeiropā lielākajiem kinoindustrijas pasākumiem ar piecām konkursa programmām un vairākiem satelītfestivāliem.

Šogad festivāla programmai dažādos konkursos un skatēs bija atlasītas 11 Latvijas filmas, industrijas pasākumu sadaļā prezentēja piecus dažādu formātu projektus, vairāki Latvijas jaunie talanti piedalījās dažādās kinoprofesiju platformās un uz Tallinu devās arī liela Latvijas kinoprofesionāļu delegācija.

Festivāla "Grand Prix" saņēma itāļu lente "Misericordia", pilnmetrāžas spēlfilmu konkursā uzvarēja Jaunzēlandes filma "The Moon is Upside Down", Baltijas filmu skatē balvu saņēma Igaunijas, Francijas un Islandes kopražojums "Smoke Sauna Sisterhood", savukārt programmā "Rebels With a Cause" par labāko tika atzīta režisora Toma Vengra spēlfilma "Pieci ar pusi mīlas stāsti kādā dzīvoklī", kas ir Lietuvas, Latvijas un Īrijas kopražojums.

Par Latvijas dalību Tallinas kinofestivālā "Melnās naktis" Latvijas Radio stāstīja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, studijas "Mistrus Media" producents, kino režisors Gints Grūbe,  kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali un producente Alise Ģelze. 

Kaimiņu filmu pērles

"Kopumā jāsaka, ka man ir palikusi ļoti laba pēcgarša, jo nereti gadās, ka milzīgajā festivāla piedāvājumā sanāk izvēlēties filmas, kuras it kā ir profesionāli interesantas, taču neizrādās tās labākās. Šoreiz tā gluži nebija. Man atstāja labu pēcgaršu dažādas programmas. Diemžēl jāsaka, ka viss kopējais festivāla klāsts ir milzīgs, visu noskatīties nav iespējams, bet pievērsu uzmanību Baltijas programmai," pieredzē dalījās kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali.

No festivāla programmas viņš īpaši izcēla lietuviešu filmu "Twittering Soul". Tā ir 3D tehnoloģijā veidota mākslas filma, kas apskata lietuviešu etnogrāfisko fonu un dažādus mitoloģijas motīvus. 

"Tā bija ļoti skaista pieredze. Mēs domājam par 3D pārsvarā kā par spriedzes un šausmu žanriem piederīgu artefaktu, bet izrādījās, ka tas 3D tādam mierīgam un kontemplatīvam kino pat ļoti piestāv, kas man bija liels pārsteigums," norādīja Kulibali.

Tāpat, viņaprāt, noteikti jāpiemin arī igauņu režisores Annas Hints filma "Smoke Sauna Sisterhood" ("Melnās pirts māsība"), kas jau iepriekš arī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā izpelnījās īpašu atzinību. 

"Es domāju, ka šī filma ir tas Baltijas pārstāvis, kuram šogad ir starptautiski vislielākās izredzes. Filma ir nominēta Eiropas kinoakadēmijas balvai kā labākā Eiropas filma. Tā ir igauņu pretendente arī uz Oskara nominācijām. Tā ir filma, kas emocionāli uzrunā starptautisku auditoriju, un šādas filmas, to atzīst arī mani igauņu kolēģi, netop katru gadu un netop katru gadu katrā valstī. Tādas top reti, un šī ir tā filma," piekrita Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

"Baltic crime" vēsmas

Tikmēr kino režisors Gints Grūbe atklāja, ka viņam festivāla laikā nav izdevies noskatīties nevienu filmu, jo bija jāapmeklē 30 tikšanās. Tāpat arī Rietuma atzina, ka kino festivāla laikā filmu baudīšanai nav bijis laika.

"Kinofestivālos visi profesionālie apmeklētāji sadalās divās kategorijās – tajos, kas skatās filmas un reflektē, tie ir kritiķi, un tajos, kuri filmas neskatās, bet apmeklē seminārus, piedalās semināros, meklē kopproducentus nākamajām filmām. Vai tā ir ideāla sistēma? Es domāju, ka nē, bet apvienot to faktiski nav iespējams," skaidroja Rietuma.

Toties Grūbe atklāja, ka šobrīd gaisā virmo jauna Baltijas filmu žanra vēsmas. Jau iepriekšējos gados dažādos kino festivālos vairāki filmu izplatītāji viņam ir vaicājuši pēc projekta, kas varētu saukties "Baltic crime" jeb baltiešu kriminālfilma. 

"Es sapratu, ka tāda žanra nemaz nav, mēs neesam tādu zīmolu kā "Baltic crime" izveidojuši. Tagad es pārbaudīju kopprodukcijas tirgus ietvaros, ka, piedāvājot [Reiņa Kalviņa spēlfilmu] "Klajumā aiz meža" kā šī žanra pārstāvi, uzreiz cilvēkiem sāk mirdzēt acis. Mēs kaut kādā ziņā šobrīd piedalāmies žanra tapšanā," stāstīja Grūbe. 

Reģionam svarīgs notikums

Savukārt producentei Alisei Ģelzei šogad festivālā bija iespēja prezentēt Armanda Zača debijas filmas "Mūžīgi jauni" fragmentus tapšanas versijā starptautiskajai industrijai. Tāpat viņa iepazinusies arī ar citu Baltijas valstu darbiem.

"Šoreiz bija deviņi projekti atlasīti Baltijas tā saucamajā "Works in Progress" [kategorijā]. Bija ļoti interesanti redzēt, ko kolēģi Baltijas valstīs sastrādājuši pēdējos gados, un īstenībā Latvija izskatījās ļoti labi uz kopējā fona," pauda Ģelze.

Ģelze uzsvēra, ka Tallinas kinofestivāls "Melnā nakts" ir tā vieta, kur Latvijas industrijai obligāti jābūt klātesošai. Tā ir iespēja ne tikai profesionāļiem rast jaunus kontaktus, bet arī filmām un režisoriem tikt pamanītiem uz plašākas kino skatuves. 

"Tallinas festivāls ir gada noslēdzošais festivāls, reģionam tas ir svarīgs festivāls. Manuprāt, tas nav nevainojams, jo igauņu kolēģiem piemīt gigantu mānija. Šajā festivālā ir mazliet par daudz visa kā, mazliet par sinhronu, mazliet par kanibalizējošu publikas ziņā. Bet neviens un nekas nav ideāls. Tas, ka [igauņu] kolēģi ir spējuši pārliecināt nu jau arī Kultūras ministriju ieguldīt tieši vienu miljonu eiro šī festivāla budžetā, tas ir milzīgs panākums," vērtēja Rietuma. 

Tas ir būtisks festivāls mūsu reģionam, taču lielie gada uzvarētāji ierasts ir zināmi jau līdz tam, un Tallinas kinofestivāls nekad nebūs tas kinofestivāls, kurā uzvarējusī filma iegūs mūžīgu slavu, Rietuma secināja.

"Mūsu reģionā cita festivāla nav. Industrijas ziņā, darba ziņā, producentiem un pārējiem kolēģiem, mums, šis festivāls patiesībā ir gada pirmais festivāls, jo tas lielais darbs sākas nākamajā gadā. Tie visi tirgus spēlētāji, festivāla programmētāji, filmu izplatītāji, liela daļa no viņiem ir Tallinā, un tā ir vieta, kur patiešām sākt savas filmas darbību, kuru tālāk turpini Berlīnē, Kannās vai vienalga kur citur," vērtēja Grūbe. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti