Koncerta īpašais notikums būs Platona Buravicka jaundarbs "Patiesība un šķitums", kurš sacerēts orķestrim, tenoram un stereofoniskai elektronikai.
Skaņdarba tekstuālais risinājums ir kompilācija no latviešu filozofu darbiem – no Teodora Celma (1983–1989) grāmatas "Patiesība un Šķitums" un Roberta Mūka (1923–2006) esejas "Rietumu romantisms un austrumi".
Komponists oriģināli šajā mūzikā iecerējis solista Armanda Siliņa-Bergmaņa klātbūtni, kurš ilgus gadus pārstāvējis latviešu baritonu saimi, taču šajā skaņdarbā solo ar nolūku rakstīts tenora vokālam, ņemot vērā Siliņa-Bergmaņa balss tipa maiņu. Šis būs pirmais Armanda Siliņa-Bergmaņa tenora solo izpildījums salīdzinoši lielas formas skaņdarbā.
Pieminot vienu no ievērojamākiem latviešu simfoniķiem Jāni Ivanovu, skanēs viņa Trešās simfonijas 2. daļa, kurai instrumentāciju pūtēju orķestrim veidojis Jakovs Raskins.
Viļņa Šmīdberga oratorija "Ugunsskrējiens" sacerēta jauktajam korim un orķestrim, ar Jāņa Petera un tautas dziesmu vārdiem, pirmatskaņota 1988. gadā. Darbs komponēts trešās atmodas priekšnojautās, kad komponista pastiprinātas uzmanības lokā ienāk dzimtenes Latvijas tēma, latviešu tautas vēstures un likteņa ceļi, kas sasaucas ar Šmīdberga personīgajiem pārdzīvojumiem. 2019. gadā tika pirmatskaņota oratorijas versija putēju orķestrim un korim, kuru radījis pats komponists.
Koristu balsis kopā ar orķestri "Rīga" skanēs arī svītā "Dvēseļu putenis", kas radīta no Lolitas Ritmanis sacerētās mūzikas filmai "Dvēseļu putenis". Koru sniegumā skanēs arī Jāņa Ivanova vokalīze "Rudens dziesma".
Diriģents Valdis Butāns, vaicāts par latviešu mūzikas izvēli, atklāj:
"Es nevaru iedomāties Lāčplēša dienā kaut ko svešzemju autoru rakstītu piedāvāt mūsu klausītājiem. Vēl šis skaistais rituāls ar svecīšu nolikšanu krastmalā. Cilvēki iet uz šo varoņu piemiņas brīdi un maršrutu var ieplānot, ejot gar vai caur Doma baznīcu, kur notiek koncerts.
Protams, vienmēr gribas saturiski un latviski šos svētkus godam atzīmēt. Šogad mums ir īpaša, interesanta, krāšņa programma ar ļoti jaudīgiem komponistiem, ļoti jaudīgiem skaņdarbiem un ļoti jaudīgiem kolektīviem, jo gan orķestris "Rīga", gan kori "Sōla" un "Ave Sol" būs vienojušies kopīgā programmā. Domāju, ka būs tiešām saturīgi un ar cieņu aizvadīta šī varoņu pieminēšanas diena.
Ar Platonu Buravicki jau sen bija saruna, ka no viņa vajadzētu sagaidīt kādu jaundarbu mūsu kolektīvam, jo vienīgais skaņdarbs, ko Platons savulaik veltījis, bija Aspazijas un Raiņa jubilejas gadā "Baltās nakts" ietvaros Lielajā ģildē. Tā bija viena miniatūra vairāku dažādu komponistu miniatūru virknē. Tas bija tāds multimediāls pasākums. Šoreiz ar Platonu runājām vasaras vidū, un tapa skaidrs, ka tas būtu tieši 11. novembris, un tagad mēs ievāksim šī darba augļus.
Platon, vai jūs vajadzēja pierunāt?
Platons Buravickis: Nē, es parasti vienmēr esmu sadarbībai atvērts.
Bet uzdevums bija grūts – pūtēju orķestris, valsts svētki – es nevaru atļauties to nolasīt lineāri. Gribēju vairāk papētīt, ko nozīmē varonis, ko nozīmēja varonis un ko nozīmēs varonība. Tā tapa šis skaņdarbs.
Atradāt atbildi?
Platons Buravickis: Lielā mērā, jā. Varonis ir tāds, kurš nekad nepadodas, vienalga, ko viņš dara – aizstāv dzimteni ar ieroci vai aizstāv savas idejas ar pildspalvu, vai aizstāv savu laiku, sēžot pie mūzikas instrumentiem. Dažreiz gribas aiziet kafiju padzert, kad frāzi nevari pabeigt – nekā, nedrīkst padoties, sēdi un raksti.
Kuru varonības aspektu gribējāt izcelt savā skaņdarbā?
Platons Buravickis: Es gribēju visus. Pirmkārt, Latvijai ir filozofisks mantojums, proti, filozofi Teodors Celms un Roberts Mūks. Viņiem ir labas idejas par esošo un šķietamo. Varonība, tas, ko tu dari, balansē starp ideālismu un materiālismu. Ideja nav materiāla, bet doma ir materiāla.
Tas, ka tu sevi piespied, tava rīcība, tava horeogrāfija, kā tu to organizē – tas viss ir ļoti materiāls. Ja tu sēdi uz dīvāna un domā, kā būtu forši, tas ir ideālisms.
Valdis Butāns: Platona jaundarbā ir arī solists, kas ir patiešām unikāls notikums, nebaidīšos šī vārda, jo tas ir Armands Siliņš-Bergmanis, kurš tieši šajā koncertā un šajā skaņdarbā debitēs kā tenors. Viņš līdz šim bijis zināms kā Nacionālās operas solists-baritons, bet arī viņš pats saka, ka viņš balss īpatnību dēļ vēlas pamazām pāriet uz augstākām partijām. Līdz ar to šis būs pirmais koncerts, kurā dzirdēsim viņu jaunajā tenora ampluā. Jau pēc pirmā mēģinājuma es tiešām viņu apbrīnoju – tas, ko viņš dara ar balsi, turklāt tādā intensitātē un absolūti atonālā mūzikā, tas ir tāds mazais varoņdarbs. Ja runājam par Varoņu dienu, tad viņam šis skaņdarbs un šī diena arī būs viņa mazais vai lielais varoņdarbs – gan jaunā ampluā dēļ, gan tikšanas galā ar šo ļoti sarežģīto skaņdarbu.
