Nesarunāšanās ir agresīvs konflikta risināšanas veids un tas neizslēdz emocijas, papildināja ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa.
“Tā sanāk kā sevis graušana no iekšpuses, jo kaut kādā brīdī, kad tas viss būs sakrājies un emociju būs par daudz, var parādīties kādas somatiskas vai psihiskas saslimšanas pazīmes,” komentēja Kārkliņa, norādot, ka labāk paust emocijas laicīgi un izrunāt problēmas.
Emocijas jāmācās pieņemt un nevainot sevi par to, kā jūtas, sacīja psiholoģe. Svarīgi nenoslēgties, neizvairīties no tām, bet mācīties atpazīt un vadīt.
Psihoterapeite minēja, ka konflikti, sevišķi ģimenē, parasti rodas par sīkumiem: “Pirms uzbrukt otram cilvēkam, varbūt tiešām noskaitīt līdz desmit un padomāt par to, vai vispār vajag uzbrukt, pārmest otram.”
Ikdienā konflikti galvenokārt rodas, jo cilvēki viens otrā neiedziļinās un kā aizsargmehānismu izmanto uzbrukumu, tā vietā, lai izprastu, kādēļ otrs pārmet vai tā saka, pamatoja Melne.
“Viena no lietām, kas mums ir jāmācās un kas pietrūkst jebkuru konfliktu risināšanā, ir tolerance pret otra pateikto, jo mēs uzreiz reaģējam ļoti asi un mēģinām nostāties pret, nevis runāt par savu pozīciju, savu viedokli, ko paši redzam, saprotam,” skaidroja Kārkliņa, minot, ka uzbrūk cilvēki, kuri nejūtas par sevi pārliecināti.
“Dažkārt ļoti labi ir paņemt pauzi, vienkārši savstarpēji vienoties, ka šobrīd ir sadusmojušies, satraukušies vai ir daudz emociju un katrs kādu brīdi padara kaut ko savu, pēc tam mierīgi atgriežas pie šīs situācijas un mēģina to risināt,” ieteica Melne.
Psiholoģe sacīja, ka konflikta risināšanā būtiska ir arī neverbālā komunikācija, ko papildina acu kontakts, valoda, balss tonis. Viņa atzina, ka, nokļūstot emociju virpulī, to nav viegli kontrolēt. Tāpat var palīdzēt humors, jo tas atbrīvo cilvēkus. Ne pasmejoties par situāciju, bet norādot, ka šobrīd rīkojas muļķīgi, un pievēršot uzmanību kam citam.
