Sadaļas Sadaļas

Vai tas ir normāli?

#6 Tik daudz visa kā un nav skaidrs, ko risināt vispirms?

Vai tas ir normāli?

Mobings: nepieļaut pret sevi vērstu darbību, kas rada apdraudējumu un diskomfortu

Šizofrēnija: kā ar slimību sadzīvot pacientam un tuviniekiem

Jauno cilvēku slimība šizofrēnija. Kā to atpazīt?

Šizofrēnija pārsvarā ir jaunu cilvēku slimība, ko nereti ir grūti atpazīt, taču tā nav nolemtība, Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli?”  skaidroja psihiatrs Māris Taube.

Lai gan ir plašs spektrs ar psihiskajām slimībām, šizofrēnija ir viena no nopietnākajām, jo tā visvairāk ietekmē cilvēka dzīvi un funkcionēšanu, kā arī nereti noved pie invaliditātes. Daži no tās simptomiem ir dzirdes halucinācijas, murgu idejas, tā var novest pie uzvedības un domāšanas izmaiņām, norobežošanās no citiem.

“Slimība ir ļoti dažāda, tā iet cauri dažādiem cilvēka dzīves posmiem, ar dažādām attīstības stadijām, tāpēc tajā var būt daudz kas līdzīgs gan depresijai, gan trauksmei. Tāpēc šizofrēnija varbūt liekas nedaudz mistiska, jo bieži vien nav tik viegli atpazīt, vadīt šo slimību un palīdzēt cilvēkam,” norādīja psihiatrs Māris Taube.

Ar šo slimību saskaras apmēram 1% pasaules iedzīvotāju, sacīja Taube, piebilstot, ka Latvijā ir uzskaitīti nedaudz vairāk nekā 18 tūkstoši šizofrēnijas pacientu. Grūti pateikt, kas ierosina šo slimību, bet vīriešus tā visbiežāk skar 20–25 gadu vecumā, sievietes – 30–40 gados.

“Vecums pirmajām izpausmēm ir daudz svarīgāks, konkrēti palaidējmehānismi,” pauda ārsts psihiatrs, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas psihoterapeits Aleksandrs Veržbickis, papildinot, ka to var izraisīt psiholoģiskas traumas, stress, piemēram, agrāk jauniem vīriešiem pārdzīvojums bija obligātais militārais dienests.

Tā ir jaunu cilvēku slimība, reti šizofrēnijas simptomu saasinājumi novērojami lielākā vecumā.

Arī bērni var slimot ar šizofrēniju, bet to ir grūtāk atpazīt, jo, kad viņi stāsta par saviem sapņiem, iedomām, grūti saprast, kas ir īstenība. Tāpat viņi nevar noformulēt un pateikt vecākiem, ka dzird kādas balsis. Pirmkārt jāpievērš uzmanība ģenētiskajiem faktoriem, vai ģimenē jau kāds slimo ar šo slimību. Bērni, kas sirgst ar šizofrēniju, nereti ir ļoti talantīgi, spēj visur piedalīties un visu darīt.

“Tā nav nolemtība, un to arī vienmēr cilvēkiem saka, ka, no vienas puses, jums ir dots kāds talants, bet jums tagad ir jācīnās ar tām negatīvajām lietām, lai jūs nestu brīnišķīgus atklājumus, mākslas darbus, pienesumu sabiedrībai,” uzsvēra Taube, piebilstot, ka šos bērnus nevajag pārpūlēt.

Tāpat jāpievērš uzmanība, vai bērns kādā brīdī sāk ierauties sevī, norobežoties. “Varbūt viņam ir īpatnēja domāšana, īpatnējs interešu loks, viņš varbūt neiederas bērnu kolektīvā,” minēja Taube. Arī jābūt uzmanīgiem, ja jaunietim ap 18 gadiem pēkšņi mainās attieksme, piemēram, nevar pabeigt skolu, izņem dokumentus, apvainojas, sastrīdas ar skolotājiem, parādās socializācijas problēmas.

Šīs slimības norisei iespējamas dažādas formas, piemēram, paranoīdā, kad cilvēkam liekas, ka viņu izseko, vajā, novēro, viņš aizsargājas, slēpjas. Šizofrēnija var būt pseidoneirotiska – tā atgādina neirozi, cilvēkam liekas, ka kaut kas sāp, vai viņš izjūt trauksmi.

Cilvēki ar šizofrēniju nav bīstamāki par citiem, sacīja Veržbickis, atzīstot – jo ātrāk cilvēks meklē palīdzību pie speciālistiem, jo lielāka iespēja izārstēties un dzīvot pietiekami laimīgu dzīvi.

 

"Vai tas ir normāli?"

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt