Kā labāk dzīvot

Svētku nedēļa sākusies: Praktiski ieteikumi skatītājiem, rīdziniekiem un viesiem

Kā labāk dzīvot

Mainās maizes ēšanas tradīcijas, mainās arī cepēju piedāvājums

Cittautiešu sajūtas, dziedot un dejojot kopā ar latviešiem, dzīvojot Latvijā

Trīs stāsti par sadraudzēšanos ar latvietību un latviešu iepazīšanu

Nevar dzīvot kādā zemē, nezinot tās valodu. Draugi smejas, ka mācos latviski. Latviešu mīlestība pret dziesmu mudināja izveidot kori – trīs tik atšķirīgas atbildes par latviešiem un latvietību, ko sniedz cittautieši Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot”.

"Koristus vieno mīlestība pret dziedāšanu. Mēs apzināmies, ka latviešiem ir svarīgi dziedāt kopā, bet japāņiem nav tāda konteksta,” stāsta Daiki Horiguči no Japānas. Viņš ir japāņu kora "Gaisma", kas dzied tikai latviešu valodā, dalībnieks.

Horiguči atklāj, ka 2008. gadā japāņi viesojušies Dziesmu un deju svētkos un jau 2009. gadā Japānas–Latvijas mūzikas asociācija izveidoja kori "Gaisma”. Veidot kori iedvesmojusi latviešu mīlestība pret dziedāšanu. Šogad "Gaisma” ir svētku dalībnieki, kas piedalīsies Noslēguma koncertā, kā arī muzicēs kopā ar citiem koriem 3. jūlijā VEF kultūras pilī un sniegs solo koncertu 4. jūlijā Anglikāņu baznīcā.

"Esam ļoti pagodināti par iespēju piedalīties, jo apzināmies, ka tas nav starptautisks festivāls, tie ir latviešu nacionālie svētki, kuros nelatvieši var piedalīties,” atzīst Horiguči.

"Nevar dzīvot citā vietā, nezinot tās vietas valodu. Tas ir pirmais solis, lai parādītu cieņu tautai, kas tevi pieņem. Ja komunicē tajā valodā, jūties kā mājās,” pārliecināta brazīliete Solanža Karlauskis, kura dzīvo Latvijā un sirdī ir latviete.

Karlauskis vērtē, ka, skatoties Dziesmu un deju svētku gājienu televīzijā, viņa pamanījusi, cik latvieši ir priecīgi un stipri.

"Skatos mājās pa televizoru, visi pilni spēka un smaida, bet ikdienā tas smaids pazūd. Tas mani kaitina,” bilst Karlauskis.

"Ja gribat būt ātrāki, esat, bet vispār kā cilvēki esam ļoti līdzīgi,” vērtē igaunis Madis Musts, "Maaleht" ("Zemes Avīze") žurnālists.

Musts gan norāda, ka latviešiem ir cits acu skatiens. "To var redzēt, skatoties acīs latvietim, tad igaunim un atkal latvietim,” atzīst Musts.

Musts atklāj, ka būt igaunim Latvijā ir interesanti, vienmēr jūtas kā īpašais cilvēks. "Visi prasa, kāpēc uz šejieni, kāpēc to vajag. Racionāls lēmums tas nebija, draugi smejas, ka mācos latviski, tā vairāk bija emocionāla lieta – būt draugos ar kaimiņiem,” atzīst Musts.

Arī igauņiem patīk dziedāt un dejot, Igaunijā arī notiek dziesmu un deju svētki, tikai notiek citādi.

"Varbūt jūs vairāk dziedat, ja ir iespēja dziedāt, jūs to darīsiet, mēs, igauņi, esam atturīgāki, varbūt tomēr dziedāsim citu reizi,” uzskata Musts.

Horiguči par latviešu valodu ieinteresējies, jo ir valodnieks. Kad šo valodu izdzirdējis pirmo reizi, šķitis, ka kāds runā vāciski. Bet latviešus un japāņus vienot varētu atturība.

Karlauskis atklāj, ka sākumā, kad ieradusies Latvijā, viņai, klausoties latviešu valodu, šķitis, ka visi apkārt strīdas. Tāda kašķīga valoda. Tajā pašā laikā, vērtējot latviešus, viņa bilst, ka te ir ieguvusi draugus, ko sauc par brāļiem un māsām, kas palīdzējuši, "lai saknes šeit augtu stipras un veselas”.

"Dziesmu svētkos var sastapt īsto latvieti, pārējā laikā jūs slēpjaties," bilst Karlauskis un vēl latviešiem vairāk smaidīt un gaišāk domāt par sevi.

Arī Horiguči vērtē, ka latvieši varētu būt vēl smaidīgāki, bet viņš arī novērojis, ka pakāpeniski tas mainās. Bet Musts atzīst, ka latvietim "labākais ēdiens varētu būt kaut kas cits, nevis otrs latvietis".

Horiguči bilst, ka japāņiem no latviešiem vajadzētu aizgūt ziedu dāvināšanas kultūru.

Bet Musts kā žurnālists atzīst, ka daudz raksta par Latviju, jo pie mums daudz notiek dažādi pasākumi, kas interesē igauņus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt