Pieaug risks saslimt ar demenci
Ambulatorā centra "Veldre" vadītājs Māris Taube skaidroja, ka šobrīd parādās daudz publikāciju par to, ka Covid-19 izraisa kognitīvos traucējumus, ļoti būtiski pieaug demenču risks, koncentrēšanās grūtības, kas ir saistītas gan ar slimības izraisītām elpošanas problēmām un skābekļa apgādes traucējumiem smadzenēm, kā arī nezināmiem cēloņiem, piemēram, autoimūnām un infekciozām saslimšanām.
"Ir prognozes, ka demenču apjoms pēc Covid-19 pārslimošanas var divkāršoties. Pacientu jau tagad ir ļoti daudz, un tas rada problēmas visai veselības aprūpes sistēmai," skaidroja Māris Taube.
Covid-19 mazina spēju izdarīt abstraktus, loģiskus spriedumus
Sertificēta klīniskā psiholoģe, EMDR (Eye Movement Desensitization and Reprocessing - desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām) terapeite, smilšu terapijas praktiķe Natālija Morozova skaidroja: "Cilvēks ļoti labi var saprast un funkcionēt, darot vienkāršas lietas, ja pieejama instrukcija, bet pie sarežģītākām instrukcijām vai uzdevumiem, kuri ir jārisina, tur var rasties grūtības. Slimības skartais intelekts laika gaitā neatjaunojas."
Vīrusa izraisītās sekas ietekmē arī depresijas pacientus.
"Pamatlietas ir trauksmes, depresijas, miega traucējumu, psihozes un demences un posttraumiskā stresa sindroma attīstība. Lielāks risks ir tiem cilvēkiem, kam jau ir bijuši traucējumi," norādīja Māris Taube.
Taube stāstīja, ja cilvēkam ir bijusi depresija, un bijušas, piemēram, pašnāvnieciskas domas līdz 5% pacientu, pandēmijas laikā skaitlis pieaudzis līdz 13,3%.
Savukārt no tiem pacientiem, kuri apmeklē terapiju, ir ļoti maza daļa, kuri jūtas komfortabli. Morozova stāstīja, ka lielākā daļa cilvēku šo laiku pārdzīvo ārkārtīgi smagi, piebilstot, ka klientiem ļoti bieži ir domas par pašnāvību, izmisums un dusmas.
Tas, ar ko vēl nākas saskarties, ir pārslodze un izdegšana, dažādu apreibinošu vielu lietošanas ieradumu maiņa, jo cilvēki sāk tās lietot vairāk, kā arī pieaug vardarbība ģimenē.
Kā ietekmē kognitīvās funkcijas?
Pēdējo gadu laikā kopumā ir būtiski piedaudzis to indivīdu skaits, kam ir konstatēti kognitīvie traucējumi, arī vidēja vecuma cilvēkiem, kuriem līdz šim tie nav bijuši.
"Kognitīvie procesi paši par sevi paredz dažādu mūsu prasmju un spēju kopumu," stāstīja sertificēta klīniskā psiholoģe Natālija Morozova, piebilstot, ka tajā ietilpst "īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa, uztveres spējas, informācijas apstrādes ātrums, kā arī dažāda veida domāšanas īpatnības, piemēram, telpiskā uztvere''.
"Kognitīvie procesi ir kā tāds lietussargs, zem kura ietilpst visas prasmes un spējas, kas saistītas ar intelektu, kuras mēs pielietojam, lai realizētu ikdienā nepieciešamās darbības," skaidroja Morozova.
Runājot par Covid-19 izraisītajām sekām, Morozova uzsvēra, ka pie daudziem pacientiem novērojusi problēmas ar īstermiņa atmiņu, reizēm studējošajiem cilvēkiem jāņem akadēmiskais gads, lai atkoptos pēc pārslimošanas.
