Īstas sarunas par mākslīgo intelektu
Izsaki viedokli par mākslīgo intelektu un dalies savā pieredzē, kā mākslīgo intelektu vislabāk iekļaut savā ikdienā, pievienojoties LSM.lv "Facebook" jaunizveidotajai domubiedru grupai!
ES komisāri Margrēti Vestageri uz sarunu aicināja LTV žurnālists Krišs Kairis.
Krišs Kairis: Kādas varētu būt galvenās sfēras, kurās mēs varētu redzēt izmaiņas tuvākajā nākotnē, nerunājot par varbūt pieciem vai desmit gadiem nākotnē?
Margrēte Vestagere: Domāju, ka mēs ļoti drīz redzēsim mākslīgo intelektu daudzās jomās. "ChatGPT" var atvieglot ļoti daudzas lietas un izdarīt tās jūsu vietā. Izmantojot mākslīgo intelektu, varat veikt daudz vairāk standartizētu, kā arī administratīvu uzdevumu.
Mēs jau daudz ko redzam veselības aprūpē. Ārsti izmanto mākslīgā intelekta atbalstu, nosakot jums diagnozi: kāda ir jūsu slimība un kā mēs to varam izārstēt?
Kad mēs skatāmies uz cīņu pret klimata pārmaiņām, mēs iegūstam visus datus par vidi, ūdeni un laikapstākļiem. Tas var arī palīdzēt mums noskaidrot, kā rīkoties. Tas notiek ļoti ātri.
Vai uzskatāt, ka Eiropas Savienība ir viena no līderēm pasaulē, kas nodrošina, ka mākslīgais intelekts tiek lietots pareizi?
Domāju, ka, ja vēlaties kaut ko pilnībā aptvert un maksimāli izmantot, vēlaties tam uzticēties. Un tāpēc mēs uzmanīgi sakām – klausieties, ja mākslīgais intelekts tiek izmantots klientu apkalpošanā, jums jāzina, ka jūs runājat ar mašīnu.
Ja jūs saskaraties ar attēlu, kas nav cilvēka veidota fotogrāfija, jums jāzina, ka to ir veidojis mākslīgais intelekts.
Un, protams, ja tā ir patiešām sarežģīta situācija, kad nevēlaties, lai cilvēki tiktu diskriminēti, kad vēlaties iestāties augstskolā vai vēlaties ņemt hipotēku vai apdrošināšanu, tad mums ir vajadzīga aizsardzība, lai mākslīgais intelekts neteiktu – ja jūs dzīvojat šajā pasta indeksā vai ja jums ir šis dzimums, vai arī jums ir tādi uzskati, tad jūs nevarat saņemt šo hipotēkas kredītu.
Tāpēc mums ir jāzina, ka varam uzticēties mākslīgajam intelektam, jo īpaši, ja pastāv risks, ka tas var veicināt diskrimināciju.
Kādi varētu būt instrumenti, lai to kontrolētu un ierobežotu mākslīgā intelekta slikto izmantošanu, ja to tā var nosaukt?
Daļa rīku, protams, ir tas, ka centrā ir cilvēks. Ja jums ir mākslīgā intelekta atbalstīts lēmums, tad lēmuma pieņemšanai jābūt cilvēka rokās. Taču arī daļa no tehnoloģijas liek izskaidrot, lai varētu pateikt, kāpēc šāds lēmums, un, protams, parādīt, kāda veida dati ir izmantoti šī algoritma apmācīšanai, lai jūs zinātu, ka tie ir dati, kas reprezentē situāciju, kurā tam vajadzētu darboties.
Vai jūs redzat, ka tādām salīdzinoši nelielām valstīm kā Latvija varbūt vajadzētu koncentrēt savus spēkus divos vai trīs laukos, nevis sacensties ar citām Eiropas Savienības valstīm visos jautājumos?
Protams, katrai valstij ir jāizstrādā sava stratēģija. Bet domāju, ka ir svarīgi sadarboties ar citām valstīm, jo var gadīties, ka latviešu talants ir nevis trijās, bet piecās jomās. Bet varbūt nevar izcelties visās piecās jomās.
Tad var sadarboties ar citām valstīm jomās, kur iedzīvotāju skaits var būt pārāk mazs vai nav visas nepieciešamās zināšanas, jo lietas, ar kurām mēs nodarbojamies, ir sarežģītas.
Jūs zināt, kvantu skaitļošanas aparatūra, kvantu programmatūra, pusvadītāji, lai izstrādātu visprogresīvākos pusvadītājus, lai nodrošinātu, ka mēs izstrādājam nākamās paaudzes mobilo tehnoloģiju.
Tātad šeit, Latvijā, ir daudz talantu, taču nav pašsaprotami, ka Latvijai viss ir jāatrisina. Ir jāsadarbojas ar citiem, lai visa šī jauda, visas šīs idejas iegūtu pietiekamu apjomu.
