Keita Rožāne

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Dažas minūtes, un sapnis sadragāts – vīndaris Tērvetē atgūstas no krusas posta
Dažas minūtes, un sapnis sadragāts – vīndaris Tērvetē atgūstas no krusas posta
Vienā no saules apspīdētākajām un siltākajām Latvijas vietām dzīvo un saimnieko kuplā Laizānu ģimene. Te līdzās ierastajai Zemgales ainavai – zeltainajiem labības laukiem – atrodas iekopts vīnogulāju dārzs. Vairāku gadu laikā Sandris iemācījies dārzā izaudzētās ogas pārvērst izsmalcinātos vīnos. Sapnis par savu biznesu Tērvetē prasījis ilgu laiku un smagu darbu, turklāt pagājušā gada vasarā lielgraudu krusa iznīcināja loloto dārzu, sadragājot ražu un pārbaudot strādīgo zemgaliešu spēju nesabrukt izaicinājumu priekšā.
Retro motociklu rūkoņa Iecavā. Kolekcionārs Armands Ābele pedantiski tur rūpi par senajiem spēkratie...
Retro motociklu rūkoņa Iecavā. Kolekcionārs Armands Ābele pedantiski tur rūpi par senajiem spēkratiem
Iecavas nomali regulāri pierūcina senu motociklu motora skaņas – pa tās ielām savus 30 retro spēkratus izkustina kolekcionārs un restaurators Armands Ābele. Reiz uz papīra uzliktā iecere realizējusies, kā viņš pats to sauc, motociklu pansionātā viņa piemājas garāžā. Elegantos braucamos kolekcionārs primāri uztver kā tehnikas mākslas darbus, tomēr meistara pedantiskā daba liek tos turēt arī braukšanas kārtībā.
Zaļumu dārziņu uz palodzes var iekopt jau janvārī
Zaļumu dārziņu uz palodzes var iekopt jau janvārī
Šajā nedēļas nogalē jau var sākt domāt par augu sēšanu uz palodzes. Arī tik agros gada mēnešos var izaudzēt pētersīļus, lociņus un dažādus mikrozaļumus. Lai uz palodzes auguši zaļumi būtu gardi un neizstīdzējuši, jāpievērš uzmanība gaismai, gaisa mitrumam un ūdens cietībai, Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Jaunai šķirnei nepieciešama ceturdaļa gadsimta. Ar kādiem āboliem lepojas Latvijā?
Jaunai šķirnei nepieciešama ceturdaļa gadsimta. Ar kādiem āboliem lepojas Latvijā?
Ābeles ir pirmie kultivētie koki pasaulē, un to augļi plaši tiek lietoti kulinārijā, gan gatavojot izsmalcinātus ēdienus, gan vadoties pēc paaudzēs mantotām, tradicionālām receptēm. Šīs rudens veltes novērtētas arī to veselīgā sastāva dēļ – ābolos ir vairāk nekā 50 dažādu vitamīnu. Par vienīgo ābeļu savvaļas sugu Eiropā, aktuālākajām kaitēm un ceturtdaļgadsimtu ilgo darbu līdz šķirnes tapšanai stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.
Puķuzirņi var ziedēt līdz pat salnām
Puķuzirņi var ziedēt līdz pat salnām
Trauslie un ar reibinošu aromātu apveltītie puķuzirņi zied visu vasaru, un, ja vēlāk iestādīti, to ziedēšanas laiks iestiepjas līdz pat pirmajai rudens salnai. Par puķuzirņu selekcijas pirmsākumiem Anglijā, šķirņu lēno attīstību un augšanu Latvijas klimatā stāsta puķkopības entuziasts, puķuzirņu selekcionārs un kolekcionārs Mārtiņš Maltenieks.
Kā gladiolu kultūra ielauzās Latvijā caur dzelzs priekškaru
Kā gladiolu kultūra ielauzās Latvijā caur dzelzs priekškaru
Par rudens klātbūtni liecina ne tikai dzestrie rīti un jaunā mācību gada tuvošanās vai sākšanās, bet arī gladiolas, kuras lepni gozējas dārzos un ziedu stendos. Tās zied no augusta līdz oktobrim un nav apstādījumu puķes, bet gan grieztie ziedi. Par gladiolu popularitātes pieaugumu Latvijā un selekcijas sasniegumiem stāsta selekcionārs un Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības prezidents Laimonis Zaķis.
Flokši – izturīgie vecmāmiņu dārza ziedi
Flokši – izturīgie vecmāmiņu dārza ziedi
Dažādu nokrāsu koši ziedu mākoņi vecmāmiņu dobēs – tāda ir daudzu asociācija ar vecmodīgo dārza puķi floksi, kurš pēdējo gadu laikā atgūst savu aktualitāti. Šiem ziediem piemīt daudzas labas īpašības – tie ir izturīgi, ilgi ziedoši un viegli kultivējami, turklāt visu iepriekšminēto papildina arī to saldais aromāts. Flokši zied no Jāņiem līdz augusta beigām. Par ziedu izcelsmi, to pirmsākumiem Latvijā un jaunu šķirņu radīšanu LSM.lv stāsta flokšu selekcionāre un kolekcionāre Ērika Trifanova.
Lilijas – vāciešu ievestās Latvijas vasaras karalienes
Lilijas – vāciešu ievestās Latvijas vasaras karalienes
Cēlās lilijas ir viena no populārākajām ziedu kultūrām Latvijā. Tās cilvēku simpātijas izpelnījušās ar milzīgajiem, košajiem ziediem un majestātisko aromātu. Latvijā tās zied no jūnija līdz augustam jeb laikā, kad dienas gaismas ilgums ir 14 līdz 16 stundas, jo tām nepieciešams daudz gaismas un stipra saules intensitāte. Par šo ziedu izcelsmi un selekcionēšanu Latvijā stāsta selekcionāre, puķkope un liliju audzētāju biedrības "Lilium Balticum" priekšsēdētāja Antra Balode.
Kartupelis: no indīga krāšņumauga līdz iecienītam pamatēdienam pat violetā krāsā
Kartupelis: no indīga krāšņumauga līdz iecienītam pamatēdienam pat violetā krāsā
Kartupeļus visdažādākajos pagatavošanas veidos iecienījuši ne tikai latvieši, bet arī daudzviet citur pasaulē. Pie mums kartupeļi lielākoties ir nogatavojušies septembrī, kad daudzās sētās tiek rīkotas talkas – sabrauc radu saime, lai novāktu ražu. Kartupeļus ir viegli audzēt, var iegūt lielu ražu, kā arī ilgi tos uzglabāt. Par kartupeļu ievešanu Eiropā, audzēšanu kā krāšņumaugu un to krāsu dažādību stāsta kartupeļu selekcionāre, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ilze Skrabule.
Rožu ceļš no augstmaņu līdz parastu ļaužu dārziem Latvijā
Rožu ceļš no augstmaņu līdz parastu ļaužu dārziem Latvijā
Rozes tiek uzskatītas par visu ziedu karalienēm, kuru ziedēšanas kulmināciju Latvijā sasniedz jūlija sākumā, lai gan tās zied no vasaras sākuma līdz rudenim. Par rožu greznību Senajā Romā, to paglābšanos klosteru dārzos kristietības pirmsākumos un Latvijā radītajām parka rozēm stāsta Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste un rožu audzēšanas eksperte Ilma Nereta.
Dārza vīgriezes astilbes – gaisīgie un vienlaikus izturīgie ziedi no Āzijas
Dārza vīgriezes astilbes – gaisīgie un vienlaikus izturīgie ziedi no Āzijas
Astilbes zied no jūnija līdz septembra sākumam, atgādinot gaisīgus pasteļtoņu pūku mākoņus. Par šo ziedu nosaukumiem tautas valodā, par nonākšanu Latvijā un Salaspilī apskatāmo kolekciju stāsta Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Marija Semerova.
Aukstā zupa jaunās variācijās. Izmēģini!
Aukstā zupa jaunās variācijās. Izmēģini!
Aukstā zupa ir lieliska maltīte siltajā sezonā, jo tā ir vēsa un reizē sātīga. Zupa ir ēdiens, ar kuru var eksperimentēt, veidojot dažādas garšu kombinācijas.
Rododendri Latvijā – no krāšņiem rožu krūmiem dārzos līdz purva vaivariņam savvaļā
Rododendri Latvijā – no krāšņiem rožu krūmiem dārzos līdz purva vaivariņam savvaļā
Rododendra ziedēšanas laiks ir no aprīļa līdz jūlijam, taču kulmināciju tas ierasti sasniedz maija beigās. Par pirmo rododendru Latvijā, kurš joprojām ik gadu priecē ar košiem ziediem, zilas krāsas šķirnēm un Riharda Kondratoviča lielo ieguldījumu rododendru popularizēšanā, audzēšanā un selekcionēšanā stāsta Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" pētniece un rododendru selekcionāre Gunita Riekstiņa.
Beseņi, pliederi un cerīnes – kā krāšņie ceriņkrūmi iemantoja popularitāti visā Latvijā
Beseņi, pliederi un cerīnes – kā krāšņie ceriņkrūmi iemantoja popularitāti visā Latvijā
Pavasara izskaņā ceļmalās, parkos, pagalmos un citviet ar piesātinātu krāsu ziedu kupenām un saldu aromātu zied ceriņi. Kurš gan nav meklējis laimi ceriņu pieclapītēs? Izrādās, ir šķirnes, piemēram, ‘Rochester’, pat ar 12 ziedlapiņām. Par ceriņu nonākšanu Eiropas dārzos, apkārtējo apstākļu ietekmi uz ziedu krāsu un to nosaukumu dažādos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece, ceriņu selekcionāre Sarmīte Strautiņa.
Kur stādīt gladiolas. Iesaka selekcionārs Zaķis
Kur stādīt gladiolas. Iesaka selekcionārs Zaķis
Pavasaris ir laiks, kad dēstīt zemē rudenī izraktos gladiolu sīpolus, lai vasaras izskaņā tās atkal priecētu ar saviem krāšņajiem ziediem. Izvēloties ierastas gladiolu šķirnes, par stādīšanas vietas izvēli daudz var galvu nelauzīt – galvenais ir saules apspīdēta vieta, Lsm.lv norādīja selekcionārs un Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības prezidents Laimonis Zaķis.
Pavasara simbols narcises – ziedam var būt sešas dažādas smaržas
Pavasara simbols narcises – ziedam var būt sešas dažādas smaržas
Saulaini pavasara ziedi, kas popularitātes ziņā ierindojas uzreiz aiz tulpēm – narcises. Tās ar košiem un spilgtiem krāsu akcentiem pagalmos, dārzos, pilsētu apstādījumos un citviet priecē līdz pat jūnijam, bet par narcisēm jāsāk domāt jau agrā rudenī, kad ir to stādīšanas laiks. Par narcišu nozīmi Senajā Grieķijā, pirmajām pavasara vēstnesēm Viesturdārzā un ūdensžurku pārtikas rezervēm stāsta puķkopis, narcišu selekcionārs un pētnieks Jānis Rukšāns.
Pērnie kartupeļi jaunās garšās. Izmēģini!
Pērnie kartupeļi jaunās garšās. Izmēģini!
Šis ir īstais laiks, lai tukšotu pagrabus un no pērnajiem kartupeļiem pagatavotu interesantus ēdienus. Par kartupeļu mizu izmantošanu sāļajos un saldajos ēdienus, kartupeļu fermentāciju un izcilas biezputras un cepto kartupeļu pagatavošanu Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv stāstīja pavārs Ritvars Toms Logins.
Māksliniece Evija Ķivule – mājas gariņu zemes bruņiniece
Māksliniece Evija Ķivule – mājas gariņu zemes bruņiniece
Kāds teiktu, ka tās ir tikai lelles un rūķi, bet māksliniecei Evijai Ķivulei tas vienmēr bijis kas vairāk. Mājas gariņi ir ar daudz lielāku emocionālo nozīmi – tie ir dzīvīgāki, piešķir māju sajūtu, cilvēkiem tie ir personiskāki. Viņa tos izjūt kā kaut ko vairāk nekā lelles un sauc par saviem bērniņiem. Pagājušogad viņa vēl plašāk pavēra durvis uz fantāziju pasauli, piepildot sapni par zirgu jāšanas un loka šaušanas apgūšanu. Nenoliedzami, tas lieliski piestāv Evijas sapņainajam elfu meitenes tēlam, kuru reizēm papildina arī spicas ausis.
«Kad esi augšā, tā ir mežonīgā brīvības sajūta». Ķoņu kalnā Jānis Kauliņš stiprina izturību pasaules...
«Kad esi augšā, tā ir mežonīgā brīvības sajūta». Ķoņu kalnā Jānis Kauliņš stiprina izturību pasaules virsotņu sasniegšanai
Iknedēļas treniņi Ķoņu kalnā, kāpelējot pa trepēm, stiprinājuši seniora Jāņa Kauliņa izturību. 66 gadu vecumā viņš, kā jau pēdējos 20 gadus, joprojām lūko pēc jaunām kalnu virsotnēm, kuras sasniegt – Alpi, Tatri, Himalaji un citas. Neatlaidība, atbalstoša un aktīva draugu kompānija un vēlme redzēt elpu aizraujošos skatus, kas paveras no vairāku tūkstošu metru augstuma, – šie un citi iemesli liek ik gadu kājās vilkt kāpšanas zābakus un uz muguras likt ekipējuma somu, lai ielūkotos acīs savu spēju robežām.
Jūra – lielformāta gleznu mākslinieces Baibas Apsītes mūza un skolotāja
Jūra – lielformāta gleznu mākslinieces Baibas Apsītes mūza un skolotāja
Notvert netveramo – tāda ir mākslinieces Baibas Apsītes motivācija, gleznojot lielformāta jūras skatus. Viņas darbi lielākoties ir lielāki par pašu mākslinieci, kas ne tikai rada klātesamības sajūtu, bet arī palīdz labāk attēlot dabas varenumu. Rāma un nevaldāma – jūra ietver plašu emociju gammu. Gluži tāpat kā dzīve, kas arī pašu gleznu veidotāju vedusi cauri dažādiem līkločiem. Šobrīd viņas dzīve ir mierīga, tā rit Saulkrastos, bet ir bijuši brīži, kad tā bango gluži kā jūra.
Sūram darbam krāšņi ziedi – Amandas un ģimenes izlolotais dārzs Ikšķiles pusē
Sūram darbam krāšņi ziedi – Amandas un ģimenes izlolotais dārzs Ikšķiles pusē
Darba tikums, ģimenes spēks un ticība savai varēšanai – šie vārdi raksturo kuplo Šķeltiņu ģimeni, kura saimnieko netālu no Ikšķiles. Piecu bērnu ģimenē vecākā ir Amanda, kura, lai gan tikai 21 gadu veca, zina, ka fizisks darbs audzina raksturu un ko ar to iespējams panākt. Tam pierādījums ir viņu ziedu dārzs, kurā jau sesto gadu kā neatlaidības pierādījums krāšņi uzzied dažādas puķes – ne tikai eksotiskās un aromātiskās lavandas, bet arī diženās saulespuķes, rudens vēstneses krizantēmas, dažādu toņu rozā petūnijas un citi ziedi.
Krizantēmas – citviet kapu puķes, pie mums dārza rudens karalienes
Krizantēmas – citviet kapu puķes, pie mums dārza rudens karalienes
Krizantēmas ir viena no senākajām un izplatītākajām puķu kultūrām pasaulē. Tam par iemeslu ir ziedu daudzveidība, dekorativitāte, ilgā saglabāšanās grieztā veidā un vēlais ziedēšanas laiks. Par krizantēmu lietošanu uzturā un tautas medicīnā, nozīmi Ķīnā un Japānā stāsta krizantēmu kolekcijas glabātāja un selekcionāre, Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī pētniece Maija Krisberga.
Kombuča jeb tējas sēne. Kā pagatavot un izmantot?
Kombuča jeb tējas sēne. Kā pagatavot un izmantot?
Ķīnā jau 200 gadus pirms mūsu ēras baudīja tējas sēnes dzērienu jeb kombuču, taču Eiropa ar to iepazinās tikai 20. gadsimta sākumā. Īpaši šo dzērienu iecienīja Vācijā un Krievijā, taču pēdējā desmitgadē šis fermentācijas procesā iegūtais dzēriens ieguvis lielu popularitāti arī citviet. Kā pagatavot kombuču un kur to pielietot, Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv raidījumā "Piecas garšas" atklāja pavārs Ritvars Toms Logins.
Keramiķes Bīriņas miera pielietā ainava Cukrasātā – kopta ar mīļumu un uzmanību
Keramiķes Bīriņas miera pielietā ainava Cukrasātā – kopta ar mīļumu un uzmanību
Keramiķe Viola Anna Bīriņa savu dārzu nevar iedomāties bez ziediem, jo tie spēj ārstēt, turklāt arī dvēseli. Atliek vien grūtā dzīves brīdī aiziet pie puķu dobes un kļūst vieglāk. Seni augļu koki, ziedu dobes un skats uz labības lauku, kurā, veidojot viļņus, draiskojas Latgales vēji – saglabājot vērtības un baudot harmoniju Cukrasātā.
No skaistas lopbarības līdz garšvielai un ārstniecības augam – āboliņš Latvijā 
No skaistas lopbarības līdz garšvielai un ārstniecības augam – āboliņš Latvijā 
Āboliņš ir pļavu augs, kuru izmanto kā lopbarību visā pasaule. Tā ziedēšanas laiks atkarīgs no šķirnes, bet visbiežāk vasaras pirmā puse – jūnijs un jūlijs. Par āboliņa plašo pielietojumu un Latvijā radītu šķirni, kura guvusi popularitāti Kanādā, stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības institūta selekcijas programmas vadītājs, vadošais pētnieks un selekcionārs Aldis Jansons.
Ievas un Jēkaba Nīmaņu dārzs podiņos priežu mežā – ar vienkāršību un cieņu pret dabisko vidi
Ievas un Jēkaba Nīmaņu dārzs podiņos priežu mežā – ar vienkāršību un cieņu pret dabisko vidi
Cik vienkārši rūdītam pilsētniekam pieņemt dzīvi ārpus galvaspilsētas, baudīt mieru un iekopt zemi ap māju? Lai pierastu, nepieciešams kāds laiks, bet komponists Jēkabs Nīmanis un viņa sieva, – zinātniece, kas pēta dažādu vielu ietekmi uz ūdens organismiem, Ieva Putna-Nīmane audzē garšaugus, tomātus, ķirbjus un dažus augļu kokus. Langstiņu ciema pašā vidū, kur pašu celtā mājā viņi dzīvo jau gadu, ir dabiska meža pļava un līdz ar to arī neauglīga augsne, tāpēc gardumi iedēstīti dažāda izmēra podiņos. Jaunie langstinieši ap savu māju cenšas saglabāt dabisko vidi.
Aktiera Daiņa Gaideļa lauku īpašums: fantastiska ainava un vienmēr darba pilnas rokas
Aktiera Daiņa Gaideļa lauku īpašums: fantastiska ainava un vienmēr darba pilnas rokas
Dzirciema uzkalnā, no kura paveras skaista ainava uz jebkuru debespusi, saimnieko Dailes teātra aktieris Dainis Gaidelis. Šeit viņš bauda kontrastu starp steidzīgo Rīgas ikdienu, iekopj košas ziedu dobes, glābj kokus, audzē kabačus, cukīni, meža zemenes un pat arbūzus. Atsākoties teātra sezonai, izaudzētos gardumus viņš ved uz darbu un cienā kolēģus.
Ērkšķogas – karalienes Elizabetes un latviešu iecienītie krūmi
Ērkšķogas – karalienes Elizabetes un latviešu iecienītie krūmi
Lai gan ērkšķogas mēdz uzskatīt par vecmodīgām ogām, tomēr Latvijas piemājas dārziņos tās joprojām ir sastopamas bieži. Tam ir savs iemesls – ērkšķogas ražo ilgi, reibina ar savu šķirņu un krāsu dažādību un ir lieliski uzglabājamas ziemai. Par šo ogu pirmsākumiem un selekciju Latvijā LSM.lv stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.
Rakstniece Inga Ābele dārzu uztver pēc smaržas, nevis skata
Rakstniece Inga Ābele dārzu uztver pēc smaržas, nevis skata
Trešdaļu dzīves rakstniece Inga Ābele pavadījusi Siguldas puses "Stiķenos" – mājā, kas uzcelta uz senas kūts pamatiem. Vasaras vidū ap to saziedējušas rozes visdažādākajos toņos un nokrāsās. Ingai šķiet, ka šiem ziediem piemīt dvēsele, gars – kaut kas vairāk par kuplu ziedu uz ērkšķaina kāta. Krāšņais dobju izskats viņai tomēr ir mazsvarīgāks par aromātu, kas apvij dārzu.
Kā Sējānu ģimene sēj, ravē un pļauj savā «džungļiem» atkarotajā laimīgajā zemē
Kā Sējānu ģimene sēj, ravē un pļauj savā «džungļiem» atkarotajā laimīgajā zemē
"Mūsu miera osta," tā par netālu no Rīgas iekopto zemes gabalu teic mūziķis Reinis Sējāns. Viņš kopā ar sievu, vokālo pedagoģi Maiju Sējāni, aizaugušu zemes gabalu meža vidū pārvērtuši par savu laimīgo zemi. Pie mājas ir pašu rakts dīķis, kurā veldzēt uzkarsušu ādu, tuvinieku dāvāto augļkoku dārzs, Reiņa taisītā kastē aug tomāti, pēc kuriem pastiepties brokastīs, un plašs mauriņš, par kura pļaušanu notiek cīņas, jo šo darbu darīt grib abi.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd