Kultūrdobe

«Kultūrdobe». Inga Ābele. Rozes. Ozoli. Avoti

Kultūrdobe

Kultūrdobe. Inga Ābele. Rozes. Ozoli. Avoti

Kultūrdobe. Reinis un Maija Sējāni sava dārza vēsturi rada paši

Kā Sējānu ģimene sēj, ravē un pļauj savā «džungļiem» atkarotajā laimīgajā zemē

"Mūsu miera osta," tā par netālu no Rīgas iekopto zemes gabalu teic mūziķis Reinis Sējāns. Viņš kopā ar sievu, vokālo pedagoģi Maiju Sējāni, aizaugušu zemes gabalu meža vidū pārvērtuši par savu laimīgo zemi. Pie mājas ir pašu rakts dīķis, kurā veldzēt uzkarsušu ādu, tuvinieku dāvāto augļkoku dārzs, Reiņa taisītā kastē aug tomāti, pēc kuriem pastiepties brokastīs, un plašs mauriņš, par kura pļaušanu notiek cīņas, jo šo darbu darīt grib abi.

Vieta bez vēstures

Bērnību Reinis pavadīja Jūrmalā, Maija – Vecāķos. Abiem bērniem bija pienākums palīdzēt dārza darbos. Reinis savai omei, kurai Jūrmalā bija zemeņu plantācija, palīdzēja vākt ogas, bet Maijas mamma ir izcila dārzniece, tāpēc meita pieļauj, ka tas viņai ir gēnos.

"Dārzs mums vienmēr bijis apkārt. Mēs padzīvojām divus gadus Rīgā un sapratām, ka mūs velk atpakaļ pie dabas. Tā arī mēs izlēmām par labu dzīvošanai ārpus centra, ārpus māju džungļiem, tā teikt," saka Maija.

Sējānu miera osta, kā viņi paši to dēvē, iekārtota dziļi mežā – tālu prom no ziņkārīgu garāmbraucēju skatiem. "Kad mēs atbraucām skatīties šo vietu, nātres bija līdz nabai, bet šeit bija tā noskaņa un sajūta, ka nekas mūs neapturēs. Mēs ar visu to tiksim galā, jo mēs vienkārši jutām, ka šī ir mūsu vieta un, protams, ieguldot lielu darbu, var panākt jebko, ja vien ir vēlme. Mēs nenobijāmies, atlocījām piedurknes un ķērāmies pie darba," teic Maija. Un jādara bija daudz, jo šajā vietā, kā saimnieki to raksturo, izskatījās kā džungļos – viss aizaudzis ar krūmiem un kokiem, nātrēm un suņuburkšķiem, visur pilns ar vīngliemežiem. "Šī ir vieta bez vēstures," noteic Reinis, apstiprinot, ka iepriekš šeit nekā nebija, te valdīja daba.

"Kad mēs šeit atbraucām, ienākot šajos džungļos, pilnīgi bija sajūta, ka ieplūst miers. Mēs esam ļoti priecīgi, ka dzīvojam sabiedrības pilnīgi neskartā nostūrī," teic Maija. "Šeit arī jūtamies mierīgi un harmoniski," apstiprina Reinis.

Sākumā jaunie zemes saimnieki paši ar trimmeri un motorzāģi mēģināja sakopt teritoriju, pēc tam aicināja radus un draugus uz pirmo lielo talku. Tad uzbūvēja māju. "Mēs sadarbojāmies ar profesionāļiem, kas atbrauca un visu nolīdzināja, sasēja zālīti, jo teritorija ir diezgan liela un paši mēs tīri tehniski droši vien nevarētu tik ātri tikt galā," stāsta Maija, izrēķinot, ka apkārtni izdevās sakopt apmēram pusotra gada laikā.

"Sākumā bija prieks par to, ka mums beidzot ir sava vietiņa, sava laimīgā zeme, pēc tam jau dabiski sākām domāt, kur ko varētu iestādīt. Vēl citādākā gaismā ieraugi pagalmu pavasarī, kad viss saplaukst, tad saproti, ko vēl varētu uzlabot," saka Maija. Saprotot, ka beidzot tikuši pie kārtīga zemes gabala, abi nešaubījās, ka tajā jābūt augļu kokiem, pa kādam ogu krūmam. Tiesa gan, par kartupeļu audzēšanu tajā brīdī Maija vēl nedomāja, bet izmēģināt viņai gribas visu, lai saprastu, kas šajā zemē labāk aug. Piemēram, viņai mammas dārzā Vecāķos zirņi aug slikti, turpretī pie Sējāniem tiem ļoti patīk.

Ravēšana kā meditācija

Vienā pagalma stūrī ierīkotas nelielas dobes, kurās aug dažādi gardumi. Jau sārtojas zemenes, no zemes izspraukušies redīsi, ir kabači, burkāni un gurķi, zirņi jau izveidojuši pākstis, kā arī pirmo reizi mēģināts izaudzēt kartupeļus. Varētu teikt, ka dobes vēl ir svaigi sasētas – šogad to sanāca izdarīt diezgan vēlu, jo īstajā sējas laikā Sējāni ceļoja. Tad palīgā uzturēt dārzu nāk gan Reiņa, gan Maijas ģimenes. "Gan mana, gan Reiņa mamma te šiverējās pa dārziņu, lai galīgi neaizaug ar nezālēm, bet Reiņa tētis pļāva zāli mūsu lielajā pagalmā," par lielajiem palīgiem stāsta Maija. Viņas mamma arī apgādā meitu ar jauniem stādiņiem, jo pašai ir milzīgs dārzs.

Vienīgais zirņa stāds, kas pārcietis putnu uzlidojumus.

Šobrīd Maijas dobē var redzēt vienu zirņu stādu, kurš bagātīgi saražojis pākstis. Reinis gan atzīst, ka tomēr gribētos mazliet vairāk. "Kamēr mēs bijām projām, mamma te kaut ko bija centusies sasēt un kaut ko palīdzēt, jo viņa zina, ka man patīk tas dārziņš. Šis vienīgais izdzīvoja, jo bija jau jālaista, bet mēs bijām prom," teic Maija. Viņai gan ir aizdomas, ka pārējās sasētās sēkliņas nonākušas putnu vēderos.

"Mums zemenes arī aizvakar vēl bija, bet vakar – kā lielais bars pārlaidās pāri, tā tur viss ir pa tīro nolasīts," par vietējiem kārumniekiem pasūdzas saimniece.

Viņi vēl tikai meklē īsto veidu, kā nosargāt ogas. Pagājušogad izmēģināja uzlikt tīklu, bet diemžēl viens putns tajā iepinās, tāpēc Sējāni šo metodi vairs neizmanto.

Līdz dobei atvilkta ūdens šļūtene, lai augiem un augsnei sniegtu veldzi. Tā īpaši noder dienās kā šī, kad termometra stabiņš ēnā pakāpies virs 30 grādiem. Plānā ir ņemt ūdeni no dīķa. "Mēs Jāņos bijām prom trīs dienas, tā ka te vispār droši vien bija elle," spriež Reinis.

Dobju ravēšana ir Maijas pārziņā un, kā Reinis novērojis, to izravēt viņai prasa dažas stundas. "Tā ir tāda mana meditācija. Man patīk rakāties, ņemties pa zemīti," Maija saka, pastāstot, ka to pārsvarā dara cimdos, taču, ieraugot kādu nezāli, kad tikai pastaigājas pa dārzu, to izrauj tāpat.

Ogu ražu nočiepj vietējie putni

Ogu ražu iekārojuši vietējie putni. "Ķiršus pa tīro noēda. Dzeltenie bija gatavi, pārlidoja pāri putni, un tikai kauliņi palikuši," pastāsta Maija. "Nu nekas, mēs arī nepārdzīvojam pārāk. Cik tad tur būtu, 100 grami ķiršu," mierina Reinis. Izrādās, putni nesmādē pat negatavas ogas un mielojas arī ar zaļām jāņogām.

Pagalma kokos ierīkoti divi strazdu būrīši. Reinis atzīst, ka "tā jau faktiski ir problēmas radīšana".

Pavasarī pagalmu pieskandina putnu treļļi. "Tad mēs priecājamies, ka tur mazie čiepstinās un strazdu vecāki meklē tārpiņus. Tad viss ir tik jauki, bet pāris mēneši paiet un noēd visus ķiršus pa tīro," teic Reinis atzīstot, ka noteikti, ja kokos nebūtu ierīkoti putnu būrīši, arī putnu pagalmā būtu mazāk, bet gribas jau gan putnus mājas tuvumā, gan ogu ražu.

Kā nosargāt ogu ražu no putniem

Dārzkopības speciālists Māris Narvils iesaka izmantot vairākas putnu atbaidīšanas metodes vienlaikus, jo viena pēc īsa laika var kļūt neefektīva. Tāpat svarīgi ik pēc pāris dienām mainīt atbaidītāju atrašanās vietu, jo putniem ir diezgan labas pierašanas spējas. Piemēram, nelielam dārzam pietiktu ar 2-3 spīdīgiem baidītājiem pūču veidolā, kurus pakar kokos un tie griežas. Saulē atspīdot, tie vizuļo.

Ja dārzs atrodas vējainā vietā, var izmantot plēsīgo putnu lidojošo pūķi. Tāpat efektīvs ir ar hēliju pildīts balons plēsīga putna veidolā, ar lielām acīm.

Vēl viena metode ir vecu kompaktdisku izmantošana, uz kuriem ar marķieri uzzīmētas lielas acis. Iekarinot to kokā, tas vējā viegli griežas uz riņķi, atstaro gaismu un atbaida putnus.

Tāpat var izmantot vēja dzirnaviņas, kuras gan rada troksni, gan, aplīmējot ar spīdīgiem papīriem, atstaro saulesgaismu. Vēl var iegādāties atbaidītājus, kas atskaņo putnu briesmu signālus. Tie dod labu efektu, bet ik pa laikam jāmaina to novietojums, lai skaņa nāk no dažādām vietām.

Par zāles pļaušanu notiek cīņa

Ravēšana un puķu apkopšana ir Maijas pārziņā, bet laistīšanas un pļaušanas darbus viņi sadala jeb dara tas, kuram ir tobrīd laiks. "Patiesībā pļaut patīk mums abiem un tad gandrīz vai citreiz ir cīņa ar "akmens, šķēres, papīrītis". Tā noskaidrojam, kurš tad šodien pļaus," darbu sadales kārtību atklāj Maija.

Mauriņš šobrīd jāpļauj reizi nedēļā, bet vasaras sākumā tas bija jādara vismaz reizi četrās dienās. Sākotnēji Sējāni to darīja ar stumjamo pļaujmašīnu. Kabatā ieliktais soļu skaitītājs Maijai ziņoja, ka zālāja nopļaušana prasījusi 22 tūkstošus soļu. "Tas principā ir pusmaratons, turklāt stumjot," saka Reinis.

"Mums patīk visi dārza darbi, jo tā ir sava veida meditācija, kad tu pilnībā atslēdzies no visām domām par darbiem un atkal vari padomāt kaut ko citu. Tas ir tas, kāpēc mēs vispār izvēlējāmies šādu dzīvi laukos," teic Maija.

"Mēs to dārzu esam uzbūvējuši tā, lai viss aug pats.  Galvenais ir laiks, cik mēs tam visam varam veltīt, jo nevar jau visu laiku arī ravēt," nosaka Reinis. Arī Maija atzīst, ka svarīgi, lai neiestājas nepatika pret darbiem, tāpēc rūpīgi jāpārdomā dārza iekārtojums. "Protams, ka mamma piedāvā vēl visu ko atvest, bet es saprotu, ka atkal jātaisa jauna dobe un tas prasīs vēl vairāk laika. Gribas, lai viss ir forši iekopts un nav stresa par to, ka vienā vietā tu esi beidzis ravēt, bet otrā jau nezāles sadīgušas. Lai to visu var paveikt jēdzīgā laika posmā," par nozīmi tam, lai dārzs nekļūst par apgrūtinājumu, stāsta Maija.

Produktīva prokrastinācija

Pagalmā saglabāta bērzu birzīte. "Kad pirmo reizi ieradāmies, te bija džungļu džungļi. Tad mēs piemiedzām actiņas un mēģinājām iztēloties, kur varētu būt mājiņa, kur dīķītis, kur ugunskura vietiņa. Tie bērzi beigu beigās nostājušies tā, ka viss sanāk. Protams, mums arī vajadzēja atvadīties no vienas čupiņas," teic Reinis, atklājot, ka iegūto malku izmanto baļļas kurināšanai.

Bērzu paēnā iekarinātas šūpoles.

"Mēs tiešām paši gāzām kokus. Tas bija kārtīgs process," pastāsta Maija.

Rudenī koku paēnā var atrast baravikas. "Sēņu dārziņš mums arī ir," lepni nosaka Reinis. No tām taisa delikatesi, bekas apcepot tikai ar sviestu.

"Īstenībā tas kaifs ir tajā, ka tiešām mēs paši arī pastaigājamies pa to parciņu. Tas nav tikai tā, lai smuka bilde, bet tas tiešām ir parciņš, pa kuru mēs ļoti labprāt izstaigājamies. Ja es esmu savā studijā un savos darbos, tad mēdzu iziet, un tas ļauj sakārtot domas, lai atgrieztos atpakaļ un ar jaunu jaudu mestos darbos. Tas tiešām strādā," teic Reinis. Arī Maija mēdz strādāt no mājām un atzīst, ka šī vieta, dabas tuvums un miers ļoti iedvesmo un palīdz sakoncentrēt domas.

"Šī vieta tevi aicina arī pilnīgi neko nedarīt," godīgs ir Reinis. Viņš nereti izvēlas pļaut zālāju brīdī, kad būtu jādara kas svarīgāks: "Produktīva prokrastinēšana – tas ir tāds bīstams stāvoklis".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti