Kas ir palestīnieši, kuri pēdējo mēnešu laikā ziņās parādās gan kā teroristi un ķīlnieku sagrābēji, gan kā brīvības cīnītāji un nevainīgi upuri Izraēlas un "Hamās" karā? Atbilde uz šo šķietami vienkāršo jautājumu nemaz nav tik vienkārša.
Autora ziņas
"Musulmaņu pasaulē sācies ramadāns" – tā katru gadu kādā laikā (taču vienmēr nedaudz citā) vēsta ārzemju ziņas, dažkārt piebilstot, ka musulmaņiem tas ir svētais mēnesis, kura laikā tiek ievērots gavēnis. Imants Frederiks Ozols raksta par to, kā ramadāns tiek atzīmēts Tuvo Austrumu reģionā un kā rīkoties, ja esat ielūgts uz musulmaņu svētku maltīti.
Izraēlā aug izmisums, ko izjūt "Hamās" teroristu sagrābto ķīlnieku tuvinieki un draugi. Tiek lēsts, ka teroristu gūstā joprojām ir vairāk nekā 130 ķīlnieku. Pašlaik nav zināms, vai un kad viņus varētu atbrīvot. Izraēlas valdībai ir jārēķinās, ka ķīlnieku apmainīšana pret Izraēlas cietumos ieslodzītiem palestīniešiem varētu pamudināt "Hamās" sagrābt vēl vairāk ķīlnieku.
Pat vairākas reizes manā mūžā gadījies, ka lietvede universitātē, skolotāja, vēl citā gadījumā profesore – maģistra darba vadītāja – piepeši aiziet mūžībā. Tiesa, "piepeši" – tas ir tikai apkārtējiem. Izrādās, līdz pēdējam šie cilvēki gājuši uz darbu. Nedziedināmi slimi pacienti savu pēdējo dzīves nogriezni var izvēlēties pavadīt darbā arī tāpēc, ka baidās – viņi nespēs samaksāt par nepieciešamo aprūpi.
Krievijai vakcīna pret Covid-19 "Sputņik V" ir pasaules līmeņa atklājums, iedarbīgs līdzeklis pret infekcijas izraisītāju. Rietumiem tas ir lielais nezināmais no austrumiem, hipotētiski ar augstu, bet līdz galam nepierādītu efektivitāti. Bet daļai valstu, tai skaitā visām Baltijas valstīm, tā nav tikai vakcīna, bet arī Krievijas propagandas elements.
Statistika rāda, ka Latvijā ar demenci slimo 8500 cilvēku. Taču tā, iespējams, ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām slimībām valstī. Patiesībā ar demenci saskaras daudz vairāk cilvēku. Un ļoti daudzi informācijas un atbalsta trūkuma dēļ nonāk sociālajā izolācijā, kas padara neciešamu ne tikai pašu demences pacientu, bet arī tuvinieku dzīves.
Piegriezt pēc savas vajadzības, izraut no konteksta, papildināt ar pašizdomātu informāciju un izplatīt internetā. Tas ir viens no ceļiem, kā top dezinformācija, kas piesārņo publisko telpu. Bet citkārt informācija, piemēram, ar neefektīvu dezinfekcijas līdzekļu receptēm var pat izraisīt bīstamas sekas veselībai.
Ja apkopo galvenās idejas, kas izskan diskusijās sociālajos tīklos, mediju publikācijās, vecāku sapulcēs un pat ekspertu apspriedēs, nav šaubu - vismaz hipotētiski vēlamies, lai mūsu bērni mācītos tādās skolās un pie tādiem skolotājiem, par kuriem mūs apskaustu visā pasaulē. Vismaz tikpat lielā mērā, kā pie mums mēdz pieminēt Somijas izglītības modeli. Taču šajā problēmā ir kāds būtisks āķis, par kuru Latvijā nav pieņemts runāt. Proti, kāda ir vecāku iesaiste un atbildība sekmīgā izglītošanās procesā.
Lielbritānijā "Brexit" temats vistiešākā mērā skāris iekšpolitiku, konkrēti – daudzināto britu Nacionālo veselības dienestu (NVD). Savulaik šis dienests bija revolūcija pasaules mērogā, nodrošinot, ka arī nabadzīgākajiem slāņiem pieejami kvalitatīvi un daudzveidīgi medicīnas pakalpojumi. Taču tagad NVD ir uz sabrukuma robežas hroniska finansējuma trūkuma dēļ. "Brexit" nesīšot nepieciešamos miljardus – sola valdība, bet ļaudis tam netic.
Ar amatā esošu ASV prezidentu Ziemeļkorejas līderis tikās pirmo reizi, tomēr pēc amata pilnvaru beigām ASV prezidenti ne tik vien tikušies ar Kimu dinastijas līderiem, bet arī viesojušies galvaspilsētā Phenjanā. Kopējo attiecību raksturu ar šo valsti tas gan nav mainījis. Turklāt arī iepriekš bijusi līdzīga vienošanās, kas nav pildīta.
Atjaunojusies kustība vismaz četrus gadus praktiski neaktīvajā Veimāras trijstūrī. Tas ir triju valstu – Francijas, Vācijas, Polijas – grupējums, kas izveidots vēl 1991.gadā pēc Vācijas iniciatīvas. Pēdējā laikā šis formāts bija pazeminājies līdz ārlietu resoru līmenim, taču nu iniciatīvu izvērš Berlīne. Pirmā to pamanīja un Kremlim pietuvinātajos laikrakstos sāka apskatīt Krievija.
Letāli autonomie ieroči tiek definēti kā militāri roboti, kas speciāli izstrādāti, lai uzbruktu cilvēkiem vai instalācijām bez cilvēka tiešas līdzdalības. Tie nav bezpilota droni, jo tos vada cilvēks, kuram pašam jānospiež raķešu palaišanas poga. Taču letālais autonomais ierocis ir, piemēram, minidronu spiets, kuru koordinēti darbina vairs nevis cilvēks, bet jau mākslīgais intelekts. Aktīvisti ceļ trauksmes signālus.
ASV ar ieročiem un apmācību atbalstīs 30 000 karavīru lielus kurdu spēkus Turcijas pierobežā. Šādi Savienotās Valstis ļaus kurdiem noturēties teritorijās Sīrijas ziemeļos, no kurām patriekta teroristiskā “Islāma valsts” jeb “Daīš”. Tomēr pret ASV plānu asi iebildusi Turcija, Sīrija, Irāna un Krievija.