Piemēru šādai rīcībai netrūkst.
Jautājumā par atbalstu kurdu spēkiem Sīrijas ziemeļos ASV vispirms paziņoja, ka nodrošinās atbalstu 30 000 lieliem kurdu spēkiem. Formāli tas bija pamatots, lai palīdzētu tiem noturēt no teroristiskās “Daīš” atkarotās teritorijas.
Taču Krievija, Irāna, Sīrija un, kas šajā gadījumā izšķiroši, - Turcija – asi nosodīja šo soli. Turcija atbalstu kurdiem redz kā tūlītējus draudus savai valstij. Ankaras un Vašingtonas attiecības nokrita līdz jaunam zemākajam punktam. Tā turpinoties, ciestu ASV intereses. Galu galā Turcijā vēl arvien atrodas ASV kodolieroči. Tie paši, kuru izvietojums būtiski ietekmēja spēku samēru Aukstā kara laikā un izraisīja Kubas krīzi. Ankara norīkoja tankus un karavīrus uz Sīrijas pierobežu.
Savukārt ASV iedarbināja atpakaļgaitu un paziņoja, ka ziņas bijušas kļūdainas: netiks veidots jauns spēks un pat ne robežsardze.
Savienotās Valstis paziņojumā gāja pat tik tālu, lai pateiktu, ka Turcijas satraukums ir saprotams un gluži pamatots.
Vismaz tikpat neglītu kāpšanos atpakaļ Baltais nams piedzīvoja pēc tam, kad prezidents izraisīja starptautisku sašutumu, nodēvējot Āfrikas, Centrālamerikas un Karību jūras baseina valstis aizskarošā vārdā.
Baltais nams apgalvo, ka tas ir kļūdains citējums. Reportieris esot izplatījis aplamas ziņas par Ovālajā kabinetā izskanējušo izteikumu. Tiesa, starptautiskie mediji steidza atgādināt, ka šis prezidents kopš pirmās dienas savas kļūdas norakstījis uz mediju darbu un piešuvis “viltus ziņu” birku daudziem respektabliem ziņu avotiem.
Pat jautājumā par drošības sienu jeb barjeru uz robežas ar Meksiku Tramps savu nostāju mainījis.
Tas bija viens no viņa svarīgākajiem solījumiem priekšvēlēšanu laikā - pabeigt šīs barjeras izbūvi, kas turpinās jau daudzus gadus, turklāt likt par to samaksāt Meksikas pusei.
Nesen Baltā nama pārstāvis paziņoja, ka nostāja šajā jautājumā mainījusies.
Taču nepaguva vēl sacelties neizpratnes vētra starp Trampa atbalstītājiem un izsmiekls – starp viņa pretiniekiem, kad atskanēja jauns paziņojums. Nostāja neesot mainījusies. Aizsargkonstrukcijas izbūve tiks pabeigta, un Meksika, “tieši vai netieši” par to samaksās.
