LTV: Jūs esat gadu Latvijā. Šajā laikā mainījies Elizejas pils saimnieks. [Francijas prezidents Emanuels] Makrons iekarojis simpātijas Francijā, arī Latvijā. Taču, kas reāli mainījies?
Odila Supizona: Runājot par prezidenta Makrona nākšanu pie varas, vēl bez tā, kā esam attīstījuši divpusējās attiecības 2017.gadā, 2018.gads būs īpašs gads. [Latvijas] prezidents [Raimonds] Vējonis ir uzaicināts uz Parīzi, lai kopā ar Francijas un Baltijas valstu prezidentiem atklātu Baltijas valstu simbolisma mākslas izstādi. Izstāde būs apskatāma no 10.aprīļa līdz jūlijam. Tas ir tiešām svarīgs kultūras notikums, jo tā ir pirmā Baltijas valstu izstāde kopš 1937.gada un pirmā latviešu mākslas izstāde kopš 1939.gada. Tas būs vienlaikus arī politiski nozīmīgs brīdis, jo tā būs iespēja prezidentam Vējonim un viņa Baltijas valstu kolēģiem satikt prezidentu Makronu un noteikt datumu viņa vizītei Baltijas valstīs tuvākajos mēnešos.
(..) Es domāju, ka mēs visi zinām šos tematus, kuros visiem eiropiešiem jāstrādā kopā. Izaicinājumi ir zināmi. Tie ir izaicinājumi, kas sniedzas vēl aiz “Brexit”, tas ir ES nākotnes izaicinājums un veids, kādā stāsimies pretī drošības izaicinājumiem, vai tas būtu terorisms, migrācija, vai pilsoņu piedalīšanās debatēs par Eiropu, pilsoņu tuvināšanai Eiropas projektam. Un ekonomikas kontekstā jārunā par stipru eirozonu.
Bet es domāju, ka visi šie jautājumi ir darba kārtībā, visiem valstu vadītājiem ir darba plāns, kas pamazām tika izveidots sanāksmēs Briselē vai Strasbūrā (..) Tas nenozīmē uzspiest kādus noteikumus, bet veicināt debates. Visbeidzot, manuprāt, šiem procesiem ir jādod laiks.
Parunāsim par dubultiem standartiem. Politikā tādi mēdz būt. Makrona valsts vizīte Ķīnā. Tās laikā Parīze priecājās par daudzmiljardu darījumiem, kas tika parakstīti. Tajā pašā laikā, kolīdz Makrona kungs atgriezās Francijā, atskanēja brīdinājums Centrālās un Austrumeiropas valstīm būt uzmanīgām darījumos ar Ķīnu, lai nekompromitētu demokrātiskās vērtības.
Es domāju, ka prezidenta paustais nebūt to nenozīmē. Vairākkārt, un īpaši vizītes Ķīnā laikā, viņš izcēla ES attiecību ar Ķīnu nozīmību politiskā un ekonomiskā plānā. Atgriežoties pie ekonomiskā aspekta, kas attiecas uz šīm ekonomiskajām attiecībām, viņš vairākkārt izteicās, ka no viņa un Francijas skatu punkta, pašas ES un tās dalībvalstu interesēs ir svarīgi, lai pastāv sabalansēta sadarbība starp ES un Ķīnu, kas ļautu dalībvalstīm, ne tikai Francijai, izmantot šīs sadarbības sniegtās iespējas. Cita starpā viņš atgādināja, ka Zīda ceļš, kas bieži tiek pieminēts arī Latvijā un šajā reģionā 16+1 formāta ietvaros, ir šīs sabalansētās partnerības starp ES un Ķīnu instruments.
Bet, no otras puses, protams, kad prezidents atsaucas uz savām bažām par cilvēktiesībām, tās nav tikai Francijas, bet gan kopīgas bažas visām Eiropas valstīm. Un tieši šajā kopējā kontekstā ir jāieliek attiecības starp Ķīnu un ES. Nevar atdalīt jaunās un vecās valstis, vai ģeogrāfiskas zonas. Tas, ko prezidents vēlējās izcelt, manuprāt, ir sabalansētas sadarbības pieeja, kas izdevīga abām pusēm – gan Ķīnai, gan ES, īpaši neizceļot vienu vai citu valsti.
