Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Raidījums par ārpolitiku

Pasaules panorāma

Rumānijā protesti pret korupciju - ikdiena

Neveiksmīgas sarunas vairākās paaudzēs

Vēsturiski ASV un Ziemeļkorejas sarunas – neveiksmīgas vairākās paaudzēs

Ar amatā esošu ASV prezidentu Ziemeļkorejas līderis tikās pirmo reizi, tomēr pēc amata pilnvaru beigām ASV prezidenti ne tik vien tikušies ar Kimu dinastijas līderiem, bet arī viesojušies galvaspilsētā Phenjanā. Kopējo attiecību raksturu ar šo valsti tas gan nav mainījis. Turklāt arī iepriekš bijusi līdzīga vienošanās, kas nav pildīta.

ASV prezidents Donalds Tramps ir pirmais amatā esošais ASV prezidents, kas tiekas ar Ziemeļkorejas līderi. Taču ne pirmais ASV prezidents vispār. Turklāt 2000.gadā gandrīz notika toreizējā ASV prezidenta Bila Klintona oficiāla vizīte Phenjanā. Tikai pēdējā brīdī to atcēla un uz komunistisko valsti nosūtīja valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu. Tostarp tādēļ, lai neceltu režīma leģitimitāti starptautiskās sabiedrības, kā arī pašu ziemeļkorejiešu acīs.

1994.gadā, kad no starptautiskās skatuves bija pazudis svarīgākais Ziemeļkorejas sabiedrotais Padomju Savienība, bijusi arī vismaz tikpat vēsturiska vienošanās ar Savienotajām Valstīm, paredzot pilnīgu kodolatbruņošanos. Neviena vienošanās ar Ziemeļkoreju gan nav izturējusi laika pārbaudi.

Pirmais ASV prezidents, kas apmeklēja Ziemeļkoreju, bija Džimijs Kārters. Tas bija 1994.gadā, un viņš vairs neieņēma prezidenta amatu. Neoficiālajā četru dienu vizītē Kārters tikās ar tālaika Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Irsenu, šībrīža līdera Kima Čenuna vectēvu.

Vēsturiskā tikšanās novērsa abas puses no konflikta takas un ļāva panākt vienošanos ar Klintona administrāciju - Ziemeļkoreja uz laiku iesaldēja kodolieroču programmu apmaiņā pret ekonomisko palīdzību no ASV. Šis ir vienīgais precedents vēsturē, kad tiek panākta vienošanās. Vairākus gadus tā turējās, bet vēlāk izgāzās, jo abas puses lauza savus solījumus.

“Pateicoties darījumam, ko panācām, astoņus manus prezidentūras gadus Ziemeļkoreja neražoja kodolmateriālus. Man bija iespēja savas prezidentūras beigās… Tagad es to nožēloju. Man bija iespēja izbeigt viņu kodolprogrammu, bet tad man nāktos doties uz Ziemeļkoreju,” sacīja nu bijušais ASV prezidents Bils Klintons.

Jaunās tūkstošgades sākumā samierināšanās centienus atsāk valsts sekretāre Madlēna  Olbraita. Viņa ir visaugstākā amatu ieņemošā ASV amatpersona, kas pirms Trampa apmeklējusi Ziemeļkoreju. Vizīte ievirzīja abu pušu samierināšanās sarunas, bet tās palika bez rezultāta.

2009.gadā Ziemeļkoreju negaidīti apmeklē vēl viens bijušais ASV prezidents – Bils Klintons. Viņš tikās ar Kimu Čeniru, pašreizējā līdera tēvu, un panāca divu amerikāņu žurnālistu atbrīvošanu.

Līdzīgu mērķu vadīts gadu vēlāk Ziemeļkorejā jau otro reizi atgriezās Kārters – viņš panāca ieslodzītā amerikāņa atbrīvošanu un iesāka sarunas par Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos. Bet arī tās pie vienošanās nenoved.

Ceļu Trampa un Kima sarunām pavēra tāpat par vēsturisku daudzinātā Ziemeļkorejas līdera un Dienvidkorejas prezidenta tikšanās neitrālajā zonā. Abas Korejas apņēmās risināt pretrunas un gatavot augsni valsts atkalapvienošanai. Tomēr arī tas jau ir bijis, tāpat kā simboliski soļi sporta vai kultūras sadarbības jomā, kas to ievada.

Vienošanās, kas neizturēja laika pārbaudi, jau bija 2007.gadā, pirms tam – 2000.gadā, vēl pirms tam – 1991.gadā un pat 1972.gadā.

“Ziemeļkorejai tagad ir kodolieroči. Un tā ir liela atšķirība no tā, kas bijis. Izņemot to, mēs esam tajā pašā vai līdzīgā situācijā, kāda bijusi jau iepriekš. Uz laiku tiek panākts progress, bet pēc tam – atšķirīgi viedokļi par to, kādēļ kārtējā vienošanās izgāzusies. Vai nu Ziemeļkoreja atkāpusies, vai arī ASV atteikusies pildīt atsevišķus nosacījumus. Nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons savā autobiogrāfijā uzņemas atbildību par vienošanās laušanu ar Ziemeļkoreju laikā, kad viņš strādāja Džordža Buša administrācija 2000.gados. [..] Nezinām, cik tālu tiksim tagad. [..] Abi līderi var panākt principiālu vienošanos, taču viņi vēl nav vienojušies par daudziem svarīgiem jautājumiem,” norāda Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta direktors Dens Smits.

Starp citu, Singapūras samits diezin vai būtu iespējams bez Ķīnas un Krievijas iesaistīšanās. Pirms Singapūras samita Kims Čenuns tika sveikts Pekinā. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs viesojās Phenjanā. Tā ir pirmā šāda ranga Krievijas amatpersonas vizīte Ziemeļkorejā pēdējo desmit gadu laikā un signāls par Maskavas lomu.

Toties Eiropas Savienībai un tās vadošajām lielvalstīm lielā mērā atlika vien mēma novērotāja loma šajā nozīmīgajā starptautiskās diplomātijas notikumā.

KONTEKSTS:

Kopš Korejas kara noslēgšanās, kurā ASV karoja Dienvidkorejas pusē, neviens amatā esošs Savienoto Valstu prezidents līdz šim nav ticies ar kādu Ziemeļkorejas līderi.

Pirmā šāda tikšanās, kura notika starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, tika sarīkota 12.jūnijā Singapūrā. Abi līderi parakstījuši vienošanos, un Tramps paziņoja, ka Ziemeļkoreja “loti drīz” sāks kodolatbruņošanos un process notiks “ļoti ātri”.

Tikmēr eksperti norādīja, ka ASV un Ziemeļkoreja no samita sagaida pavisam atšķirīgas lietas.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti