Luksemburgā dzīvo 600 tūkstoši cilvēku jeb apmēram 1/3 no Latvijas iedzīvotāju skaita, un tikai puse no viņiem sevi sauc par luksemburgiešiem. Luksemburgas sabiedriskā radio žurnāliste Daniela Vēbere atzina – lai gan mājās runājuši luksemburgiešu valodā – tā skolā mācīta ļoti maz un rakstīt tajā viņa iemācījusies jau strādājot kā radio žurnāliste.
"Es agrāk vecākiem rakstīju vēstules franču, nevis luksemburgiešu valodā. Tagad es rakstītu luksemburgiešu valodā. Sociālie mediji tiešām ir izmainījuši daudzu luksemburgiešu uzvedību, kas tagad sākuši rakstīt luksemburgiešu valodā," klāstīja Vēbere.
Luksemburgiešu valodai līdz nesenam laikam pat nebija savi ortogrāfijas un gramatikas likumi – tā bija pārsvarā tikai mutvārdu valoda.
"Neformālā komunikācija izmantojot elektroniskās ierīces un e-pastus, SMS, "WhatsApp" un citus - attīstīja luksemburgiešu rakstīto valodu un tās lietojumu. Un, manuprāt, tas deva vēl papildu uzrāvienu valodai," vērtēja Luksemburgiešu valodas komisārs Pjērs Redings.
Redings ir luksemburgiešu valodas komisārs. Viņš atzina, ka pirms pieciem gadiem pieņemtais likums par luksemburgiešu valodas popularizēšanu ir veiksmīgi sakritis ar tehnoloģiju attīstību, kas veicinājis valodas un tās rakstības popularitāti arī jauniešu vidū.
Luksemburgas jaunā valodas politika ietver veselu rindu ar dažādiem stimuliem, tai skaitā, kā viņi paši teic, tā ir vienīgā valoda pasaulē, ko var pilnīgi par velti mācīties internetā.
Un tagad tā kļuvusi arī populārāka vietējo ārzemnieku, tai skaitā Luksemburgā dzīvojošo latviešu vidū.
"Ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, kas mācās luksemburgiešu valodu. Tas liecina par to, ka cilvēki saprot un apzinās, kāpēc tas ir vajadzīgs. Viņi to dara faktiski priekš sevis," sacīja juriste-lingviste Eiropas tiesā Inese Višķere.
Tieši luksemburgiešu un nevis pārējās divas oficiālās valodas - franču vai vācu, ir nepieciešama, lai iegūtu Luksemburgas pilsonību, kā to ir izdarījusi Inese.
"Es pusgadu pievērsos luksemburgiešu valodai akadēmiskā līmenī, lai saprastu luksemburgiešu valodas loģiku. Tas nebija grūti. Es varētu teikt, kas es varētu būt starp A2 un B1 līmeni – lai godpilni vai cieņpilni šo valodas eksāmenu nokārtotu," stāstīja Inese.
Mazās luksemburgiešu valodas veiksmes stāsts ir apgāzis mītu, ka mazas, tikai vienā valstī pārsimts tūkstoš cilvēku lietotas valodas nav tā vērtas, lai tās mācītos.
