Pasaules panorāma

Ukrainā joprojām gatavi iespējamam Krievijas iebrukumam

Pasaules panorāma

«Pasaules panorāma»: Kara ēna posta Ukrainas ekonomiku, Francija gatavojas prezidenta vēlēšanām

Kara ēna Ukrainu spiež arī ekonomiski

Valdis Dombrovskis: Strādājam gan pie atbalsta Ukrainai, gan sankcijām pret Krieviju

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis šonedēļ vizītē Ukrainā uzsvēra, ka jebkādai Krievijas agresijai pret Ukrainu būs smagas ekonomiskās un politiskās sekas.

Līdztekus politiskam vēstījumam Eiropas Savienība (ES) gatavo Ukrainai arī steidzamu finansiālo palīdzību, jo Ukrainu pamet investori, kas satraukti par augošo militāro spriedzi.

LTV žurnālists Gints Amoliņš izvaicāja Dombrovski par Ukrainas ekonomikas problēmām un Eiropas Savienības iespējām palīdzēt.

Gints Amoliņš: Eiropas Komisija paziņojusi par ārkārtas atbalsta paketes sniegšanu Ukrainai, norādot, ka tas ir kontekstā ar atkal pieaugošiem konflikta draudiem. Kādas šajā ziņā ir finansiālās un ekonomiskās grūtības, kas radušās Ukrainai?

Valdis Dombrovskis: Saistībā ar Krievijas militāro eskalāciju pie Ukrainas robežām, tagad pat nerunājot par visiem drošības aspektiem, tas rada negatīvas sekas arī Ukrainas ekonomikai. Negatīvi ietekmē investoru pārliecību, Ukrainai ir grūtāk piesaistīt investorus gan ekonomikā, gan Ukrainas valsts vērtspapīriem.

Līdz ar to šī papildu makrofinansiālās palīdzības pakete, ko mēs tagad sniedzam 1,2 miljardu eiro apmērā, no vienas puses, palīdz risināt finansiālās problēmas, kas pašreiz ir Ukrainā. No otras puses, tā arī sūta investoriem signālu, ka ES atbalsta un turpinās atbalstīt Ukrainu, un līdz ar to var turpināt investēt Ukrainā.

Tā ir investoru iedrošināšana, ka viss būs kārtībā, un Ukraina var rēķināties ar ES atbalstu?

Tieši tā.

Vai redzam, ka Ukrainā šīs situācijas dēļ ir bijis investīciju kritums?

Jā, investīciju kritums, un arī investīciju aizplūde ir bijusi ļoti ievērojama. Es to pārrunāju gan ar Ukrainas prezidentu Zelenski, gan premjerministru Šmihaļu. Viņi norāda, ka pēdējā gada laikā no Ukrainas aizplūdušas investīcijas apmēram 12 miljardu eiro apmērā.

Līdz ar to redzams, ka pastāvīgā spriedze pie Ukrainas robežas tiešām rada ekonomikas un investīciju problēmas. No mūsu puses jāskatās risinājumi, kā varam palīdzēt gan caur makrofinasiālās palīdzības programmu, gan arī esam izveidojuši investīciju plānu Austrumu partnerības valstīm, tai skaitā Ukrainai, kur paredzēts, ka Ukraina caur šo investīciju plānu varētu mobilizēt līdz pat 6,5 miljardiem eiro publiskās un privātās investīcijas.

Jūs šonedēļ tikāties ar ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Vai no viņa puses bija jūtams liels satraukums, vai arī viņš uzskata, ka situācija, ASV un rietumvalstu brīdinājumi var būt pārspīlēti? Un ka tas, viņa ieskatā, kaitē ekonomikai, šāda pārlieka panika.

Redziet, situācija tiešām nav vienkārša. No vienas puses, Krievijas militārā eskalācija pie robežas ir reāla un uz to ir jāreaģē. No otras puses, protams, jo vairāk par to tiek runāts, jo negatīvāk tas ietekmē arī investīcijas Ukrainā. Tā ka šīs problēmas, protams, ir saistītas.

Tas, ko mēs no ES puses darām, strādājam abos virzienos. No vienas puses, atbalstām Ukrainu, no otras puses – gatavojam ievērojamu sankciju paketi pret Krieviju gadījumā, ja tā spers kaut kādus tālākus agresijas soļus.

Runājot par Eiropas Savienības sniegto atbalstu Ukrainai – astoņos gados kopš 2014. gada tie bijuši 17 miljardi eiro. ES pretī sagaida reformas, lielas pārmaiņas Ukrainā. Vai ir redzams, ka tās tiešām notiek, gan attiecībā uz korupcijas mazināšanos, gan varas pārvaldes uzlabošanos?

Mūsu makrofinansiālās palīdzības programmas, arī citi finansējuma veidi, ko mēs sniedzam Ukrainai, – šī palīdzība ir saistīta arī ar strukturālajām reformām, ko Ukraina īsteno. Galvenās jomas, ko varētu minēt, ir valsts pārvaldes efektivitāte, valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, pretkorupcijas jautājumi, arī sektorālās reformas, piemēram, enerģijas sektorā.

Un jāsaka, ka šajos gados Ukraina tiešām ir paveikusi ļoti lielu darbu, un daudzas no šīm reformām ir tiešām īstenotas un ieviestas, un faktiski var redzēt, ka arī uzlabo to, kā funkcionē Ukrainas valsts pārvalde, un arī stiprina ekonomikas noturību.

Cik daudz vēl Ukrainai ir jāpaveic reformu ziņā? Kas ir galvenās lietas, ko Eiropas Komisija sagaida no Ukrainas?

Jau minēju tās galvenās jomas. Principā darāmā dažādās jomās vēl ir ļoti daudz. Tas, kas pašreiz apgrūtina situāciju, ir šis konflikts un pastāvīgais saspīlējums attiecībās ar Krieviju. Līdz ar to Ukrainai nākas darīt daudzas lietas, neraugoties uz ļoti sarežģīto drošības situāciju.

Un kopumā arī caur Asociācijas līgumu, kas ES ir ar Ukrainu, strādājām ļoti daudzās jomās, kur Ukraina tuvojas dažādu ES normatīvu piemērošanai, kas faktiski arī ļautu tuvināt mūsu ekonomikas un nodrošināt ciešāku integrāciju starp ES un Ukrainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt