Kijevas centrā Latvijas skvērs iekārtots jau vairāk nekā divus gadus. Tur no granīta izlikta Latvijas karte, uz kuras ir attēlotas 12 lielākās Latvijas pilsētas. Centrāls elements ir Austras koks. Uz soliņiem iegrebti Latvijas vēsturisko novadu nosaukumi.
Skvērs vietējiem ikdienas gaitās atgādina arī par Latviju. “Šī ir Latvijas karte. Ļoti patīk Latvija. Esmu bijusi gan Rīgā, gan ap Rīgu. Bet tagad gan sen neesmu bijusi,” pastāstīja Kijevas iedzīvotāja Valentīna.
Šis svērs Kijevā atklāts 2019.gadā, un tā autors ir autoru Kijevā dzīvojošais un strādājošais arhitekts Aleksis Babuškins
“Viena no idejām šajā skvērā bija diezgan vienkāršām metodēm parādīt Latvijas identitāti.
Jo (..) ukraiņi bieži vien Latviju jauca ar Lietuvu, tā ir klasika, igauņus arī šad tad. Viena no tādām vispār interesantākajām lietām ir, kad viņi saka – jūs esat latvieši, jums galvaspilsēta ir Viļņa un jūs runājāt igauniski. Tādi arī gadījumi ir bijuši. Tāpēc šeit pamatdoma ir tomēr Latvijas karte. Un pašā centrā ir Austras koks, tas ir centrālais akcents, kurš ir ļoti līdzīgs arī ukraiņu simboliem,” pastāstīja Babuškins.
Skvēra centrā esošais Austras koks simbolizē pasaules kārtību. Un nu tā jau atkal saļodzījusies, Krievijai pulcējot lielu karaspēku pie Ukrainas robežām.
“Man nav nekādas panikas. Es uzskatu, ka jebkurā gadījumā 21.gadsimtā vajag visu risināt diplomātiskā, sarunu veidā. Tās sfēra, kurā es darbojos, mani arī ir tā kā identifikators, ka tomēr mani klienti skatās septiņus gadus uz priekšu. Piemēram, pie mums pasūta projektus. Burtiski šodien, rīt ceru noslēgt līgumus, kur investori spriež, ka pēc septiņiem gadiem būs liels komplekss, 140-150 tūkstoši kvadrātmetri. Tas man ir rādītājs, ka, ja es kaut ko līdz galam nesaprotu, tad tie cilvēki, kas investē lielas naudas celtniecībā, viņi būtu uzspieduši uz pauzes vai kaut kā savādāk uzvedušies. Tāpēc, protams, noskaņojums ir bažīgs, bet darbi turpinās, mēs strādājam,” sacīja Babuškins.
Taujāts par vietējo iedzīvotāju noskaņojumu, viņš atzina, ka sarunās kautrējos to vaicāt tieši, situāciju neasinātu. “Grūti iedomāties, ka Kijevā vai centrālajā Ukrainā varētu kaut kas mainīties ar spēka palīdzību. Jo viens ir ar spēku kaut ko gūt, otrs ir to noturēt. Un šeit klimats ir tāds, ka ar spēku šeit daudz ko nepanāksi,” sacīja Babuškins.
“Gribētos jau, lai viss būtu mierīgi un klusi, un visi draudzētos. Bet diemžēl viņiem tur ir kaut kādi savi skatījumi uz mūsu dzīvi. Protams, tas ir slikti, kad ir konflikts. Labāk, kad ir labi,” pauda Kijevas iedzīvotāja Valentīna.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
