Gan komunistiskā Ķīna, gan Putina pārvaldītā Krievija saņēmušas asu kritiku no Rietumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas apspiešanu. Vairākas rietumvalstis ar ASV un Lielbritāniju priekšgalā pieteikušas Pekinas olimpisko spēļu diplomātisko boikotu. Šo valstu amatpersonas atturēsies no Pekinas spēļu apmeklēšanas, bet sportistiem netiek liegts piedalīties olimpiādē.
Olimpisko spēļu laikā Krievijas kaimiņvalstīm jābūt modrām
Boikotam nav pievienojies Krievijas prezidents Putins, kurš ieradies Pekinā uz tikšanos ar Ķīnas vadību un olimpisko spēļu atklāšanu.
“Mūsu ierašanās uz olimpisko spēļu atklāšanu jau zināmā mērā kļuvusi par tradīciju. Mēs devāmies uz 2008. gada vasaras olimpiādes atklāšanu, bet jūs ieradāties uz 2014. gada ziemas spēļu atklāšanu Sočos. Un, kā jau bijām vienojušies, tagad esam ciemos Pekinā uz ziemas spēļu atklāšanu,” Putins teica, tiekoties ar Ķīnas līderi.
Krievijas kaimiņvalstīm olimpisko spēļu laikā gan ir pamats satraukumam, jo 2008. gadā Pekinas spēļu laikā Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā, savukārt 2014. gadā neilgi pēc Soču olimpiādes beigām Krievija nosūtīja “zaļos vīriņus” uz Krimu un anektēja šo pussalu. Pēdējā laikā pastiprinājušās bažas, ka Krievija gatavojas jaunam iebrukumam Ukrainā.
Pašām sava "demokrātija"
Ķīnas un Krievijas līderu paziņojumā abas valstis tiek attēlotas kā lielvaras ar senām demokrātijas tradīcijām, lai gan Ķīnā pat formāli ir vienpartijas režīms, kas visu varu koncentrējis Komunistiskās partijas rokās.
Paziņojumā teikts, ka “demokrātija ir vispārcilvēciska vērtība, nevis atsevišķu valstu privilēģija”, tādēļ tās aizstāvēšana ir visas starptautiskās sabiedrības kopīgs uzdevums.
Krievija un Ķīna apgalvo, ka katra valsts atbilstoši savai vēsturei un tradīcijām var izvēlēties tādu demokrātijas formu un īstenošanas metodes, kas atbilst tās specifikai. “Tiesības spriest par to, vai valsts ir demokrātiska, ir tikai tās tautai,” uzsvērts paziņojumā.
Krievijas prezidents Putins jau sen mēģina izplatīt ideju, ka Krievijā izveidota īpaša “suverēnā demokrātija”. Rietumvalstis un cilvēktiesību aizstāvji gan apsūdz Putina režīmu demokrātijas apspiešanā, piemēram, ievērojamākais opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs jau vairāk nekā gadu ir ieslodzīts cietumā.
Protestē pret jaukšanos "iekšējās lietās"
Ķīna un Krievija norāda, ka tās ir pasaules lielvaras ar bagātīgu kultūras un vēstures mantojumu, kā arī senām demokrātijas tradīcijām, kas balstās uz gadu tūkstošiem ilgu attīstības pieredzi un plašu tautas atbalstu.
Paziņojumā iekļauts arī nepārprotams mājiens ASV virzienā, ko gan Krievija, gan Ķīna uzskata par savu galveno ģeopolitisko sāncensi.
Maskava un Pekina protestē pret “atsevišķu valstu centieniem uzspiest citām valstīm savus “demokrātijas standartus”, piesavināties monopoltiesības uz demokrātijas kritēriju izvērtēšanu”.
“Abas puses ir pārliecinātas, ka demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvēšanu nedrīkst izmantot kā instrumentu, lai izdarītu spiedienu uz citām valstīm,” teikts paziņojumā. Tāpat nosodīta “iejaukšanās suverēno valstu iekšējās lietās”, aizbildinoties ar demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzību.
Ķīna atbalsta Krievijas prasības par "drošības garantijām" Eiropā
Krievija un Ķīna uzsver, ka iestājas pret dažādām “krāsainajām revolūcijām”. Paziņojumā nav pieminēta Ukraina, bet uzsvērts, ka abas puses iestājas pret turpmāku NATO paplašināšanos. Tās aicina NATO atteikties no “aukstā kara” domāšanas, cienīt citu valstu drošību.
Prasība apturēt turpmāku NATO paplašināšanos uz austrumiem ir viens no punktiem Krievijas ultimātā, ko Maskava nesen iesniedza Rietumiem. ASV un NATO gan skaidri noraidīja Krievijas prasības un uzsvēra, ka Ukraina pati varēs izlemt, vai vēlas kļūt par NATO dalībvalsti.
Ķīna paziņojumā vēsta, ka atbalsta Krievijas priekšlikumus par ilgtermiņa “drošības garantiju” saņemšanu Eiropā.
Savukārt Krievija paziņojumā uzsver, ka atbalsta “vienas Ķīnas” principu, jo Taivāna esot neatņemama Ķīnas sastāvdaļa, tādēļ Krievija iestājas pret jebkādiem Taivānas neatkarības centieniem.
Ķīnas un Krievijas kopīgajā dokumentā kritizēta ASV "negatīvā ietekme uz mieru un stabilitāti" Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Abas valstis paudušas "nopietnu satraukumu" par jaunizveidoto aizsardzības aliansi "AUKUS", kurā apvienojušās Austrālija, Lielbritānija un ASV.
Maskava un Pekina paudušas arī bažas par ASV ieceri veidot globālu pretraķešu aizsardzības sistēmu, izvietojot tās elementus dažādos pasaules reģionos.
