Ukrainas galvaspilsētā Kijevā iedzīvotāji pauž gatavību dažādām iespējamībām, bet Krievijas bruņotie spēki turpina koncentrēties pie Ukrainas robežām. Tikmēr starptautiskās sarunas par situācijas deeskalāciju arvien turpinās.
“Ar kaujas garu esam gatavi visam, bet gribam, lai tas nenotiktu. Karš nevienam nav vajadzīgs. Domāju, ka tā nebūs. Viss tiks atrisināts politiskā ceļā, nevis ar kara metodēm,” pauda Kijevas iedzīvotājs Jurijs.
“Atbalstu jūtam. Palīdzība nāk, jo Eiropā visi saprot, ka tik vienkārši viss nebeigsies. Ja neko nedarīs, būs vēl daudz sliktāk. Cilvēki apvienojas pret agresoru, un domāju, ka kopīgiem spēkiem visu sakārtos un ieviesīs kārtību,” sacīja Kijevas iedzīvotājs Aleksandrs.
“Nedomāju, ka Putins riskēs uzbrukt. Viņš neriskēs ar savu galvu. Jo situācija ir nepatīkama ne tikai Ukrainai, bet visām Eiropas valstīm. Un ļoti labi, ka šis jautājums jau tik ļoti nobriedis, ka Eiropas valstis sāk saprast, ka situācija sāk “piedegt” un laiks palīdzēt Ukrainai. Ja parādīsim, ka esam saliedēti un ka mums ir palīdzība, tad domāju, ka Putins neriskēs,” pauda Kijevas iedzīvotāja Ļena.
Ņemot vērā situāciju, Kijevā tagad bieži viesi ir augstas rietumvalstu amatpersonas ar solidaritātes vēstījumiem.
Turklāt Eiropas Komisija (EK) oficiāli ierosinājusi jaunu ārkārtas makrofinansiālās palīdzības paketi Ukrainai 1,2 miljardu eiro apmērā. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iepriekš norādīja, ka šī pakete palīdzēs Ukrainai risināt konflikta radītos finanšu un ekonomikas izaicinājumus.
Šajā kontekstā divu dienu vizīti Kijevā noslēdza EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”), kurš tikās gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, gan premjeru Denisu Šmihaļu.
“No vienas puses, tas ir politisks vēstījums par mūsu atbalstu Ukrainai arī šajā sarežģītajā situācijā. No otras puses, tas ir arī signāls investoriem, jo Krievijas armijas lielā klātbūtne pie Ukrainas robežas, pat nerunājot par visiem drošības aspektiem, rada problēmas arī ar investoriem un ar to, cik daudz investori ir gatavi ieguldīt Ukrainā, cik gatavi ieguldīt Ukrainas vērtspapīros. Līdz ar to
makrofinansiālās palīdzības programma dod signālu, ka Eiropas Savienība turpina un turpinās atbalstīt Ukrainu, un tas ir arī pozitīvs signāls investoriem,” sacīja Dombrovskis.
Kopš 2014. gada Eiropas Savienības un Eiropas finanšu institūciju atbalsts Ukrainai bijis vairāk nekā 17 miljardi eiro. Brisele tagad arī paziņojusi, ka papildus 160 miljoniem, kas šim gadam jau piešķirti grantos divpusējās palīdzības ietvaros, tiek pievienoti vēl 120 miljoni eiro.
Arī Covid-19 pandēmija iedragājusi arī Ukrainas ekonomiku. Tāpat bruņotais konflikts Ukrainas austrumos Kijevai liek nopietnus resursus novirzīt aizsardzības budžetam, un pēdējos gados tā daļa arvien augusi.
Šogad Ukraina militārajai un iekšējai drošībai plāno tērēt jau gandrīz 6% no iekšzemes kopprodukta.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu. Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
