Dienas ziņas

Bērnu vakcinācija: "konfektes visās kabatās"

Dienas ziņas

Laboratoriju kapacitāte gandrīz izsmelta

Vācijas Jūras spēku vadītājs atkāpjas pēc izteikumiem par Krimu

Vācijas Jūras spēku vadītājs atkāpjas pēc izteikumiem par Krimu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

No amata atkāpies Vācijas Jūras spēku komandieris, izraisot skandālu ar izteikumiem, ka Ukraina zaudējusi Krimu uz visiem laikiem, noraidot Ukrainas piemērotību dalībai NATO un nosaucot par muļķībām pieļāvumu, ka Krievija grib atņemt Ukrainai teritoriju. To viņš paziņoja kāda Indijas institūta rīkotā konferencē.

Kamēr Krievija turpina pulcēt spēkus pie Ukrainas, Berlīne nonākusi diplomātiski neērtā situācijā pēc Vācijas Jūras spēku komandiera viceadmirāļa Kaja Ahima Šēnbaha izteikumiem par Krimu, Ukrainu un Krieviju.

Vācijas Jūras spēku komandieris viceadmirālis Kajs Ahims Šēnbahs izteicās: "Vai Krievija ir tiešām ieinteresēta, lai viņu valstī tiktu integrēta niecīga Ukrainas zemes josla? Nē. Tās ir muļķības. Es domāju, ka Putins, iespējams, uz to izdara spiedienu, jo viņš to var izdarīt, un viņš zina, ka ar to sašķeļ Eiropas Savienību. Bet tas, ko viņš patiešām vēlas, ir cieņa. Viņš vēlas cieņu. Un, mans Dievs, cienīt kādu neko daudz nemaksā. Tas pat nemaksā neko. Tātad, ja jautātu man, es teiktu, ka ir viegli viņam izrādīt cieņu, ko viņš patiešām pieprasa un, iespējams, ir arī pelnījis."

Kristīne Lambrehtes vadītā Vācijas Aizsardzības ministrija norobežojās no viceadmirāļa izteikumiem, paziņojot, ka

"to saturs un vārdu izvēle nekādā ziņā neatbilst ministrijas nostājai".

Pats Šēnbahs vēlāk iesniedzis atlūgumu, norādot – "lai novērstu turpmāku kaitējumu Vācijas Jūras spēkiem un pirmām kārtām Vācijas Federatīvajai Republikai".

Vācijas vēstniece Kijevā izsaukta uz Ukrainas Ārlietu ministriju, kas šos izteikumus nosaukusi par kategoriski nepieņemamiem, vienlaikus paužot vilšanos par Vācijas valdības negatīvo nostāju attiecībā uz aizsardzības bruņojuma piegādi Ukrainai.

Ukrainas ārlietu ministrs paudis, ka, liedzot piegādāt ieročus Ukrainai, Vācija iedrošina Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Tikmēr Lielbritānija šonedēļ Ukrainai sāka piegādāt prettanku ieročus; šodien Londona brīdināja, ka Krievijas invāzijas risks Ukrainā ir nopietns.

Lielbritānijas vicepremjers Dominiks Rābs sacīja: "Tas ir ļoti nozīmīgs risks. Un mums ir jābūt noteiktiem, pasaulei ir jāseko visam, kas notiek, un skaidri jānorāda prezidentam Putinam, ka Krievijai tas nepaliks bez sekām, ka cena būs augsta, gan ņemot vērā sīksto aizsardzību, kādu, sagaidāms, izrādīs ukraiņi, gan arī ekonomisko cenu, sankcijas. Un tās ir efektīvākas, ja starptautiskā sabiedrība runā vienā balsī."

Vienlaikus Lielbritānijas valdība sestdien apsūdzēja Krieviju centienos aizstāt Ukrainas valdību ar promaskavisku administrāciju. Britu ārlietu ministrija paziņoja, ka Kremlī par potenciālo kandidātu tiek uzskatīts bijušais Ukrainas parlamenta deputāts Jevhenijs Murajevs. Viņš vada mazu prokremlisku partiju "Naši", kas parlamentā nav pārstāvēta. Londonas rīcībā esot pierādījumi, ka vairāki bijušie Ukrainas politiķi uztur sakarus ar Krievijas specdienestiem. Kremlis šo informāciju noraidījis.

KONTEKSTS:

2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.

2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.

Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.

Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti