Sanāksmes mērķis ir pārrunāt prioritātes un Latvijas diplomātijas aktuālos uzdevumus turpmākajam gadam – gan savstarpējās sarunās, gan ar ārlietu ministru un premjerministri.
"Sasaukt no malu malām visus mūsu valsts pārstāvjus mājās, kur mēs visi varam kopīgi apspriest, kas šobrīd ir mūsu galvenie izaicinājumi, arī uzklausīt ieteikumus, saliedēties kā komandai, un tad katrs atkal atgriežas savā zemē, kur turpina pārstāvēt mūsu valsti," teica ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Ciešāka sadarbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros, saliedētība ar sabiedrotajiem, joprojām primārais Latvijas ārpolitikas galvenajā uzdevumā – nodrošināt neatkarību, uzsvēra ārlietu ministrs. Līdz ar to prioritāte arvien ir drošība.
NATO ir definējusi Krieviju – līdz ar terorismu – kā vienu no galvenajiem draudiem drošībai.
"Latvijai kā NATO dalībvalstij ir divi uzdevumi. Viens ir strādāt tīri nacionāli, paaugstināt savu kapacitāti, mūsu bruņoto spēku spējas, bet tajā pašā laikā darboties kopā ar saviem sabiedrotajiem NATO aliansē – vispirms tā sauktās NATO atturēšanas politikas ietvaros," norāda Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Krievijas karam Ukrainā turpinoties un ņemot vērā nestabilitātes punktus arī citur pasaulē, prioritāte ir drošības stiprināšana. Tādēļ galvenais arvien ir sabiedroto saliedētība, cieša sadarbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Taču nākamajos mēnešos Latvija arī centīsies paplašināt savu atbalstītāju loku.
"Mēs iziesim drusku aktīvāk arī uz trešajām valstīm. Mēs zinām, ka pasaulē Krievijas naratīvs ir daudz kur ieskaņojies – vai tas ir Āfrikā, vai Dienvidamerikā, vai daudz kur Āzijā. Un, kad uzrunājām pārstāvju no šīm valstīm – vai tas ir vēstnieks vai kāds cits Ārlietu ministrijas darbinieks –, tad mūsu ziņa arī tiek uzklausīta," norāda Kariņš.
"Jo daudzi nav iedomājušies vai pat dzirdējuši, ka Krievijas karš ir imperiālistisks karš, kas cenšas atgūt savu bijušo koloniju.
Kad to dzird valsts, kas pati ir bijusi kolonizēta, no valsts, Latvijas, kas arī ir bijusi kolonizēta, – šis vēstījums ļoti labi un skaidri rezonē," uzskata Kariņš.
Ukrainas atbalstītāju loka paplašināšanās sekmēs arī Latvijas drošības stiprināšanu, uzsvērts sanāksmē. Turklāt diplomāti strādās, lai veicinātu pasaules valstu atbalstu Latvijas kandidatūrai dalībai ANO Drošības padomē 2026. un 2027. gadā.
Pieredzējušais diplomāts Andrejs Pildegovičs vada Latvijas centienus iegūt vienu no 15 vietām pie ANO Drošības padomes galda.
"Tēlaini runājot, darbs ANO Drošības padomē būtu salīdzināms ar iespēju izmantot visskaļāko mikrofonu vai varbūt pat skaļruni, ko maza valsts var izmantot starptautiskajā diplomātijā.
Jo Drošības padome ir starptautiskās globālās ārpolitikas visprestižākais galds," spriež Pildegovičs.
ANO Drošības padomes kandidatūra nozīmē, ka Latvijas diplomāti turpmākajos mēnešos pastiprinās centienus paplašināt kontaktus un sadarbību ar daudzām pasaules valstīm, lai paplašinātu savu atbalstītāju loku un arī caur to stiprinātu savu drošību.
