Pēc tam, kad kopā ar pastnieku komandu bijām devušies uz Bahmutas rajona pilsētām Donbasā, kas atrodas pie pašas frontes, sekojot Ukrainas pasta darbam vienā no bīstamākajiem maršrutiem, tikāmies ar Doneckas apgabala "Ukrpošta" direktoru.
"Apstākļi, kādos mēs šobrīd strādājam, ir ļoti sarežģīti. Taču mēs saprotam, ka mēs kā nacionālais pasta operators sasniedzam ikvienu neokupētās teritorijas stūrīti. Cilvēki mūs tur gaida. Gaida, ka mēs piegādāsim sūtījumus, laikrakstus, preces. Reizēm tās ir pašas mazākās apdzīvotās vietas, kurās dzīvo pieci, desmit, divdesmit cilvēki, bet mēs pie viņiem braucam," uzsvēra Maksims Sutkovijs.
"Mēs esam saite, kas savieno Ukrainas mierīgos reģionus ar frontes un piefrontes reģioniem," sacīja Sutkovijs.
Pasta darbinieki ir arī vieni no pirmajiem, kas iebrauc no okupācijas atbrīvotajās teritorijās.
"Tiklīdz saņemam atļauju no militārajām administrācijām, mēs nekavējoties tur iebraucam ar savām komandām. Ja nepieciešams, ar bruņu automašīnām, vai ar mūsu parastajām pasta mašīnām. Mēs esam gatavi sniegt visus pakalpojumus. Sākot no sociālajiem pabalstiem līdz sūtījumu pakām, precēm un citiem pakalpojumiem. Tāpēc mums ir noteikums - mēs tur esam pirmie pēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tiklīdz Ukrainas bruņotie spēki atbrīvo apdzīvotu vietu un tur iebrauc, mēs būsim nākamie," stāstīja Sutkovijs.
Arī kara laikā Ukrainas Pasts izdod īpašas pastmarkas ar pastnieci, kura atbrīvotajā Svjatohirskā izdala pensijas, pastniece no Kurakhoves, kurā "ir triecienā iznīcināts restorāns, kas tieši blakus mūsu pasta nodaļai, mēs tur strādājam katru dienu, viņa brauc uz velosipēda, izvadā pensijas", stāstīja Sutkovijs.
Ir pastmarka, kurā attēlots "pontontilts uz Limanu, kuru uztaisīja pēc atbrīvošanas", "pastmarka veltīta "Ukrpoštas" trīsdemistgadei, kad mēs tikām izveidoti jau neatkarīgajā Ukrainā. Tā veltīta visām lietām, ko dara mūsu pastnieki, arī kara laikā. Tā ir marku sērija, kas veltīta varonīgām profesijām. Ar to jau godinājām mūsu enerģētiķus, kas neļāva mūsu valstij iegrimt tumsā."
"Mēs jau godinājām mūsu dzelzceļniekus, kas strādāja neskatoties ne uz ko un pārvadāja evakuētos un visu palīdzību. Protams, esam godinājuši mūsu aizstāvjus, un praktiski visas bruņoto spēku struktūras. Šī marku sērija turpinās, un godinājām arī mūsu pastniekus, kas strādā šādos sarežģītos apstākļos," stāstīja Sutkovijs.
Jautāts, cik daudz kopš kara sākuma cietusi "Ukrpoštas" infrastruktūra, viņš pastāstīja, ka "kopumā cietušas vairāk vai mazāk 900 uzņēmuma filiāļu. Tas ir praktiski visā Ukrainā, kur notikušās apšaudes".
"Runājot par Doneckas apgabalā strādājošajām pasta nodaļām – pašlaik strādā vairāk nekā 50 filiāļu, kas tā vai citādi ir cietušas. Dažas no tām cietušas ļoti nopietni. Taču mūsu uzdevums šeit ir strādāt, lai ātri atjaunotu nodaļu darbu, lai Doneckas apgabalā dzīvojošie varētu saņemt pakalpojumus. Bieži gadās, ka naktī notikusi apšaude, bet pēcpusdienā mēs jau strādājam," atzina Sutkovijs.
"Ukrpošta" Doneckas apgabala direkcijas direktors Maksims Sutkovijs arī pats dodas uz šīm vietām.
"Braucu regulāri, un kopā ar mūsu darbinieku komandām dodamies uz vietām, kas atrodas tuvu frontes līnijai – kā Siverska un Časivjara. Vakar es biju Ņujorkā, Toreckā, arī Kurakhovē un Selidovē. Šīs vietas ļoti cieš. Dodos tur, lai atbalstītu komandas, kas tur strādā. Mēs saprotam, ka, kamēr mēs turēsimies un tur būsim, vietējiem iedzīvotājiem būs cerība. Jo ir bijuši gadījumi, kad viņi saka – ja "Ukrpošta" atstās ciemu, tad vairs nav labi. Tāpēc mēs turamies," viņš stāstīja.
Jautāts, cik svarīgs piefrontes ciemos šiem cilvēkiem ir darbs, ko "Ukrpošta" veic, viņš sacīja: "Es domāju, ka tas ir svarīgi visiem iesaistītajiem. Cilvēkiem, kas tur joprojām dzīvo. Karavīriem, kas aizstāv Ukrainu. Mūsu darbiniekiem, jo viņi jūtas vajadzīgi – vajadzīgi cilvēkiem, vajadzīgi valstij. Tur, kur ir "Ukrpošta", tur ir Ukraina."
