Dienas ziņas

Ukrainas amatpersona: Daļa krievu komandieru pamet Hersonu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aprit gads, kopš "Taliban" pārņēma Afganistānu

Humanitārā krīze un nepildīti solījumi – Afganistānā gads «Taliban» varā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirmdien, 15. augustā, aprit gads, kopš islāmistu grupējums "Taliban" sagrābis Kabulu un varu Afganistānā. Gadu pēc talibu nākšanas pie varas joprojām neviena pasaules valsts islāmistu grupējumu nav atzinusi par oficiālo Afganistānas valdību. Starptautiskā sabiedrība mudina "Taliban" izveidot valdību, kurā ir pārstāvji no dažādām sabiedrības grupām, un ievērot cilvēktiesības un sieviešu tiesības. Lai gan atsevišķas pozitīvas iezīmes pašreizējā režīma solījumos ir vērojamas, Rietumi, tostarp Eiropas Savienība, gaida vēl virkni izmaiņu valdības politikā, un to realizēšana tuvākajā nākotnē izskatās maz ticama.

Humanitārā krīze un nepildīti solījumi – Afganistānā gads «Taliban» varā
00:00 / 06:09
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

  • Sagrābjot varu, talibi solīja maigāku pārvaldi nekā pirmajā valdīšanas laikā.
  • Režīms cenšas panākt starptautisku atzīšanu.
  • Situācija valstī nav labvēlīga, tiek ierobežotas sieviešu tiesības.
  • Bez starptautiskās palīdzības valsts ir iegrimusi dziļā ekonomiskajā un humanitārā krīzē.
  • NVO aicina atbrīvot ārvalstīs iesaldētos Afganistānas resursus.
  • Pēc ANO datiem teju puse iedzīvotāju dzīvo akūta bada apstākļos.
  • Afganistānu pametušajiem afgāņiem grūtības iedzīvoties jaunajās mītnes zemēs.
  • Solījumus talibi netur arī saistībā ar mediju brīvību.

Solīja maigāku pārvaldi

Sagrābjot varu pagājušā gada augustā, talibi solīja maigāku pārvaldi nekā pirmajā valdīšanas laikā no 1996. gada līdz 2001. gadam. Talibu režīms cenšas panākt starptautisku atzīšanu, taču tas joprojām nesekmējas un talibu režīma līderu vidū tādēļ pieaug neapmierinātība. Dažas pozitīvas iezīmes ir manāmas, piemēram, iedzīvotāji stadionos var vērot kriketa spēles, vērot pārraides televizorā. Tāpat ir piekļuve internetam un sociālajiem medijiem. Meitenes apmeklē pamatskolu, un sievietes žurnālistes intervē valdības amatpersonas.

Afgāņu meitenes apmeklē reliģisko skolu. Lielākā daļa pusaudžu meiteņu skolas solā nav sēdējušas gad...
Afgāņu meitenes apmeklē reliģisko skolu. Lielākā daļa pusaudžu meiteņu skolas solā nav sēdējušas gadu.

Tomēr kopumā situācija nav labvēlīga. Septembrī tika atklāta jauna pagaidu valdība, kurā visos galvenajos amatos iecelti stingrās politikas piekritēji un nav nevienas sievietes.

Martā "Taliban" varasiestādes liedza meitenēm atgriezties vidusskolās. Tomēr rodas neformālas izglītības iestādes. Piemēram, Sodaba Nazhanda kopā ar savu māsu nelielā privātmājas telpā māca angļu valodu, matemātiku un zinātnes priekšmetus. Viņa stāstīja: "Pēc tam, kad skolas tika slēgtas, es vēlējos radīt šo slēpto mācību vidi. Mēs dabūjām krēslus, galdus, tepat, mājās, izveidojām visu tā, lai varētu noritēt mācības." Skola radās pateicoties kādam labvēlim, kas pamanīja, ka brīvprātīgas skolotājas dodas uz ielas un pilsētas parkos, dārzos māca bez mājām palikušos bērnus.

Pēc starptautiskās organizācijas "Glābiet bērnus" datiem Afganistānā patlaban nekādu izglītību nesaņem aptuveni puse valstī dzīvojošo meiteņu, un vismaz 20% zēnu. Liels skaits bērnu ir smagā emocionālā stāvoklī. Starptautiskās organizācijas arī norāda, ka gan politiskā, gan ekonomiskā krīze vissmagāk skar tieši Afganistānas sievietes un meitenes. Starptautiskā sabiedrība ir  pieprasījusi "Taliban" ļaut meitenēm mācīties. Eiropas Savienība un ASV pat ir izstrādājušas plānu kā taisnā ceļā skolotājiem maksāt algas, lai līdzekļi nenonāktu "Taliban" kasē. Bet pagaidām jūtama progresa nav. 

Maijā sievietēm un meitenēm tika dots rīkojums valkāt hidžābu un aizsegt seju, atrodoties sabiedriskās vietās. Daļa to šķietami neievēro, taču talibi vismaz pagaidām nesteidz šīs sievietes atklāti sodīt. Sievietēm arī aizliegts doties tālsatiksmes braucienos vienatnē un atļauts apmeklēt publiskos parkus galvaspilsētā tikai tajās dienās, kad tas nav atļauts vīriešiem. Sievietes joprojām drīkst strādāt vien atsevišķos sektoros, piemēram, veselības aprūpē un izglītības sektorā. Arī sava viedokļa izteikšana aizvien ir bīstama. Vēl aizvadītās nedēļas nogalē talibi Kabulā raidīja gaisā brīdinājuma šāvienus, lai izklīdinātu sieviešu protesta demonstrāciju. Dažas sievietes talibu kaujinieki notvēra un piekāva, izmantojot ieroču laides.

Talibi Kabulā aptur sieviešu protesta demonstrāciju (13.08.2022.)
Talibi Kabulā aptur sieviešu protesta demonstrāciju (13.08.2022.)

Arī iepriekš ticis ziņots, ka sievietes, kuras protestē pret talibu ierobežojumiem un politiku, ir tikušas vajātas, arestētas un pat spīdzinātas. Tāpat nav apstiprinājies, ka talibi pienācīgi izturētos arī pret tiem cilvēkiem, kas sadarbojušies ar rietumvalstīm. ANO palīdzības misija Afganistānā ir reģistrējusi vismaz 160 ārpustiesas slepkavības, 178 patvaļīgus arestus un 56 bijušās valdības un drošības amatpersonu spīdzināšanas gadījumus.

Tieši cilvēktiesību situācija tiek saistīta ar iespējamu talibu varas neatzīšanas pārskatīšanu. To norāda arī Eiropas Savienības parlamenta deputāte Hanna Neimane: "Mums ir neliela pārstāvniecība te, Kabulā, kas ļauj cilvēkiem, kā man, ierasties šeit un aplūkot situāciju. Es domāju, tas ir labi, bet tas ir tālu no atzīšanas. Tik ilgi, kamēr "Taliban" neatzīs afgāņu tiesības, mēs neatzīsim "Taliban"."

Arī Eiropas Savienības īpašais sūtnis Afganistānā Tomass Niklasons uzskata, ka tiesības netiek ievērotas un pašreizējā valdība neieklausās cilvēku vēlmēs: "Tā izskatās pēc valdības, kas īsti neieklausās savos cilvēkos. Tas, ko sievietes ir vaicājušas, nav ģērbšanās instrukcijas, te ir runa par to, kā pabarot ģimeni, piekļuvi skolām, veselības sistēmai un iespējam strādāt. Ja skolas atvērtos visos līmeņos zēniem un meitenēm, tas var būt pozitīvs solis uz priekšu. Bet tas nav vienīgais un tas nenovedīs pie valdības atzīšanas jau nākamajā dienā. Ir problēmas arī ar daudzām citām cilvēktiesībām, sieviešu tiesībām, minoritāšu tiesībām, drošību un citām lietām."

Ekonomiskā un humanitārā krīze

Talibi arī cenšas iegūt finansiālo un humāno palīdzību, kas pēc to nākšanas pie varas tika apturēta. Bez starptautiskās palīdzības valsts ir iegrimusi dziļā ekonomiskajā un humanitārā krīzē. ANO norāda, ka humanitārā krīze Afganistānā šobrīd ir smagākā pasaulē. Veselības aprūpei jācīnās ar holeras pacientiem, jāaprūpē pacienti ar nepietiekamu uzturu, tostarp bērni.

Pēc ANO datiem – teju puse iedzīvotāju dzīvo akūta bada apstākļos.

Tirgus Kabulā (07.08.2022.)
Tirgus Kabulā (07.08.2022.)

Lai gan palīdzība tiek sniegta, tostarp pēc jūnija postošās zemestrīces, kad gāja bojā vairāk nekā 1000 cilvēku, attīstības palīdzība ilgtermiņa projektiem, kas varētu pārveidot ekonomiku, ir sarežģītāka. Tikmēr nabadzību valstī pastiprinājis sausums un inflācija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Talibi vēlas, lai ASV atbrīvotu rietumvalstu bankās iesaldētos Afganistānas aktīvus 7 miljardu dolāru vērtībā. Starptautiskā palīdzība veido 45% no valsts iekšzemes kopprodukta. Vairāki desmiti ievērojamu ASV un starptautisku ekonomistu pirms nepilnas nedēļas mudināja ASV atbrīvot līdzekļus, lai apturētu ekonomisko un humanitāro katastrofu. Tā vien šķiet, ka talibiem nesekmējas arī ar teroristu padzīšanu no Afganistānas, jo "Islāma valsts" atzars īstenojis vairākus teroraktus. Kritika par terorisma apkarošanu talibu virzienā tiek vērsta arī tādēļ, ka Amerikas Savienoto Valstu nesen likvidētais teroristu tīkla "Al Qaeda" vadītājs Aimans al Zavahiri bija patvēries tieši Afganistānā.

NVO aicina atbloķēt iesaldētos Afganistānas resursus
00:00 / 00:34
Lejuplādēt

Pirmajā gadadienā kopš "Taliban" atgriešanās pie varas 32 Afganistānas un starptautiskās nevalstiskās organizācijas aicinājušas pievērst lielāku uzmanību ieilgušās ekonomiskās krīzes cēloņu novēršanai, cilvēktiesību aizstāvībai un humānās palīdzības palielināšanai.

Kā uzskata nevalstisko organizāciju pārstāvji, starptautiskās sabiedrības lēmumam ieviest sankcijas pret grupējumu "Taliban" ir bijušas postošas sekas. Pašlaik ar pārtikas trūkumu saskaras gandrīz 95% Afganistānas iedzīvotāju, un cilvēkiem, lai izdzīvotu, ir jāpieņem neapskaužami lēmumi. Ārvalstu sankciju dēļ ir faktiski sabrukusi banku un veselības aprūpes sistēma. Kā uzskata nevalstisko organizāciju pārstāvji, Rietumiem ir jāmaina sava pieeja, lai šo situāciju uzlabotu.

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ekonomiskās krīzes atrisināšanā būtu ārvalstīs iesaldēto Afganistānas resursu atbrīvošana.

Tikmēr Afganistānu pametušajiem afgāņiem joprojām grūtības iedzīvoties jaunajās mītnes zemēs, piemēram, Lielbritānijā. Tur lielākā daļa joprojām nav apmetusies pastāvīgās mājās, un Iekšlietu ministrija tos vairākkārt ir pārcēlusi no vienas viesnīcas uz otru. Arī bijušais žurnālists Šoībs teju gadu dzīvojis viesnīcā: "Kad mūs evakuēja britu karaspēks... un esam pateicīgi Lielbritānijas valdībai, ka tā izglāba mūsu dzīvību un evakuēja mūs no Afganistānas uz Apvienoto Karalisti. Mēs to nezinājām un nekad nebūtu gaidījuši, ka paliksim viesnīcā gandrīz vienu gadu. Es skumstu pēc ģimenes, un viņi skumst pēc manis. Dzīve šeit nav viegla, ir daudz jāstrādā, lai iekļautos sabiedrībā, bet ir daudz labāk nekā Afganistānā, kuru tagad kontrolē teroristu grupa."

Solījumus talibi netur arī saistībā ar mediju brīvību, un gandrīz 60% Šoība amata brāļu  Afganistānā ir zaudējuši darbu vai aizbēguši no valsts. Par to liecina organizācijas "Reportieri bez robežām" dati. Daži plašsaziņas līdzekļi ir bijuši spiesti pārtraukt darbību, jo noteikumi aizliedz mūzikas un cita satura apraidi, savukārt citi nav varējuši turpināt darbību bez starptautiska finansējuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti