Tikai atklātība un vienota nostāja var palīdzēt izvairīties no tā, ka Krievija turpina "skaldi un valdi" politiku ar gāzes piegāžu palīdzību. Tas ir viens no secinājumiem pēc šīs nedēļas tikšanās starp Bulgārijas premjeru Kirilu Petkovu un Itālijas valdības vadītāju Mario Dragi.
Petkovs uzskata, ka Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" dod pielaides tādām valstīm kā Itālija un Vācija jautājumā par samaksu rubļos. Pēc viņa teiktā, Itālija ir varējusi samaksāt par gāzi eiro un uzticēt konvertāciju rubļos "Gazprombank". Turpretī mazākām valstīm kā Bulgārija par līdzīgu rīcību gāzes piegādes tiek pārtrauktas.
Tādēļ Petkovs uzskata, ka Krievijas gāzi Eiropas valstīm vajadzētu pirkt tikai uz vienādiem nosacījumiem un par vienādu cenu, nekonkurējot savā starpā.
Kā zināms, nesen kļuva skaidrs, ka vairāku valstu energokompānijas ir atvērušas "Gazprombank" kontu rubļos. Tas izraisīja neizpratni un neskaidrību par to, vai tas ir atļauts.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss, nesen viesojoties Tallinā, vien atkārtoja, ka maksāt rubļos nedrīkst.
"Maksājumi rubļos pārkāpj līguma nosacījumus un arī sankcijas. Es šodien nevaru iedziļināties iespējamās sekās, kas var rasties no atteikšanās maksāt rubļos. Par to mums vēl ir jāspriež.
Bet es vēlos skaidri pateikt Eiropas Komisijas vārdā, ka maksāt rubļos nav pieņemami, jo tas pārkāpj sankcijas," norādīja EK pārstāvis.
Kā zināms, Krievija ir pārtraukusi gāzes piegādi ne tikai Bulgārijai, bet arī Polijai un arī Somijai. Oficiāli tam par iemeslu ir kalpojusi atteikšanās maksāt rubļos, bet politiķi atklāti runā arī par to, ka Krievija enerģētiku tagad izmanto kā ieroci.
Otrdien Eiropas Komisija un ASV valdība nāca klajā ar paziņojumu, kurā apsveica Somijas lēmumu iznomāt no amerikāņu kompānijas peldošo sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Tas sāks darboties līdz gada beigām.
Savukārt Lietuvas un Polijas vadība jau ir paziņojušas par atteikšanos no Krievijas gāzes, naftas un oglēm. Polijas vides un klimata ministre Anna Moskva mudināja arī pārējos to darīt.
"Šis ir pēdējais dokuments, kas pārtrauc mūsu attiecības gāzes jomā ar Krievijas Federāciju. Mēs jau sen esam plānojuši izbeigt šo vienošanos, strādājot pie piegāžu dažādošanas. Krievijas Federācijas lēmums pārtraukt gāzes piegādes par to, ka mēs esam atteikušies maksāt rubļos, tikai paātrināja šo soli.
Mēs aicinām visas Eiropas Savienības valstis rīkoties tāpat, izbeigt visus pašreizējos līgumus, pārtraukt visas attiecības ar Krieviju gāzes jomā un – svarīgākais – nemaksāt rubļos," norādīja Moskva.
Vācijas vadība turpina uzsvērt, ka viņu valsts nevar pašlaik atteikties no Krievijas gāzes, jo uz to paļaujas vācu rūpnīcas. Tomēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs mēģina rast citus piegādes avotus. Tādēļ viņš nesen apmeklēja Kataru.
"Vācija vēlas mainīt enerģijas piegādes avotus, lai kļūtu neatkarīgāka no Krievijas energoresursu importa. Tādēļ Katara un Vācija nākotnē plāno ciešāk sadarboties enerģētikas jomā. Es apsveicu jauno enerģētisko partnerību. Tā paver plašas sadarbības iespējas. Krievijas izraisītā kara sekas, tostarp energoresursu un pārtikas cenu kāpums, rada lielas problēmas gan Eiropā, gan Tuvējos Austrumos," sacīja Šolcs.
Par enerģētikas piegādēm un drošību tiks runāts arī Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmē, kas Briselē paredzēta nākamās nedēļas sākumā. Tajā, visticamāk, tiks apspriests arī iestrēgušais Krievijas naftas embargo jautājums, ko joprojām bloķē Ungārija.
