ES iecerētais Krievijas naftas embargo būs sāpīgs abām pusēm

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ilgāku laiku apspriež iespēju ieviest pilnīgu Krievijas jēlnaftas un naftas produktu importa aizliegumu, lai sodītu Maskavu par sākto karu Ukrainā. Pagaidām šajā jautājumā vienprātība nav panākta, jo pret embargo asi iebilst viena dalībvalsts. Taču ir skaidrs, ka embargo būtu ekonomiski sāpīgs gan ES, gan Krievijai. 

ES iecerētais Krievijas naftas embargo būs sāpīgs abām pusēm
00:00 / 05:18
Lejuplādēt

Pagājušajā nedēļā Briselē vietējie ukraiņi demonstrācijā pie ES Padomes ēkas pieprasīja blokam nekavējoties apstiprināt sesto sankciju saini pret Krieviju, iekļaujot tajā arī Krievijas naftas importa aizliegumu.

Jautājums par naftu ir galvenais iemesls, kāpēc ES dalībvalstis vēl nav vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju. Pret Krievijas naftas embargo visskaļāk iebilst Ungārija. Valsts premjerministrs Viktors Orbāns kategoriski atsakās piekrist sankcijām, kas negatīvi ietekmēšot Ungārijas enerģētisko drošību. „Eiropai nav nekādu līdzekļu, lai tiktu galā ar karu kaimiņos. Nevarīgi un bez nepieciešamajiem līdzekļiem, Eiropas līderi ir pārliecināti, ka Eiropas Savienības sankcijas var nospiest Krieviju uz ceļiem. Tas ir iespējams uz papīra, un daudzi papīra politiķi ir nākuši klajā ar teorētiskiem pierādījumiem. Taču es nevaru atcerēties nevienu Eiropas īstenotu blokādi, kas būtu izrādījusies veiksmīga. Bet esmu redzējis, ka šādu blokāžu radītāji izgāžas. Mēs ceram un lūdzamies, ka šoreiz būs citādāk.

Eiropas vienotības interesēs Ungārija neaizkavēs sankcijas, ja vien tās nepārkāps Ungārijas ekonomiskās aizsardzības sarkano līniju. Tātad – ja neapdraudēs Ungārijas enerģētisko drošību,” pagājušajā nedēļā sacīja Orbāns.

Budapešta ir pieprasījusi ES kompensēt zaudējumus, ko tās ekonomikai radītu Krievijas naftas importa aizliegums. Ungāri apgalvo, ka valsts enerģētikas sistēmas modernizēšanai būtu nepieciešami 15 līdz 18 miljardi eiro.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzskata, ka Ungārija ar savu nostāju jautājumā par Krievijas naftas embargo ir padarījusi par ķīlniekiem pārējās ES dalībvalstis. Savukārt ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels sacīja, ka visas dalībvalstis atbalsta nepieciešamību samazināt bloka atkarību no Krievijas energoresursiem. „Viena lieta ir skaidra – mums ir jāsamazina Eiropas Savienības atkarība no Krievijas naftas, gāzes un akmeņoglēm. Mums ir jāsamazina šī milzīgā atkarība, kas padara mūs ļoti ievainojamus,” sacīja Borels.

Eiropas Komisijas plāns paredz līdz šī gada beigām pilnībā pārtraukt Krievijas jēlnaftas importu, bet līdz nākamā gada janvārim arī pārstrādāto naftas produktu importu.

Eiropa ir lielākais Krievijas jēlnaftas importētājs. 2020. gadā Krievija uz Eiropu eksportēja 53% no ārvalstīm pārdotās jēlnaftas. ES iepērk Krievijā aptuveni 25% no kopējā patērētās naftas daudzuma. Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ES dalībvalstis ir samaksājušas Krievijai vairāk nekā 22 miljardus eiro par piegādāto naftu, liecina nevalstiskās organizācijas „Europe Beyond Coal” aprēķini.

Ja ES līdz šī gada beigām pilnībā atteiksies no Krievijas jēlnaftas, tad tai būs jāmeklē alternatīvi piegādātāji Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Savukārt daudzām Eiropas naftas pārstrādes rūpnīcām nāksies pielāgoties pie jauniem apstākļiem, jo tās līdz šim bija pieradušas strādāt tikai ar izejvielām no Krievijas.

Pilnīgi noteikti pieaugs degvielas un citu produktu cenas, tāpēc valdībām var nākties ieviest degvielas taupības pasākumus. Uz to norāda arī ekonomiste Klaudija Kemferte no Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta. Taču viņa aizstāv Krievijas naftas embargo, jo tas varot palīdzēt ātrāk izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.

„Protams, būs straujš cenu kāpums, mēs to redzam jau tagad. Tas nozīmē, ka augs arī degvielas cenas. Vācijas valdība un arī citu valstu valdības jau ir sniegušas palīdzību patērētājiem, izmaksājot viņiem noteiktu naudas summu, kā arī samazinot degvielas cenu. Mūsuprāt, tas nav pareizi, jo mums būtu jāatbalsta enerģijas taupīšana, nevis enerģijas patērēšana.

Taču mums ir jādodas šajā virzienā, mēs nevaram turpināt sadarboties ar Krieviju, tāpēc ir svarīgi ieviest šādu embargo,” Kemferte sacīja intervijā raidsabiedrībai „Deutsche Welle”.

Arī Krievija pamatīgi cietīs, ja tā vairs nevarēs pārdot savu naftu Eiropā. Naftas eksports ir Krievijas nozīmīgākais ienākumu avots, tāpēc tai būs jāatrod jauni pircēji. Taču vēsturiski Krievija naftas tirdzniecību ir orientējusi uz rietumiem, ar ko tai ir vairāki cauruļvadu savienojumi. Tikmēr Krieviju ar Ķīnu savieno tikai viens naftas cauruļvads, kas jau darbojas pilnā jaudā.

Tirgus eksperts Timotijs Ašs prognozē, ka Krievijas ekonomikai priekšā ir ļoti smagi laiki: „Skatoties ilgtermiņā, Krievija varētu tikt pilnībā izstumta no Rietumu enerģētikas tirgus. Krievijai ir sarežģīti pārdot savus energoresursus citur, jo tai nav cauruļvadu savienojumu ar austrumiem. Manuprāt, ilgtermiņā tam būs postoša ietekme uz Krievijas ekonomiku.”

ES diplomāti pieļauj, ka gala lēmumu par to, vai ieviest Krievijas naftas embargo, varētu pieņemt maija beigās gaidāmajā ES dalībvalstu vadītāju samitā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt