Polija nav laikus izpildījusi prasības naudas saņemšanai no ES ekonomikas atjaunošanas fonda

Polijas vadība paredzētajā termiņā nav pilnībā izpildījusi prasības, lai saņemtu naudu no Eiropas Komisijas. Politiķi Briselē piekrita izmaksāt Varšavai līdzekļus no ekonomikas atjaunošanas plāna ar nosacījumu, ka Polija atjaunos tiesu neatkarību savā valstī. Bet paveikt to nav vienkārši, tādēļ starp Polijas valdošās koalīcijas politiskajiem sāncenšiem jau rodas domstarpības.

Polija nav laikus izpildījusi prasības naudas saņemšanai no ES ekonomikas atjaunošanas fonda
00:00 / 04:45
Lejuplādēt

Polijas valdība ir nostādīta sarežģītās izvēles priekšā. No vienas puses, tā vēlas saņemt naudu no apjomīgā Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas fonda. Bet no otras puses – tā negrib izskatīties vāja savu vēlētāju acīs. Tas tādēļ, ka nauda no Briseles tiks izmaksāta tikai tad, kad politiķi Varšavā izpildīs visas prasības un atjaunos Polijas tiesu neatkarību, kā to liek darīt Eiropas Savienības Tiesa.

Pirmie darbi bija jāpaveic līdz jūnija beigām. Tādēļ Polijas parlaments apstiprināja jauno likumu, kas likvidē bēdīgi slaveno tiesnešu disciplinārpalātu. Tomēr Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norādīja, ka ar to jautājums nav pilnībā atrisināts.

„Mēs joprojām vērtējam jauno likumu par tiesnešu disciplināro režīmu. Tādēļ šobrīd es jums nevaru sniegt galīgo viedokli. Tomēr es jau tagad varu pateikt, ka jaunais likums neļauj tiesnešiem apšaubīt citu tiesnešu statusu, neriskējot saņemt par to disciplinārsodu. Tā ir viena no izvirzītajām prasībām. Tādēļ šis jautājums vēl ir jāatrisina, lai Polija varētu izpildīt nosacījumus un saņemt pirmo maksājumu. Mēs vēl neesam pilnībā pabeiguši likuma izvērtēšanu, bet jau tagad ir skaidrs, ka šī elementa iztrūkst,” stāstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja.

To pašu pirmdien apstiprināja arī Eiropas Komisijas runasvīrs Kristiāns Vīgands: „Komisija pieņem zināšanai, ka jaunajā Polijas likumā, ar kuru tiek likvidēta disciplinārā palāta, netiek atcelta viena no apstrīdētajām normām. Proti, no likuma nav izņemti šķēršļi, kas traucē kompetentām tiesām pārbaudīt, vai tiesnešu neatkarība atbilst likumam. Tas nozīmē, ka vienam tiesnesim ir jāspēj pārbaudīt otra tiesneša neatkarību.”

Vīgands piebilda, ka formālo atzinumu Brisele varēs sniegt tikai tad, kad Polija oficiāli pieprasīs izmaksāt pirmo maksājumu. No tā var secināt, ka durvis politiskā kompromisa meklēšanai vēl ir atvērtas.

Tomēr Eiropas Komisijas vadītāja jau tagad izjūt spiedienu arī no daudziem neapmierinātiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Viņi uzskata, ka komisija pārāk viegli piekāpās Varšavai un ka nekādu naudu nedrīkst izmaksāt, kamēr netiks atrisinātas visas problēmas, kas saistītas ar politiķu mēģinājumiem iejaukties tiesu darbā.

Savukārt Varšavā jau izskan aicinājumi pilnībā atteikties no ekonomikas atveseļošanas naudas un tā vietā aizņemties nepieciešamo summu finanšu tirgos. Ar šādu priekšlikumu nāca klajā Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Žobro. Viņš paziņoja, ka Briseles prasības ir kā dzirnakmeņi uz Polijas kakla un to izpilde būtu līdzvērtīga valsts neatkarības zaudēšanai.

Tomēr premjers Mateušs Moraveckis šo ieceri ir noraidījis, sakot, ka valsts parāda palielināšana nav pareizais virziens.

Nesenajā preses konferencē, kas bija veltīta Briseles atbalstam ukraiņu bēgļu uzņemšanai, Moravecskis pauda cerību drīz saņemt naudu.

„Es ceru, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā Polija saņems pirmos līdzekļus konkrētām programmām ne tikai no Partnerības vienošanās, bet arī no Nacionālā atjaunošanas plāna,” sacīja Moraveckis.

Tieslietu ministrs Žobro tiek uzskatīts par vienu no Moravecka lielākajiem politiskajiem konkurentiem, kā arī par problemātisko tieslietu reformu autoru. Turklāt Žobro vada nelielu konservatīvu partiju „Solidārā Polija”, kas ietilpst valdošajā koalīcijā ar partiju „Likums un taisnīgums”. Tādēļ ministrs, visticamāk, vēlas piesaistīt potenciālo vēlētāju uzmanību un parādīt, ka viņš ir īstais valsts interešu aizstāvis.

Par gaidāmo vēlēšanu tuvošanos liecina arī tas, ka ap Jāņiem no vicepremjera amata atkāpās partijas „Likums un taisnīgums” vadītājs Jaroslavs Kačiņskis.

Partijas pārstāvis Ričards Terlecskis to paskaidroja šādi: „Vadītājs jau sen ir paziņojis, ka priekšvēlēšanu perioda tuvošanās prasa, lai viņš pilnībā iesaistos partijas orgānu darbā un partijas vadībā.

Kačiņskis tiek uzskatīts par ietekmīgāko cilvēku starp pašreiz valdošajiem Polijas politiķiem. Viņa neilgā iesaistīšanās valdības darbā tiek plaši skaidrota ar mēģinājumiem novērst domstarpības starp koalīcijas partneriem.

KONTEKSTS:

Jau ziņots, ka Polija tiks pie 36 miljardu eiro dotācijām un aizdevumiem no ES ekonomikas atjaunošanas fonda

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt