Vecvecmāmiņa Stefānija Klētniece (75) jau nepilnus 50 gadus strādā bērnudārzā. Viņa uzskata, ka sava laika jauniešus nevar salīdzināt ar mūsdienu jauno paaudzi, – šodien bērni ir daudz gudrāki, daudz vairāk redzējuši un piedzīvojuši. Arī vide, kurā uzaug bērni, ir krietni mainījusies, un tas ievieš savas korekcijas. Vienlaikus bērni visos laikos ir bērni, viņiem joprojām vajag reizēm pakratīt ar pirkstu, bet reizēm samīļot, viņa pauda Latvijas Radio 5 raidierakstā "Kā ir būt".
Autora ziņas
29 gadus vecā Zane Gaiķēna pie sava pirmā zirga tika 14 gadu vecumā. Jauniete pirms un pēc skolas devās uz stalli un jau tad dzīvnieku vajadzības lika virs savām. Tagad viņa studē veterinārmedicīnu, turpina rūpēties par saviem un arī glābj citu pamestos zirgus. Dzīvniekiem, un it sevišķi zirgiem, viņasprāt, piemīt ļoti daudz tādu īpašību, kuras cilvēki ir piemirsuši, piemēram, dzīvošana šeit un tagad un patiesums, viņa stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt".
Žurnāliste Inese Liepiņa (28) bērnību pavadīja vidē, kur galvenais jautājums bija – kā es varu izdzīvot un tikt no šī ārā? Lai gan lēmums studēt žurnālistiku nebija apzināts, tagad tas ir veids, kā viņa palīdz mazāk aizsargātajiem. Latvijas Radio 5 raidierakstā "Kā ir būt" Inese uzsvēra, ka viņai rūp cilvēki, un viņa uzskata, ka pamatvajadzības ir jānodrošina ikvienam – arī vislielākajiem neliešiem.
Nažu izgatavošana Krišjānim Grīnbergam sākumā bija hobijs, lai atslēgtos no ikdienas ritma. Pēc draugu iedrošinājuma to pakāpeniski pārvērta par nodarbošanos, radot zīmolu "Karl Walter Tools". "Noticēšana sev laikam veidojas tad, kad ir skaidrs, ka katrs nākamais ir vai nu labāks, vai ne sliktāks par iepriekšējo," viņš stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt", komentējot izaugsmi septiņu gadu laikā.
Luīzes Jansones (30) pārliecinoši uzsākto karjeras ceļu pārtrauca mentālās veselības izaicinājumi – depresija, paškaitējums, atkarības un trauksme. Viņas dzīvē var atrast pietiekami daudz cēloņu, kas līdz tam noveda, – vecāku nesaskaņas bērnībā, vecvecmammas un mammas zaudēšana, stress, studējot ārzemēs, izvarošanas gadījums, līdzekļu trūkums, arī fokusēšanās tikai uz karjeru. Šobrīd, sešus gadus vēlāk, Luīze joprojām atrodas tumsā, atzīstot, ka cerība uz labāku situāciju parādās vien brīžiem, par to viņa stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt".
Dziesminiece Keitija Bārbale pagājušajā novembrī izdeva albumu "Akmens Dievs", taču vārds "iedvesma" viņai neraisa īpaši pozitīvas asociācijas. "Tā esmu es pati, kas sevi iedvesmo," Keitija norādīja "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt". Tāpat māksliniece atklāja, ka arī citu viedoklis par viņas radīto mūziku viņu neinteresē – dziesminiecei galvenais ir būt patiesai pašai pret sevi.
Krista Marta Kundrate pirms četriem gadiem 16 gadu vecumā negaidīti zaudēja tēti – stipro tēlu, kurš dzīves laikā šķita neievainojams. Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt" viņa atklāja, ka sēru procesā ir piedzīvojusi ne tikai skumjas, bet arī dusmas un nepieņemšanu. Viņa uzsvēra, ka bēres bija viens no skumjākajiem brīžiem, kad tiek lietas vislielākās asaras, taču ar tām nekas nebeidzas.
Dizaineri Paula Pasīte-Muiteniece (24) un Martins Muitenieks (26) četru mēnešu laikā pašu rokām uzbūvēja māju, izmantojot tikai dabīgus materiālus, un no Rīgas pārvācās uz Papi. "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt" viņi atzina, – lai to paveiktu, nācies iet cauri gan fiziskiem, gan emocionāliem izaicinājumiem, taču tagad jaunieši nelielo namiņu var saukt par savām mājām, un viņi ir pārliecināti, ka kopā var paveikt neiespējamo.
29 gadus vecais Alvis Berngards ir dizainers, skolotājs un zemessargs. Pirms 11 gadiem, kad Alvis vēl mācījās vidusskolā, draugi viņam piedāvāja iestāties Zemessardzē. Uzņemšanas procesā atbildīgā persona nobrīnījās, ka apņēmīgais puisis ir no mākslas vidusskolas. Savukārt vēlāk, studējot Rīgā, Alvis nobrīnījās, cik reti izdodas satikt kādu, kurš ir zemessargu rindās – Rēzeknē tā ir drīzāk norma, nekā izņēmums, viņš stāstīja "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt".
Annai Niedolai (28) un viņas dzīvesbiedrei Agnesei nesen bija iespēja piedalīties mākslas projektā – fotosesijā, kur abas dāmas tika iemūžinātas baltās kāzu kleitās, lai gan realitātē Latvijā viendzimuma pāriem attiecības reģistrēt oficiāli nav iespējams. "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt" Anna atzina, ka par to pat nesapņo, jo Latvijai līdz tam ir vēl tāls ceļš ejams – viņai pietiktu pat ar Civilās savienības likuma pieņemšanu.
Diāna Zemture piecu gadu vecumā zaudēja mammu. Lai gan dzīvoja ar tēti, viņa alkohola lietošanas dēļ meitenes patiesais apgādnieks bija opis, taču 11 gadu vecumā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpes tiesības nonāca tantes rokās. Vēlāk dzīvē Diāna sāka aizrauties ar alkoholu, līdz atrada spēku sevī mainīt dzīvi, tostarp piedot tēvam, viņa atklāja Pieci.lv podkāstā "Kā ir būt".
"Cirks, tā ir tāda flirtēšana ar robežām," Pieci.lv podkāstā "Kā ir būt" vērtēja Rīgas cirka skolas vadītāja Marita Sanžarevska. Šīs mākslas formas specifika ir spēja domāt caur priekšmetiem – katram māksliniekam ir savs objekts, kas dod iespēju vienlaikus paslēpties un būt brīvam. "Man liekas, ka tas joprojām tā ir. Cik es esmu saskārusies ar cirka māksliniekiem, viņi atšķiras no citiem māksliniekiem. Viņiem ir daudz vairāk brīvības sajūtas," sprieda Sanžarevska.
Kad Madarai Senkanei bija 28 gadi, viņa ar vīru devās ceļojumā pa Eiropu, dzīvojot busiņā. Romantiskajā plānā ietilpa arī cerība par bērniņa ieņemšanu, taču tas nepiepildījās. Kopš tā laika ir pagājuši trīsarpus gadi – iegūts neauglības zīmogs, pārdzīvotas mākslīgās apaugļošanas procedūras, zaudēts bērns, bet joprojām ir saglabājusies cerība – kļūt par sava bērna vecākiem, viņa stāstīja Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”.
24 gadus vecā Monta Zaumane, kura kopš gada sākuma "Instagram" profilā @montatalkssecurity stāsta par drošību, līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā sapulcinājusi vairāk nekā 32 tūkstošus sekotāju, kurus izglītot par drošības jautājumiem, kā arī notikumiem Ukrainā. Zaumane Latvijas Radio 5 jeb "pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt" pauda, ka nezināšana rada haosu, tāpēc ir svarīgi būt informētam un censties sasniegt to sabiedrības daļu, kas izvēlas "ierakt galvu smiltīs".
27 gadus vecais Artūrs Grigorjevs uzaudzis krievvalodīgā ģimenē, taču sevi ar krievu kultūru neidentificē. "Vienotību mēs varēsim attīstīt, ja centīsimies meklēt to, kur mēs piekrītam," Pieci.lv podkāstā "Kā ir būt" vērtēja Artūrs, atklājot, ka viņam kopīgais ir jāmeklē arī ar vecākiem, jo viņu viedoklis par notiekošo Ukrainā ir ļoti atšķirīgs.
Savulaik Niklāvs Vētra (25) ar draugiem izveidoja audiovizuālā satura producēšanas kompāniju “Creators 22”, radīja video mūziķiem un seriālu televīzijai, trenējās skeitbordā ar mērķi kvalificēties olimpiskajām spēlēm, pavadīja laiku ar draugiem un ģimeni, bet tad vienu dienu salūza un piedzīvoja psiholoģisku izdegšanu, viņš stāstīja Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”.
Krievijā studējušais jaunietis Gusts Svens Pētersons (23) pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aicinājuma februāra beigās nekavējoties pamest šo valsti to divu dienu laikā izdarīja. Lai gan Krievijā viņam bija paredzēts pavadīt vienu studiju semestri, Gusts šķērsoja 13 000 kilometrus – no Irkutskas līdz Vladivostokai, tad caur Maskavu uz Pēterburgu, lai ar vilcienu nonāktu Pleskavā un ar kājām šķērsotu Igaunijas robežu, viņš stāstīja Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”.
Dāvis Šīre (26) par vēsturi interesējas jau no skolas laikiem, taču tikai pēdējos pāris gadus to meklē, lai paturētu rokās. Viņš brīvdienas aizvada, ar metāla detektoru staigājot pa nozīmīgām vietām, lai atrastu liecības par Latvijas vēsturi. Tas ir veids, kā pavadīt laiku pie dabas, atrast vēstures liecības, paturēt vēsturi rokās, Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” skaidroja Dāvis.
Mediķe Dana Isarova (29) katru rītu gaida ziņu no saviem radiem Ukrainā, taču baidās par to, kāds būs saņemtās vēsts saturs. “Tā nāves sajūta, viņa ir ļoti klātesoša katru dienu,” atzina Dana, Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” stāstot par to, kā viņas un viņas radinieku dzīve mainījusies kopš 24. februāra rīta, kad Krievija iebruka Ukrainā.
Andra Marta Babre (27) ir fotogrāfe un ceļotāja. Savos pirmajos pārgājienos viņa nakšņoja alās, jo tolaik nebija līdzekļu teltij. Taču pagājušajā vasarā Andra pavadīja divus mēnešus, ejot apkārt Islandei. Pasaules iepazīšanu izvēlējusies veikt lēnām – izbaudot ceļu un tā radītos piedzīvojumus, viņa stāstīja Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”.
Diāna Grenevica (26) piedzima ar dzirdes traucējumiem, tāpēc nevar iedomāties, kā būtu dzīvot citādi. Lai sekotu savam sapnim, viņai bija jāiemācās iekļauties dzirdīgo pasaulē. Lai gan sākumā juta neticību no apkārtējiem, Diāna ir piepildījusi savu mērķi – ieguvusi bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē un šobrīd strādā pie augstvērtīga modes zīmola kolekcijām, viņa stāstīja Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” ar surdotulces Elzas Veismanes atbalstu.
Lilita Ātrena (22) no 13 gadu vecuma sadzīvo ar tā saukto “veco ļaužu slimību” – artrītu, locītavu iekaisumu, kas aizvien biežāk tiek diagnosticēts arī bērniem un pusaudžiem. “Ir reizēm momenti, kad vienkārši gribas apgulties gultā un neko nedarīt, jo viss, ko jūti, ir sāpes. Vienkārši gribas izlikties, ka tu neeksistē,” Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” stāstīja Lilita, taču šo ikdienas daļu viņa no apkārtējiem slēpj, lai izvairītos no negatīvas attieksmes.
Kopš 21 gada vecuma Sanija Sniķere (26) savu dzīvi ir pakārtojusi tam, lai palīdzētu priekšlaicīgi dzimušajai meitai Heidijai kļūt patstāvīgai. Vecāku nepadošanās ir nesusi rezultātus – sliktākās prognozes nav piepildījušās, piemēram, četru gadu vecumā Heidija sāka staigāt, lai gan ārsti paredzēja dzīvi ratiņkrēslā. Taču Sanija zina, ka meitai vienmēr būs nepieciešams atbalsts.
Var labi nospēlēt vienu turnīru, bet labi nospēlēt vienu turnīru "piecos gados", tas bija milzīgs darbs ar sevi, par savu panākumu sportā, komandas veidošanu un to, ka emocijas ir pats svarīgākais dzīvē, Pieci.lv podkāstā "Kā ir būt" sacīja pludmales volejboliste Anastasija Kravčenoka, Tokijas olimpisko spēļu 4. vietas ieguvēja.
Videospēles paredzētas izklaidei, nevis bēgšanai no realitātes, pārliecināts e-sporta komandas "Team Medieval Riga" kapteinis Erlends Vaskāns, kurš trenējas datorspēlē "Counter-Strike: Global Offensive". Viņš uzsvēra, ka e-sports nav atpūta - tas līdzinās citiem sporta veidiem, tikai šeit jākustas daudz mazāk, izmantojot vien rokas un smadzenes.
Maija Fogele šobrīd studē flautas spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Mūzikai viņas dzīvē ir liela nozīmē, ar to arī saistīti viņas lielie mērķi – kļūt par profesionālu izpildītāju. Viņa, būdama vājredzīga, pasauli izjūt citādi. Sarunā Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” Maija atklāja, kā ik dienu, par spīti šobrīd pasauli pārņēmušajai neziņai, mācās būt drosmīga un neatkarīga.
Ārējais izskats ir iekšējās pasaules spogulis – pie šāda secinājums modes un skaistuma blogere un mākslas zinātniece Anete Ozoliņa nonāca, cīnoties ar depresiju. Vienlaikus sarunā Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” Anete uzsvēra, ka cilvēkam vairāk jārūpējas par savu iekšieni un lietas nespēj darīt laimīgu– tām ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi.
Pieņemt apstākļus, bet nepārstāt ticēt dzīvei – savu pārliecību Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” atklāja Annija Kļaviņa. Viņas dzīvi krasi mainīja autoavārija, pēc kuras viņa spēj pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Viņa ir iemācījusies zaudēt, jo tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, taču 25-gadīgā jauniete nav gatava ieslīgt slinkumā vai noticēt bezizejai. Padošanās reizēm ir drosmes un spēka apliecinājums, un viņai tas bija jāizdara, lai sevi iemīlētu no jauna.
Skrituļslidotājs Nils Jansons, neskatoties uz savu ekstrēmo aizraušanos, mieru rod, piemēram, piedomājot pie elpošanas, kā arī disciplinējot sevi. Viņš uzskata, ka miers ir mūsos pašos, tikai mēs to neizmantojam, novēršot savu uzmanību ar tehnoloģijām un citām izklaidēm un nedodot iespēju pabūt klusumā pašam ar sevi. Ar savām pārdomām par mieru un tā atrašanu adrenalīna pilnā nodarbē skrituļslidotājs dalījās Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”.